19.06.2012 14:12

Baldones ainiņas: Urlu ceļš, Urlu mājas un Urlu kapi

Autors  Rasma Rudzāte
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)
Baldones ainiņas: Urlu ceļš, Urlu mājas un Urlu kapi Raivis Bahšteins

Jaunieši ar skūtu galvu, kas valkā treniņbikses ar svītrām un klimst pa ielām, Baldones Urlās neesot manīti.

Novada domes priekšsēdētāja Karina Putniņa ("Reģionu alianse") skaidro, ka novadā šo vārdu lieto tikai vietas nozīmē – tas netiekot uztverts citādāk, nekā citi māju nosaukumi, tāpēc pārpratumi nerodoties. Kad vietējie iedzīvotāji sarunās piemin Urlu ceļu vai Urlas, to uztver tieši tāpat, kā jebkuras citas vietas nosaukumu šajā novadā.

Lai gan mūsdienās daudziem garāmbraucējiem Urlu ceļa norāde sagādājusi jautrus brīžus, senos laikos par urlām esot saukti pirāti, kuri sirojuši pa Daugavu un devušies apkārtējos mežos mantu dalīt, stāsta Karina Putniņa.

Urlu māju saimniece, kura patlaban dzīvo senču īpašumā – koka guļbūvē, kas celta 1876. gadā, nezina teikt, kāpēc tieši mājām dots šāds vārds. "Varbūt tāpēc, ka te visapkārt ir Urlu dzimtas zemes, uz dziļi mežā – arī Urlu senkapi," viņa domīgi saka. "Savu vecotēvu es neatceros, tikai omīti, bet manam tēvam, kurš bija šejienietis, senos laikos pie uzvārda Štenfelds bija klāt arī Urla. Otrs uzvārds Urla bija arī citiem radu vīriešiem, bet man pie meitas uzvārda tā nebija."

Uz jautājumu, vai šai vietai nav kāds sakars ar sirojošiem pirātiem, Urlu saimniece tikai pasmaida, piebilstot, ka viņas mājās, kopš tās uzceltas, vienmēr ir strādāti lauku darbi. To, ka pirmais Urlu māju saimnieks ir bijis lielisks amatnieks, apliecina arī koka guļbūve, kurā kopš uzcelšanas pirms aptuveni 136 gadiem, laiku pa laikam veikts tikai kosmētiskais remonts istabās. Padomju laikos gan mājas saimniekiem nācies krietni sarūmēties, jo ēkā izmitinātas arī vietējā kolhozā strādājošās slaucējas un cūkkopes.

Baltu valodu pētniece Lidija Leikuma portālam "Apriņķis.lv" skaidroja, ka senatnē, pēc Mīlenbaha un Endzelīna vārdnīcas, lietots darbības vārds "urlāt," kas reģistrēts Lielsesavā jeb tagadējā Sesavā, Zemgalē. Senāk šo vārdu lietojuši ar nozīmi "deldēt no vidus, no iekšpuses, ar nolūku, lai iet mazumā."


Savukārt "Vikipēdijā" vārds "urla" skaidrots kā žagonisms, ko lieto mūsdienu jaunieši, apzīmējot intelektuāli un kulturāli zema līmeņa slāvu izcelsmes puisi, kurš visbiežāk ģērbies treniņtērpā un huligāniski uzvedas. "Vikipēdija" pieļauj, ka šis vārds cēlies no krievu valodas vārda "orjol" jeb latviski "ērglis" un tiek lietots kā ironiska metafora.

Foto: Krišjānis Grantiņš