Novadpētniecības centram, kas tautā iedēvēts par muzeju, spāru svētki nosvinēti maija beigās.
Lai gan domes priekšsēdētāja Daiga Jurēvica uzsver, ka vissvarīgāk ir tas, ka iedzīvotāji ideju par muzeju sākotnēji ir atbalstījuši, viedokļi šajā jautājumā dalās.
Apspriešana kā nenotiek, tā nenotiek
Pašvaldības nolikumā iekļauts punkts, ka publiskā apspriešana jārīko, ja jaunbūves vai rekonstrukcijas izmaksas par valsts vai pašvaldības līdzekļiem pārsniedz 50 000 latus.
Novada iedzīvotāja Mārīte Mundure, kas savulaik pati strādāja Carnikavas novada domē par Juridiskās nodaļas vadītāju un izstrādāja pašvaldības nolikumu, devās uz Carnikavas novada Būvvaldi noskaidrot apstākļus, kuru dēļ netika rīkota sabiedriskā apspriešana.
Būvvaldē M. Mundure saņēma atbildi, ka tā neesot šīs iestādes kompetence, jo minētā būve neietilpstot Vispārīgajos būvnoteikumos, savukārt pašvaldības izpilddirektors Būvvaldes vadītājam esot norādījis, ka publiskās apspriešanas kārtība neesot reglamentēta.
Tā kā arī vēlāk nekas neliecināja, ka apspriešana varētu notikt, M. Mundure vērsās pie premjera Valda Dombrovska, Valsts kontroles un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM), lūdzot izvērtēt pašvaldības rīcību, kā arī aicinot VARAM uzdod pašvaldībai ievērot normatīvos aktus un rīkot publisko apspriešanu par muzeja būvniecību.
Pirmo M. Mundure saņēma atbildi no Valsts kontroles, kas atbildēja, ka sniegtā informācija palīdzēs, plānojot turpmāko Valsts kontroles revīziju darbu Carnikavā. VARAM norādīja, ka vēstulē minētos visus normatīvos aktus M. Mundure piemērojusi un analizējusi pareizi, kā arī atzina, ka pašvaldībai bija jārīko publiskā apspriešana. Ministrija lūdza pašvaldībai sniegt skaidrojumu, kāpēc normatīvie akti nav ievēroti un publisko apspriešanu tomēr sarīkot.
Pēc atbildes vēstules saņemšanas M. Mundure cerēja, ka novada dome aicinās iedzīvotājus uz vismaz formālu publisko apspriešanu, taču tas nenotika. 29. maija domes sēdē deputāti apstiprināja pašvaldības nolikuma grozījumus, kuros minētais punkts par publisko apspriešanu tika izslēgts. Šie grozījumi gan attiecas uz nākotnes būvēm.
Normatīvie akti pieļauj nerīkot
Savukārt Carnikavas novada domei ir cits viedoklis par nenotikušo sabiedrisko apspriešanu. Plānojot būvniecību, sākotnēji neesot bijušas paredzētas visas būvniecības izmaksas – līdz ar to izmaksas sākotnēji nepārsniedza saistošajos noteikumos noteiktos 50 000 latu.
Jau 2010. gada 19. maijā Carnikavas dome pieņēma lēmumu finansiāli atbalstīt biedrības "Sernikon" projektu „Carnikavas novada novadpētniecības muzeja izveide". Turklāt 2010. gada septembrī Lauku atbalsta dienests apstiprināja biedrības projekta pieteikumu apstiprināja, piešķirot Eiropas Savienības finansējumu 11 181 latu apmērā.
Savukārt no pašvaldības 2011. gada budžeta projekta īstenošanai tika paredzēti līdzekļi 30 000 latu apmērā, bet, pamatojoties uz izstrādāto būvniecības tāmi, 2012. gada budžetā – jau 109 800 latu.
Risinājumu, kā rīkoties situācijā, kad publiskā apspriešana jāorganizē uzsāktām būvēm, normatīvie akti neparedz, portālam Apriņķis.lv norādīja pašvaldībā.
Nesaskata vajadzību celt jaunu ēku
Tā kā nekādas atbildes no pašvaldības M. Mundure nesaņēma, viņa internetā veica pati savu aptauju. "Viens no aptaujas respondentiem izteica viedokli, ka muzeju varētu ierīkot Carnikavas baznīcā, jo tad vairākas novadam nozīmīgas lietas tiktu apvienotas – baznīcēni varētu iepazīties ar novada vēsturi un apskatīt eksponātus, savukārt tie, kam interesē novadpētniecība, aplūkotu arī baznīcu un varbūt pat ziedotu kādu latu tās atjaunošanai," klāsta M. Mundure.
"Neesmu pret muzeju, bet esmu pret pašvaldības darba stilu, esmu pret to, ka iedzīvotāji netiek uzklausīti, ka netiek ievērotas likuma normas. Man pašai būtu interesanti apskatīt, ar kādiem rīkiem mūsu senči zvejoja, aplūkot fotogrāfijas, palasīt aprakstus par novadu un dzīvi tajā pirms vairākiem gadsimtiem, iegrimt novadnieku atmiņu stāstos... Bet nedomāju, ka tāpēc ir jāceļ jauna būve," piebilst M.Mundure.
Sabiedrības intereses vai personiski rēķini?
"Varbūt jautājums globālā mērogā nemaz nav tik svarīgs, tomēr mani un vēl dažus sabiedriski aktīvus novada iedzīvotājus no Carnikavas, Gaujas, Garciema un Kalngales satrauc pašvaldības vadošo amatpersonu, deputātu un izpilddirektora attieksme pret sabiedrības līdzdalību un atšķirīgu viedokli vispār. Rodas sajūta, ka pašvaldības deputātiem (ar dažiem izņēmumiem) nerūp iedzīvotāju intereses, rūp tikai savu ideju realizācija," uzskata M.Mundure.
"Tā kā Mārīte Mundure ir apvienības "Visu Latvijai!"/"Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK Ādažu, Carnikavas un Garkalnes nodaļas biroja vadītāja, viņa šobrīd aktīvi gatavojas priekšvēlēšanu kampaņai un izmanto katru iespēju gūt publicitāti, kaut gan bieži viņas iebildumi ir nepamatoti un nekonstruktīvi. Es vēlreiz gribu uzsvērt, ka deputāti ir tautas vēlēti priekšstāvji, kuri īsteno iedzīvotāju intereses. Domes lēmumu par muzeja izveidi, tā būvniecību un attīstību atbalstīja deputātu vairākums," piebilst Carnikavas novada domes priekšsēdētāja Daiga Jurēvica.
Iedzīvotāji sarūpē senlietas
Iecerēts, ka būs jaunajā būvē būs ne tikai apskatāmi eksponāti, bet arī iespēja iepazīties ar novada kultūru un vēstures liecībām – darbosies etnogrāfiskais ansamblis, būs pasākumi tūristiem, zivju kūpinātava, smēde. Šī iemesla dēļ, saskaņā ar nesenākajiem grozījumiem pašvaldības nolikumā, dome izšķīrās par to, ka muzejs tiks saukts par Carnikavas novadpētniecības centru, kur cilvēki paši varēs aktīvi darboties, pētīt novada vēsturi un tradīcijas, tā nododot zināšanas par novada kultūru nākamajām paaudzēm. "Lai centru varētu akreditēt par muzeju, ir jāizpilda ļoti stingras prasības, savukārt novadpētniecības centrs ir plašāks jēdziens, kas ietver daudz dažādas aktivitātes," skaidro domes preses sekretāre Sandra Baltruka.
Par to, ka novadpētniecības centrs tomēr guvis daudzu iedzīvotāju atbalstu, liecina fakts, ka iedzīvotāji centram gatavi nodod materiālus un vēstures liecības. Jau tagad ir savākts daudz fotogrāfiju un atmiņu pierakstu par novada dzimtām, kā arī dažādi dokumenti pat no 19. gadsimta. Iedzīvotāji nodevuši piecas baznīcas grāmatas, Viesu grāmatu, kurā parakstījies arī pirmās brīvvalsts prezidents Kārlis Ulmanis. Šobrīd lielākais eksponāts ir veca zvejas laiva, ko novadpētniecības centram dāvāja zvejas firmas "Grif93" vadītājs Viesturs Rinkēvičs, un tā atradīsies centra pagalmā. Šobrīd darbinieki visus materiālus apstrādā, dokuentē un veido digitālu kartotēku.
"Latvijas vēsture sākas no mūsu novadiem, mūsu cilvēkiem. Ja veidosim šo vēsturi te uz vietas, veidosies arī kopējā Latvijas vēsture," saka Carnikavas novada domes priekšsēdētāja Daiga Jurēvica.