Vieni vaino garlaicīgus skolotājus, citi aizbildinās ar talanta trūkumu, tomēr pa vidu gadās arī tādi, kuri nebīstas un ar degsmi nākotnē sapņo kļūt par eksakto zinātņu profesiju pārstāvjiem.
Labāk bioloģiju nekā ķīmiju
Siguldas Valsts ģimnāzijā (SVĢ) aizvadītajā nedēļā 21 skolēns no 102 abiturientiem kārtoja izvēles eksāmenu bioloģijā. Tas ir daudz vairāk nekā iepriekšējos gados. Parasti esot tā ap desmit, divpadsmit, norāda Siguldas Valsts ģimnāzijas direktora vietniece un bioloģijas skolotāja Līga Sausiņa.
Daudzi no tiem, kas šogad izvēlējās kārtot eksāmenu bioloģijā, nākotni vēlas saistīt ar medicīnu. "Mediķiem ir izvēle – kārtot bioloģiju vai ķīmiju. Viņu izvēle no ķīmijas nosliekusies par labu bioloģijai, jo tā skolēniem šķiet interesantāka un tieši tāpēc arī vieglāka. Pēc būtības gan visi eksaktie eksāmeni ir vienādā grūtības pakāpē," skaidro direktora vietniece.
Vēlmi darboties medicīnas nozarē apliecina arī skolēni. Asnāte Deksne atzīst, ka bioloģijas eksāmens viņai noderēs, stājoties Rīgas Stradiņa universitātē. "Tā kā mana mamma ir daktere un māsa mācās Stradiņos, tad virziens jau ir noteikts," saka Asnāte. Eva Zvaigzne nākotni vēlas saistīt ar rehabilitāciju, fizioterapiju. "Vēlos palīdzēt cilvēkiem. Jau pēc devītās klases gribēju mācības saistīt ar medicīnu." Abas meitenes atzīst – nenovērtējamu ieguldījumu devusi arī viņu skolotāja. "Ja būtu cita skolotāja un stundas nebūtu tik interesantas, visticamāk, negribētos kārtot eksāmenu un sapni tā arī nesasniegtu," spriež Eva.
Kļūs par sirds ķirurgu
Eduards piektdien kārtoja eksāmenu bioloģijā, jo ir nolēmis kļūt par sirds ķirurgu. "Skolotāja mūs ļoti labi sagatavoja, tāpēc arī eksāmens nepārsteidza un nelikās ļoti grūts. Agrāk, kad bija cita skolotāja, man nepatika šis priekšmets," atklāj puisis. Vairāki Eduarda draugi plānojot studēt ar bioloģiju saistītas nozares.
Eksakto priekšmetu apguvē ideālā kombinācija esot uzcītība un talants, uzskata skolotāja L. Sausiņa. "Ir skolēni, kuri ļoti labi raksta kārtējos pārbaudes darbus un ieskaites, jo ļoti labi iemācās mācību saturu – no punkta līdz punktam. Bet eksāmenos daudzas tēmas ir integrētas kopā un ir jāsaprot – kuri ir tie plauktiņi, no kuriem paņemt."
Tomēr viņa norāda – ne visi skolēni, kas izvēlas kārtot eksāmenu eksaktajos priekšmetos, ir teicamnieki. "Pāris meiteņu visu trīs vidusskolas gadu laikā mācījās papildus, piedalījās olimpiādēs, konkursos, un divām no viņām gala vērtējums priekšmetā bija 10 balles. Ir vairāki, kuriem deviņas un astoņas balles, bet bija arī pa kādam septītniekam," tā L. Sausiņa. Vislielākais satraukums esot gan par visstiprākajiem, gan vājākajiem.
Fiziku pārņēmuši puiši
Eksāmenu dabaszinātnēs vērts kārtot tikai tad, ja tas nepieciešams, stājoties augstskolā, uzskata L. Sausiņa. "Izvēles eksāmeni nav viegli. Tajā brīdī, kad skolēns izdara savu izvēli, pieaug arī viņa motivācija."
SVĢ fizikas eksāmenam par labu lēmuši 16 skolēni. "Fiziku kārto tie, kas izvēlas tehniskās specialitātes un stājas Rīgas Tehniskajā universitātē. Mūsu skolēnu vidū šī izvēle ir salīdzinoši populāra. Tajā pulciņā gan lielākoties tikai puiši," tā L. Sausiņa.
Jau tradicionāli vairums skolēnu no izvēles eksāmeniem kārto vēsturi un šis gads nav bijis izņēmums. L. Sausiņa norāda – vēsturē skolēni guvuši arī labus sasniegumus olimpiādēs un konkursos. No eksāmeniem, kuri nav valsts centralizētie, daudzi kārto politiku, tiesības, filozofiju.
Bailes no matemātikas
Savukārt Salaspils 1. vidusskolā no 22 audzēkņiem eksāmenu bioloģijā kārtojuši astoņi skolēni, bet pērn – tikai četri. "Tas tomēr liecina par pieaugošu interesi. Un lielākā daļa skolēnu, kas izvēlējušies bioloģijas eksāmenu, savu nākotni saista ar medicīnu," atklāj skolas direktore Vera Kalniņa. Viņa uzskata, ka noteicošā loma ir pašu jauniešu interesēm, kas bieži vien nostiprinās tikai vidusskolas laikā, bet daļēji – skolotāja autoritātei.
Latvijas Universitātes Karjeras centra konsultante Līga Rubīna stāsta, ka pēdējos gados skolēnu interese par eksaktajām zinātnēm saglabājas vienmērīga. Tomēr viņa novērojusi izteiktu tendenci: "Skolēni, kuri orientējas uz eksaktajām zinātnēm, retāk nāk pie mums ar jautājumiem par to, ko studēt. Viņiem vīzija ir skaidrāka. Biežāk ierodas topošie humanitāro zinātņu studenti. Vienīgi tiem, kas vēlas augstskolā apgūt matemātiku, statistiku vai fiziku, reizēm ir sarežģīti saprast, kur pēc tam praktiski varēs pielietot iegūtās zināšanas."
Viņa teic, ka, no pieredzē dzirdētā, visbiežāk skolēnus no eksakto zinātņu aizrautīgas apguves atturējis slikts skolotājs, kas nav spējis ieinteresēt. "Bet nozīme ir arī paša talantam. Daudzi pat atklāti saka, ka baidās no šiem priekšmetiem. Tipiski no matemātikas. Pedagogi ir tie, kas var iedvesmot vismaz nebaidīties," spriež M. Rubīna.