Ķekavas novada domē informēja, ka šobrīd pašvaldība turpina uzsāktos sagatavošanās darbus, lai 23.–25. septembrī veiksmīgi noritētu pasākumu cikls "Latviešu strēlnieki Nāves salā", kas būs veltīts simtgadei kopš pirmās ķīmisko ieroču izmantošanas Rīgas frontē 1. Pasaules karā. Arī šogad, 23. aprīlī, Lielās talkas ietvaros Nāves salā rosīsies Nacionālo bruņoto spēku karavīri, lai sakoptu salas teritoriju.
Savukārt ceturtdien Latvijas Kara muzejā atklāja izstādi "Latviešu strēlnieki Nāves salā. 1916. gads". Izstādē aplūkojami unikāli eksponēti, piemēram, strēlnieku darināti gredzeni, Kumanta–Zeļinska gāzmaska un Nāves salas militāra karte, kas ir unikāla, tieši pateicoties izgatavošanas veidam. Tā veidota uz koka planšetes, kur iespieddarbs – militārā karte ir uzklāta uz reljefas ģipša pamatnes.
Ikšķiles priekštilta nocietinājumi jeb Nāves sala izveidojās 1915. gada rudenī, kad pēc straujās atkāpšanās no Kurzemes un Zemgales, Krievijas karaspēks bija spiests pārcelties uz Daugavas labo krastu un ieņemt aizsardzības pozīcijas. Daugavas kreisajā krastā iepretim Ikšķilei – nelielā pussalā – izveidojās uzbrukuma operācijām paredzēts placdarms (aptuveni 3 km garumā un 1,5 km platumā).
No 1916. gada aprīļa līdz septembrim Nāves salu kopā ar krievu daļām aizstāvēja 3. Kurzemes un 2. Rīgas latviešu strēlnieku bataljoni. Tieši latviešu strēlnieki placdarmu iesauca par "Nāves salu", jo priekšā bija vācieši, aizmugurē – Daugava.
Kopumā aptuveni 3 500 abu latviešu bataljonu strēlnieki Nāves salu aizstāvēja 119 dienas. 2. Rīgas un 3. Kurzemes bataljons kopā zaudēja 167 kritušos. 449 strēlnieki pēc ievainošanas vai kontūzijas tika evakuēti.
1916. gada 8. oktobrī vācu karaspēks veica lielāko gāzu uzbrukumu Pirmā pasaules kara laikā Latvijas teritorijā. Smagi cieta 173. Kameņecas kājnieku pulka karavīri, no kuriem 240 zaudēja dzīvību, pārējie smagi saindējās. No neredzamā ienaidnieka cieta arī Ikšķiles civiliedzīvotāji, apkārtējā daba.