"Pārskatot zemes kadastrālo vērtību, nekustamā īpašuma nodoklis būs jāpazemina 2–3 reizes, jāmaina pašvaldību izlīdzināšanas sistēma. Aicinu atbildīgos, kas modelē kadastrālās vērtības pieaugumu par 200–300% un likuma "Par nekustamā īpašuma nodokli" grozīšanu, ieklausīties pašvaldībās. Pašvaldības ir tuvāk iedzīvotājam, redz reālo situāciju un darīs visu, lai jaunās ģimenes pasargātu no nodokļu sloga pieauguma un tālāk paredzamās emigrācijas," ir pārliecināts Māris Sprindžuks.
Pēc Ādažu mēra domām, kadastrālās vērtības pieaugums, saglabājoties līdzšinējai nekustamā īpašuma nodokļa likmei (1,5% zemei un 0,2–0,6% ēkām no kadastrālās vērtības), izraisīs būtisku nodokļa sloga pieaugumu un sāpju sliekšņa pārkāpšana radīs iedzīvotāju pretreakciju – sadzīves ēku, vasarnīcu vai piebūvju nojaukšanu, īpašuma piespiedu pārdošanu, zemes sadalīšanu, zonējuma maiņu, detālplānojumu atcelšanu, ēku atkārtotu inventarizēšanu, lai uzrādītu lielāku nolietojumu u.tml. darbības, lai tikai glābtos no izmaksām.
M. Sprindžuks uzsver: kopš 2008. gada NĪN ir nemitīgi kāpis un vidējas ap 30–40 gadu vecas savrupmājas maksājums par īpašumu – zemi un ēku – Ādažu novadā un citur Pierīgā gadā šobrīd veido ap 300 eiro, bet vidusmēra sērijveida dzīvokļa maksājums – ap 50 eiro.
"Saprotams, jaunam dzīvoklim un jaunai savrupmājai nodoklis jau šodien ir 1,5–3 reizes augstāks. Diemžēl kadastra vērtību sistēma valstī ir ļoti nepilnīga un diviem šķietami vienādiem īpašumiem, neskatoties uz to līdzīgo ģeogrāfisko novietojumu un tirgus vērtību, kadastrālā vērtība var atšķirties vairākkārtīgi. Tas nav ne loģiski no sistēmas viedokļa, ne sociāli taisnīgi," uzskata Māris Sprindžuks.
"Kaut arī kadastra vērtību sistēma valstī ir vienota, atšķirības nodokļu piemērošanā valsts mērogā ir milzīgas, piemēram, kopējie NĪN ieņēmumi 2015. gadā Ādažu novadā ir lielāki nekā Valmierā, kaut arī Ādažos iedzīvotāju skaits ir divas reizes mazāks nekā Valmierā. Savukārt Mārupē NĪN ieņēmumi 2015. gadā ir lielāki nekā Daugavpilī, kaut arī Mārupes iedzīvotāju skaits ir pat sešas reizes zemāks nekā Daugavpilī. Tas nav samērīgi!" tā Ādažu mērs.
M. Sprindžuks uzskata, ka no pašvaldības viedokļa samazināt nodokļa likmi vai piešķirt nodokļu atlaides saviem iedzīvotājiem ir ļoti dārgi, ja Pašvaldību izlīdzināšanas sistēmā konkrētās donora pašvaldības neieņemtie nodokļu ieņēmumi no NĪN tiek atņemti no šīs pašas pašvaldības Iedzīvotāju ienākumu nodokļa ieņēmumiem un pārdalīti citām pašvaldībām.
Tas nozīmē, ka donorpašvaldības zaudējumi faktiski ir dubultā apmērā, t.i. neieņemtie nodokļu ieņēmumi plus aizmaksātā summa pašvaldību izlīdzināšanas sistēmā. Turklāt saņēmējas nav dažas trūcīgās pierobežas pašvaldības, bet sešas no deviņām republikas nozīmes pilsētām, 21 attīstības centrs un vairāk nekā 70 novadu pašvaldības.
Tādēļ, pēc Pierīgas pašvaldību apvienības vadītāja domām, vienlaicīgi ar kadastra vērtību pārskatīšanu jāmaina arī pašvaldību izlīdzināšanas sistēma, kuru nosaka likuma "Par pašvaldību finanšu izlīdzināšanu" 14. panta otrā daļa un likuma "Par nekustamā īpašuma nodokli" 5. pants, kas paredz, ka arī nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumi un šī nodokļa atlaides kalpo iemaksām izlīdzināšanas fondā.
"Nesamērīga NĪN sloga radīšana Pierīgai būs nepanesama ne tikai vietējiem iedzīvotājiem, kas šeit dzīvo paaudzēs, bet arī citiem valsts iedzīvotājiem, kuri, meklējot labākus dzīves un darba apstākļus Latvijā, iegādājušies mājokli Pierīgā. Piedodiet, bet Pierīga daudziem ir pēdējā pietura, tālāk seko Lielbritānija un Īrija," noslēdz Māris Sprindžuks.
Iepriekš:
Rasnačs neatbalstīs kadastrālo vērtību izmaiņas, līdz nenotiks reformas NĪN politikā
Nekustamā īpašuma nodokļa izmaiņas – likumā un pašvaldību saistošajos noteikumos
Gatis Truksnis: Nodokļiem jābūt samaksājamiem ne tikai Jūrmalā, bet visā valstī
Gerhards un Jurēvica pārrunā iespēju piemērot NĪN atlaides īpašumiem Carnikavas novadā