Pateicoties vietējo iedzīvotāju vērībai un ieinteresētībai dabas ainavas un pieejamības saglabāšanā, nepamanīts nav aplicis kārtējais gadījums par nelikumīgiem centieniem apbūvēt applūstošu teritoriju, mākslīgi uzberot zemi.
Iedzīvotāji jau ilgstoši meklējuši iespēju izpausties un veidot dialogu ar pašvaldību, taču tas nav izdevies, tāpēc šodien jautājums bija nonācis līdz Saeimas pieprasījumu komitejas dienaskārtībai.
Saeimas pieprasījumu komisijas priekšsēdētājs, deputāts Romualds Ražuks (ZRP) norāda, ka "nevaram un negrasāmies gaidīt, kamēr Lielais Baltezers tiks aizbērts pavisam" un spriež, ka kārtējā neadekvātā situācija ir pierādījums tam, ka Garkalnes mēram Mārtiņam Gunāram Bauzem-Krastiņam (ZZS) bail sodīt likumpārkāpējus.
Uz sēdi par iespējami nelikumīgu applūstošo teritoriju apbūvi Lielā Baltezera krastos bija ieradies Baltezera iedzīvotāju pārstāvis Aksels Rubulis, kurš centās norādīt uz trūkumiem pašvaldības darbā, reizē izrādot sapratni par situācijas sarežģītību.
"Neesam atnākuši meklēt vainīgos. Saprotam domes smago situāciju, kad bez reāla valsts atbalsta jārisina smagi jautājumi, lai novads vispār spētu eksistēt. Arī pašvaldība bieži nonāk ķīlnieka lomā, un jāsaprot, ka teritorija pie ezeriem ir ļoti iecienīta – katrs grib tikt tuvāk un siltākā vietiņā. Ar šo tikšanos gribam pievērst uzmanību, ka mēs, iedzīvotāji, esam gatavi domei palīdzēt darboties. Mēs lūdzam apturēt visu būvniecības procesu Lielā Baltezera aizsargjoslā un stingri ievērot, lai netiktu īstenota zemes transformācija," klāstīja A. Rubulis.
R. Ražuks un Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne ("Vienotība") sēdes laikā Garkalnes novada pašvaldībai, kā arī mēram M. G. Bauzem-Krastiņam pauda neuzticību par spēju profesionāli saimniekot savā novadā un pieņemt likumīgi korektus un iedzīvotājus apmierinošus lēmumus.
I. Čepāne skaidro detalizētāk: "Satversmes tiesa ir noteikusi, ka applūstošajās teritorijās ir aizliegts uzbērt zemi dzīvojamo māju būvniecībai, izņemot gadījumus, kad to pieļauj pašvaldības saistošie noteikumi un ja tiek veikts ietekmes uz vidi novērtējums. Šajā gadījumā ir pieļaujama peldvietu, [laivu garāžu] ēlingu, laivu un motorizēto ūdens transporta līdzekļu piestātņu būvniecība. Laivu mājas nevar pārvērst par dzīvojamām mājām. Vai tiešām ir runa par laivu piestātni 300 kvadrātmetros ar mājām? Vai pašvaldība ir akla un vai tiešām nespēj uzrakstīt pilnīgu likumu? Šādā veidā, pārkāpjot likumu ar it kā likumīgu pamatu, manuprāt, pašvaldība nepilda likuma jēgu. Laivu mājās nevar pārvērst par dzīvojamām mājām, uzberot zemes slāni."
I. Čepāne nav saudzīga arī vērtējot M. G. Bauzes-Krastiņa izteikumus. "Novada vadītājs nemitīgi uzsver – īpašums ir svēta un neaizskarama lieta. Protams, ir īpašnieka tiesības, bet sabiedrības un kaimiņu interesēs tās var ierobežot. Tādi ir neskaitāmi Satversmes tiesas spriedumi. Ja jūs to lietu nesaprotat, paņemiet biezo grāmatu un izlasiet. Redzēsiet, ka vides aizsardzības interesēs ir iespēja ierobežot īpašuma tiesības," sašutusi I. Čepāne.
Pret sevi un domes darbinieku vērsto kritiku Garkalnes mērs uztver tikai kā emocionālu jūtu uzplūdu. "Uz emocionālām runām mēs visi esam meistari", saka M. G. Bauze-Krastiņš. "Mums likumā nav formulēts, kādai jābūt laivu mājai. Nav sakārtota likumdošana," savu rīcību attaisno priekšsēdētājs, taču I. Čepāne uzsver – likums ir jāpiemēro pēc veselā saprāta.