19.12.2011 15:41

Siltāka māja vai dzīve plastikāta kārbā?

Autors  Silvija Mača
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)
Ēkai veikta fasāžu, gala sienu un ēkas cokola siltināšana, siltumapgādes sistēmas cauruļvadu renovācija, logu un durvju nomaiņa koplietošanas telpās, kā arī apkures sistēmas stāvvadu balansēšana. Ēkai veikta fasāžu, gala sienu un ēkas cokola siltināšana, siltumapgādes sistēmas cauruļvadu renovācija, logu un durvju nomaiņa koplietošanas telpās, kā arī apkures sistēmas stāvvadu balansēšana.

Trīsstāvu dzīvojamā māja Helmaņa ielā 1, Siguldā, kas ekspluatācijā nodota 1980. gadā, renovēta par Eiropas Savienības līdzekļiem.

Ēkā ir 36 dzīvokļi. Vai siltināšana ir atmaksājusies? Rosība ir norimusi – vēl viena sakopta dzīvojamā māja rotā Siguldu. “Šodien var pasmaidīt, bet pavisam netālā pagātnē – iedzīvotāju pārliecināšana, biedrības dibināšana, dokumentācijas sakārtošana, projekta izstrādāšana, tā apstiprināšana, cenu aptaujas, tāmes utt.,” atceras ēkas apsaimniekotājs A. Cibuļskis, kurš bija pārliecināts, ka siltuma maksājumi ir nesamērojami ar temperatūru dzīvokļos. Sākās pārrunas ar mājas iedzīvotājiem. Nācās sasaukt sešas sapulces. Helmaņa ielas 1. nama iedzīvotāji bija pirmie Siguldā, kuri sāka siltināšanu, izmantojot Eiropas Savienības nodrošināto 50 % ieguldītā atmaksu pēc ēkas renovācijas.

Pēc cenu aptaujas tika noslēgts līgums ar celtniecības firmu no Rīgas “Rvo Balt”. Strādnieki sūdzējās, ka nemaksā algas, tika samainīta brigāde, darbi uz priekšu negāja, kvalitāte kliboja. Bija nosiltināta vien iekšpagalma siena, kad nācās līgumu lauzt. Tad atkal jauna cenu aptauja, citi būvnieki. Šoreiz izvēle bija piesardzīgāka un priekšroka dota uzņēmumam “Wood constraction” Gata Brauera vadībā. Atkal nācās izstrādāt jaunu tāmi, pietrūka naudas, vajadzēja papildināt aizņēmumu. “Protams, bija smagi,” atceras Aigars. Kaimiņi bijuši nikni. Kredīts sākumā ņemts uz 12 gadiem, vēlāk pagarināts līdz 15. Kopā renovācija notika nepilnus divus gadus.

Aigars apgalvo, ka Vācijā mājas jau 40 gadus stāvot, nosiltinātas ar putuplastu, viņš cer, ka tikpat labi kalpos viņa apsaimniekotā nama siltinājums. Vēl tikko sākusies apkures sezona, un grūti spriest par izmaksu ietaupījumu. Aigars apgalvo, ka tas jāskatās gada griezumā, tomēr esot skaidrs, ka apstādināts siltuma cenu kāpums, ir mazāk siltuma zuduma un līdz ar to siltāk dzīvokļos, pagarināts ēkas kalpošanas mūžs un uz laiku novērsti neparedzēti remonta izdevumi, turklāt palielinājusies nekustamā īpašuma vērtība.
Mājā dzīvojošā Dainas kundze ir sašutusi par to, ka viņas dzīvoklī pelē griesti. Savukārt Anna stāsta, ka neapmierināti ar siltināšanu esot tie, kas jau bija no iekšpuses nosiltinājuši savus dzīvokļus, kā arī tie, kas iedzīvojušies parādos. Silvija saka – iedzīvotājiem jābūt pateicīgiem, ka daudzdzīvokļu mājā kāds uzņēmās tādu darbu. Ņina atzīst, ka dzīvoklis esot daudz siltāks. Uz kādu laiku parādnieku dēļ bijis atslēgts siltums, bet tik un tā dzīvoklī bijis silti. 

Dainas kundze ir sašutusi: “Dzīvojam augšējā stāvā, tur pelē visi stūri – esam nomocījušies ar bezgalīgu remontu taisīšanu. Ielikām arī mitruma savācēju, atkal izdevumi, bet tas jau neko nepalīdz. Iespējams, vainīgi ir nenosiltinātie griesti, bet pašlaik ir sajūta, ka dzīvojam hermētiskā plastikāta kārbā!”

 

 

 

 

 

 

Aigars Cibuļskis: “Ko tad – nokārsim galvu un vairs neko nedarīsim? Nekļūdās tie, kas nestrādā, un iesāktais bija jāpabeidz.”