Komentējot Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītājas marta sākumā pausto, ka Latvija ir viena no retajām valstīm, kas vēl nav noslēgusi nevienu līgumu par projektu īstenošanu Junkera plāna ietvaros, Augulis atzīmēja, ka šāds projekts varētu būt Ķekavas apvedceļa būvniecība.
"Viens no projektiem, kas ir arī pavirzījies uz priekšu valdībā, ir tā sauktais Ķekavas apvedceļš. Saredzam, ka šim ir jābūt pirmajam projektam, kas iekļausies Junkera plānā. Arī projekta vērtējums no Eiropas Investīciju bankas ir bijis atzinīgs. Ja šis projekts aizies, mums ir jāskatās uz citiem projektiem. Pirmskrīzes laikā ir bijuši vairāki izpētes projekti, tostarp Sēnītes projekts, kurus arī varētu mēģināt virzīt līdzīgā veidā. Jāiziet cauri šai procedūrai, jo mūsu valstī ar šādiem projektiem pieredzes nevienam nav," klāstīja Augulis.
Pēc viņa teiktā, galvenokārt Junkera plāna ietvaros varētu tikt īstenoti ceļu infrastruktūras projekti, taču, iespējams, tā varētu būt arī dzelzceļa tīkla elektrifikācija.
"Iespējams, tā varētu būt dzelzceļa elektrifikācija, jo ar to finansējumu, kas mums ir pieejams, mēs visu nevarēsim izdarīt. Taču galvenais ir palaist vienu projektu tādā stadijā, ka tas ir gatavs. Mums diemžēl ir sliktā pieredze, tostarp ar Dienvidu tiltu, Nacionālo bibliotēku, kad aizdevēji mums teica, lai piebremzējam ar publiskās-privātās partnerības projektiem. Taču šobrīd attiecībā uz Ķekavas apvedceļu ir pavisam cita situācija," skaidroja ministrs.