Darbi rit pilnā sparā, un jau līdz Līgo svētkiem plānots pabeigt pirmo demontāžas posmu un aizvest būvgružus. Šiem darbiem Inčukalna novada domes budžetā beidzot atrasti 10 000 latu.
"Plānojam visu jaunceltnes bīstamo daļu demontēt pa kārtai līdz gada beigām," pastāstīja Vangažu pilsētas pārvaldes vadītājs Aivars Nalivaiko. "Šogad budžetā izdevās atrast līdzekļus, lai kaut daļēji darbi virzītos uz priekšu. Galvenokārt svarīgi ir demontēt būves bīstamākās daļas."
Morāli un fiziski novecojusī ēka ir vizuāli nepievilcīga un vidi degradējoša. Iniciatīvu par bīstamās ēkas norobežošanu pirms demontāžas sākšanas izrādījusi arī Inčukalna novada pašvaldības policija, kura satraucās par iedzīvotāju, īpaši jauniešu, drošību, kuri šo bīstamo celtni iecienījuši kā pulcēšanās vietu. Tā kā piebūvei nebija nedz pienācīga jumta, nedz ventilācijas, tā bojāja arī kultūras nama galveno ēku.
Taču Vangažu pilsētas pārvalde un kultūras nama personāls pieņēmis lēmumu vienu daļu nepabeigtās piebūves ne vien nedemontēt, bet jau drīzumā tai uzlikt jaunu jumtu. Šajā ēkas daļā jau tuvākajos gados plānots ierīkot bibliotēku un deju mēģinājumu zāli, kas novadam jau sen ir nepieciešama. Taču primārais šai piebūvei ir uzlikt jumtu un ļaut tai izžūt no 20 gadu laikā uzkrātā mitruma. Šiem darbiem paredzēti finanšu līdzekļi no nākamā gada budžeta.
"Turpmāk darba procesā varēsim noteikt, cik dziļi ir ēkas pamati, un, iespējams, lemsim saglabāt vēl kādu daļu no jaunceltnes," norāda A. Nalivaiko.
Savukārt kultūras nama direktors Aleksandrs Čamkins stāsta, ka ir žēl noskatīties uz 1987. gadā būvēt aizsāktās ēkas demontāžu, tomēr viņš apzinās, ka līdzekļu to atjaunot nav un jāskatās uz reālo dzīvi. Nepietiekamā līdzfinansējuma dēļ nav iespējas iesaistīties Eiropas Savienības projektos.
A. Čamkins Vangažu kultūras namā par direktoru strādā jau 30 gadus un bijis viens no iniciatoriem savulaik aizsāktās kultūras nama piebūves celšanā. "Tas bija agrākās Dzelzsbetona rūpnīcas īpašums. Jau pēc pāris gadiem rūpnīca bankrotēja. Protams, arī pašvaldībai tolaik nebija naudas un spēka, tāpēc būvdarbi apstājās." Viņš stāsta, ka pēc likumiem ēkai ir nepabeigtās būvniecības statuss.
Pussagruvušās jaunceltnes vietā, iespējams, jau nākamgad sliesies pirmā pilsētas brīvdabas estrāde, kur vietējie un viesi varēs baudīt koncertus, izrādes un citas kultūras aktivitātes. Par to priecājas kā iedzīvotāji, tā novada kultūras darbinieki.
