Viņš norādīja, ka Pierīgas pašvaldībās pieprasījums pēc bērnudārziem ir milzīgs. Piemēram, Ādažu novadā šobrīd pārpildīti esot gan pašvaldības, gan privātie bērnudārzi.
"Šobrīd Ādažu novada pašvaldība dara visu iespējamo, lai palielinātu vietu skaitu bērnudārzos. Tagad par 60 tūkstošiem eiro tiek remontētas telpas bērnudārzā, kā arī par 470 tūkstošiem eiro vistuvākajā laikā tiks uzsākta sporta un sarīkojuma zāles piebūve bērnudārzā. Tā uz 1. septembri mums būs vēl kādas 40-50 vietas klāt. Tik daudz mēs paspēsim, taču reāli papildus vietas dārziņā šogad būtu nepieciešamas vismaz 100 bērniem," sacīja M. Sprindžuks.
Ādažu novada mērs norādīja, ka, lai šiem 100 bērniem šogad būtu vieta dārziņā, pašvaldībai nekavējoties būtu jāceļ jauna pirmsskolas izglītības iestāde. Taču diemžēl šobrīd uzbūvēt bērnudārzu pašvaldība nevar, jo uz karstām pēdām jāceļ jauna ēka Ādažu vidusskolai.
"Gada laikā bērnu skaits mūsu skolā ir pieaudzis par 17%! Jūs saprotat, ko tas nozīmē? Skola mums ir jāpaplašina nekavējoties! Ādaži nevar finansiāli atļauties vienlaicīgi būvēt skolu 800 bērniem un jaunu bērnudārzu. Turklāt jāņem vērā arī tas, ka pašvaldībā ir vēl arī ielas, grāvji un apgaismojums, ko, arī ir jāuztur," klāstīja M. Sprindžuks.
Lai gan novada mērs atzīst, ka, pateicoties iedzīvotāju pieaugumam, pašvaldības budžets aug, un naudas kļuvis vairāk, liela problēma ir tas, ka pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā citu novadu atbalstam Ādažiem šogad jāiemaksā 1,6 miljoni eiro.
"Tas ir ļoti sāpīgi, ka valsts mums faktiski dubultojusi iemaksas pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā. Piemēram, Carnikavai un Ādažiem šogad 800 tūkstošu vietā noplēš 1,6 miljonus! Tā ir būtiska daļa no mūsu finanšu resursiem. Par 1,6 miljoniem mēs varētu uzcelt vienu jaunu pirmsskolas izglītības iestādi, bet tā vietā mēs katru gadu šo naudu atdodam kopumā 119 pašvaldībām," sprieda mērs.
Vienlaikus M. Sprindžuks sacīja, ka Pierīga ir apdalīta arī Eiropas struktūrfondu spēlē, un šī nauda lielākoties tiek lielajām pilsētām un attīstības centriem. Līdz ar to, viņaprāt, rodas paradoksāla situācija – Pierīga, kura vienīgā var lepoties ar dzimstības pieaugumu, pie Eiropas naudas skolu un bērnudārzu būvniecībai netiek, savukārt citas pašvaldības, kur bērnu nemaz tik daudz nedzimst, par struktūrfondu līdzekļiem ceļ koncertzāles, mākslas skolas un tā tālāk.
"Pierīgas pašvaldības šobrīd ir ļoti lielā sasprindzinājumā, un mēs vēlētos, lai valsts uz šo situāciju paraudzītos ar izpratni, pārdalot struktūrfondu brīvās naudas par labu Pierīgas izglītības problēmām - skolu un bērnudārzu būvniecībai un rekonstrukcijai," sacīja M. Sprindžuks, piebilstot, ka valstij ir jāsaprot, ka ir tāds fenomens kā iedzīvotāju migrācija uz Pierīgu.
"Pierīga, protams, var uzņemt visus šos cilvēkus. Taču, ja nauda attīstībai tiek ņemta nost un iegūt struktūrfondu līdzekļus ir ļoti sarežģīti, tad, ticiet man, pašvaldībām ir grūtības iedzīvotājiem nodrošināt pakalpojumus, tostarp arī vietas bērnudārzos. Tomēr neskatoties uz visu šo situāciju, Pierīgā visa uzmanība šobrīd tiek koncentrēta uz izglītības problēmām. Katra otrā Pierīgas pašvaldība tuvāko gadu laikā būvēs skolas vai bērnudārzus ar vai bez struktūrfondu atbalsta. Pierīgas pašvaldībām šobrīd vienkārši nav izvēles!" sacīja M. Sprindžuks.
Novada mērs stāstīja, ka arī Ādažos šobrīd tiek apdomāti vairāki risinājumi tam, lai katram mazajam novadniekam būtu vieta bērnudārzā. Un, lai gan varianti esot dažādi, visos gadījumos bērnudārzu rindu likvidēšana prasīšot laiku. Piemēram, atsevišķs korpuss bērnudārzam jaunajā skolā, kura tiks celta, varētu būt gatavs tikai pēc diviem gadiem. Savukārt iespējamais bērnudārzs kādā no divām jaunajām daudzdzīvokļu ēkām, kuras šobrīd tiek būvētas, varētu būt pieejams pēc gada vai pusotra.
M. Sprindžuks norāda, ka prātīgs risinājums bērnudārzu pieejamības jautājumā šobrīd būtu sadarbošanās ar privātajām pirmsskolas izglītības iestādēm. Un pareizāks veids, lai sekmētu partnerību, ir nevis privātajiem bērnudārziem dot noteiktu līdzfinansējumu, bet palīdzēt veidot jaunus bērnudārzus.
"Ir jādomā dažādi instrumenti, kā stimulēt privātos bērnudārzus nākt talkā pašvaldībām risināt bērnudārzu pieejamības problēmas. Šī te dotācija diemžēl neko neatrisinās. Tā ir kļūda rēķināt kaut kādas vienas pareizās izmaksas, lai noteiktu to, cik liels līdzfinansējums pašvaldībām ir jādod privāto pirmskolas izglītības pakalpojumu apmaksai.
Valdība šobrīd ir izveidojusi formulu, pēc kuras praktiski sanāk, ka pašvaldības līdzfinansējums katru gadu var lēkāt uz augšu vai leju. Un, ja investors izšķiras par labu privātā bērnudārza veidošanai, kas izmaksā pat simt tūkstošus eiro, viņam desmit gadus uz priekšu ir jābūt garantijai, ka pašvaldības līdzfinansējums būs stabils un nemainīsies.
Mēs Ādažos šobrīd modelējam variantus, kā mēs varētu sadarboties ar privātajiem. Viena no partnerības iespējām varētu būt šāda - mēs kā pašvaldība nopērkam ēku, izbūvējam dārziņu, bet operē tajā privātais. Tā mēs varētu atrisināt galveno problēmu, ka ikvienam mazajam novadniekam ir vieta bērnudārzā," klāstīja M. Sprindžuks.
Kā zināms, lai atrisinātu bērnudārzu rindu problēmu, pirms trim gadiem uz noteiktu termiņu, kas beigsies 31. maijā, tika ieviesta valsts atbalsta programma ģimenēm, kuras nerod savām atvasēm vietu pašvaldības dārziņā. Programmas ietvaros Pierīgas vecāki ik mēnesi, pieskaitot pašvaldības līdzfinansējumu, privāto bērnudārzu rēķinu apmaksai saņēma 228 eiro par vienu bērnu.
Taču, sākot ar šo vasaru, valsts no savas puses finansējumu privātajiem bērnudārziem vai auklīšu pakalpojumiem nesniegs. Turpmāk bērnudārzu rindu likvidēšana būs pašvaldību kompetencē, un tas nozīmē, ka finansiālais atbalsts privātajiem bērnu pieskatītājiem būs atkarīgs no katras pašvaldības.
Tas, cik lielu dotāciju privātā bērnudārza apmeklējumam šobrīd piešķirs katra pašvaldība, ir zināms. Proti, lielākā daļa Pierīgas vietvaru ir nolēmušas privāto pirmsskolas izglītības iestāžu pakalpojumu apmaksai atvēlēt tikpat, cik vidēji izmaksā viena bērna uzturēšana pašvaldības bērnudārzā.
Iepriekš:
Izstrādāta formula, kā pašvaldībām būs jārēķina, cik maksā viens bērnudārznieks
Pierīgā lēmumu pārtraukt privāto bērnudārzu un auklīšu dotēšanu sauc par nežēlīgu