Mežaparka Lielā estrāde ir būvēta 1955. gadā, un līdz šim nekādi nopietnāki rekonstrukcijas darbi tur nav notikuši, bet, ka tas nepieciešams, pierādīja iepriekšējie Dziesmusvētki. Par nodomiem Lielo estrādi pārveidot atbilstoši laika prasībām uzzinājām 2007. gadā. Jau nākamajā gadā arhitektu Jura Pogas un Austra Mailīša biroji, uzvarot starptautiskā konkursā, izveidoja skiču projektu.
Tagad zināms, ka projekta īstenošanai Rīgas dome no Valsts kases varēs aizņemties līdz 45 miljoniem eiro ar nulles procentu likmi. Pats projekts tiks īstenots divās kārtās. Līdz Latvijas simtgadei 2018. gadā tiks īstenota projekta pirmā kārta – pārbūvēta skatītāju zona, paplašinot to līdz 33 500 sēdvietām, kas būs pārveidojamas par 57 400 stāvvietām. Zem skatītāju vietām tiks izbūvēts apakšzemes apjoms ar tirdzniecības vietām, ēdināšanas zonu un tualetēm.
Savukārt līdz 2021. gadam – Dziesmusvētku 150. gadadienai – tiks rekonstruēta estrāde ar pārsegumu kupola formā. Tas ļaus tribīnēs atrasties 11 000 dziedātājiem un vēl aptuveni 3000 izvietoties uz skatuves.
Otrdien Rīgas domē, runājot par Mežaparka Lielās estrādes rekonstrukcijas plāniem, Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs uzsvēra, ka vērienīgie darbi notiks, pateicoties atbalstam un labai sadarbībai ar Kultūras un Finanšu ministriju. Atjaunotajai Dziesmusvētku estrādei būs liela simboliska nozīme, taču vienlaikus tas būs arī ekonomiski pamatots risinājums – pārbūvētā estrāde Rīgai ļaus piesaistīt pasaules klases māksliniekus, kas tagad parasti izvēlas koncertēt Tallinā, jo tur ir estrāde ar atbilstošu ietilpību.
Arī kultūras ministre Dace Melbārde, kura otrdien bija ieradusies Rīgas domē, uzsvēra, ka Mežaparka estrādes rekonstruēšana vispirms ir nepieciešama dziesmu svētku dalībniekiem.
"Tā neapšaubāmi ir Dziesmu un deju svētku tradīcijas svētvieta, taču tā ir arī nozīmīga atmiņu vieta, kas, tāpat kā 11. novembra krastmala vai Bastejkalns, ir kļuvusi par daļu no Atmodas nevardarbīgās pretošanās un Latvijas neatkarības atjaunošanas stāsta. Veicot rekonstrukciju, ir svarīgi akcentēt šo estrādes simbolisko mantojumu, jo tas ļautu mazināt Atmodas anonimitāti Latvijas publiskajā telpā," bilda ministre.
Savukārt Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks atgādināja, ka Mežaparka estrāde ir Rīgas pilsētas īpašums un tā rekonstrukcija ir viens no gaidāmajiem darbiem, kuru pilsēta paveiks pēc Nacionālā mākslas muzeja un līdztekus VEF kultūras pils remontam.
"Arī šodien, pieņemot lēmumu par Mežaparka estrādes rekonstrukcijas uzsākšanu, ir redzama zināma simbolika. Estrādes skiču projekts tika nodots domei 2008. gadā, un šogad paiet tieši astoņi gadi, kopš mēs pieņēmām lēmumu par rekonstrukcijas uzsākšanu. Mūsu valsts simtgade ir gaidāma 2018. gada 18. novembrī. Un cipars astoņi ir kā bezgalības zīme. Tāpēc esmu pārliecināts, ka mūsu valsts pastāvēs bezgalīgi, un Mežaparka estrāde pēc atjaunošanas būs viena no mūsu tautas simboliskajām svētvietām."
Uz jautājumu, kāpēc tiks veidots jauns estrādes veidols, kas atšķirsies no iepriekšējā, arhitekts A. Mailītis skaidroja, ka šādām tautai nozīmīgām celtnēm, kāda ir arī Mežaparka Lielā estrāde, parasti ir simboliska nozīme. Savulaik veidojot estrādes skices, ticis domāts ne tikai par tehniskajiem risinājumiem, bet arī par Latvijas dabā, kultūrā un folklorā atpazīstamām lietām, piemēram, kalnu, kurā cilvēki kāpj dziedāt, sidraba birzi, kurai jāiet cauri. Kā, piemēram, konstruktīvi tiks veidots estrādes kupols – no koka vai metāla konstrukcijām, gan vēl neesot skaidrs, jo, tāpat kā bija jāatsāk pati estrādes atjaunošanas ideja, ir jāatsāk arī darbs pie skiču projekta pārvēršanas reālā projektā.
Piebilstot Rīgas domes amatpersonu un arhitektu sacītajam, kultūras ministre uzsvēra, ka projekta īstenošanas kavēšanos novērsīšot nosacījums, ka tas ir nacionālās nozīmes objekts.
