– Kādas, jūsuprāt, ir Babītes novada stiprās puses, salīdzinot, piemēram, ar Ādažiem, Ķekavu vai tepat blakus esošo Mārupi?
– Mums, līdzīgi kā Ādažos un Stopiņos, iedzīvotāju skaits aug pakāpeniskāk, bet Mārupē un Ķekavā – straujāk. Kāpēc tā notiek, īsti nezinu, lai gan ģeogrāfiski atrodamies izdevīgā vietā starp Rīgu un Jūrmalu. Varbūt iemesls ir tas, ka mums ir bijuši daudz stingrāki noteikumi apbūves veidošanai, nosakot, ka vispirms jāizveido komunikāciju tīkls, un tikai tad var celt mājas. Tad vēl "trekno gadu" celtniecības buma laikā mums bija divu gadu pauze. Tolaik Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija atcēla Babītes novada teritoriālo plānojumu, kamēr nav skaidrības, kas notiks ar polderu zemēm.
Šobrīd redzams, ka atkal ir atsākusies māju pirkšana un pārdošana. Novadā nāk klāt iedzīvotāji no Rīgas un daudzām Latvijas vietām, arī pa kādam kaimiņvalstu pilsonim.
– Iedzīvotāju pieaugums migrācijas un dabiskā pieauguma dēļ rada, kā jūs pats esat teicis, pozitīvas problēmas. Vai pašvaldība, piemēram, ir gatava finansēt arī privātās pirmsskolas izglītības iestādes, ja savos bērnudārzos trūks vietu?
– Novadā katru gadu piedzimst vidēji 115–130 bērnu. Tas, protams, liek lauzīt galvas, kā paplašināt skolu, ko darīt ar pirmsskolas izglītības iestādēm.
Tas, ka valsts nākamgad pārtrauks privāto bērnudārzu līdzfinansēšanu, manuprāt, ir pareizi, jo pirmsskolas izglītība tomēr ir viena no pašvaldības pamatfunkcijām. Valsts uzdevums ir maksāt algas pedagogiem, jo viņi visur ir vienādi gan skolās, gan pirmsskolas izglītības iestādēs, bet pārējais, kā jau teicu, ir mūsu ziņā. Tāpēc no nākamā gada mēs valsts pirmsskolas izglītības iestādēm valsts neizsniegto daļu maksāsim no pašvaldības budžeta.
Mēs arī vieni no pirmajiem Latvijā to sākām darīt. Par vairāk nekā 300 bērniem, kas apmeklēs privātās pirmsskolas izglītības iestādes, no budžeta naudas būs jāmaksā gandrīz miljons eiro. Tas ir apmēram tikpat, cik izmaksātu sava bērnudārza uzturēšana.
– Kā pašvaldība sekmē jaunu darbavietu rašanos novadā? Varbūt esat samierinājušies ar Rīgas guļamrajona statusu?
– Šeit, Piņķos, Babītē un citur, ir daudz ražotņu, uz kurām cilvēki brauc strādāt no Rīgas, Jūrmalas un citām vietām. Mums ir divas šūšanas fabrikas, uz kurām cilvēkus ved speciāli autobusi. Arī "Spilvā" un maizes ceptuvē "Lāči" pamatā nav nodarbināti mūsu novada cilvēki. Savukārt vietējie brauc uz Rīgu, kur strādā valsts institūcijās, savos uzņēmumos, kas atrodas galvaspilsētā, un tamlīdzīgi. Vieni ir izvēlējušies par dzīvesvietu Babītes novadu, citi šeit atraduši darbu. Tas pats jau notiek arī Mārupē un Ķekavā.
Te gan parādās cita problēma, jo pašvaldībai vairs nav brīvu zemju, kur celt jaunas rūpnīcas. Ja ir, tad nomalēs, kur nekādu citu komunikāciju, izņemot elektroapgādi, nav. Vēl gan ir palikušas brīvas privātās teritorijas, bet tur zemes cenas ir pārāk augstas. Tāpēc, piemēram, "Spilva" ražošanas paplašināšanai atrada zemi citā novadā.
Tajā pašā laikā ar vietējiem uzņēmējiem pašvaldībai ir labas attiecības, jo mūsu moto ir netraucēt uzņēmējiem strādāt ar nepamatotiem ierobežojumiem. Ja kaut kā varam palīdzēt, tad pamatā ar nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumiem ražotājiem. Protams, esam sakārtojuši ielas un ceļus, lai viņi varētu piekļūt savām ražotnēm, izveidojuši ūdens un kanalizācijas sistēmu.
Nupat, ieguldot miljonu eiro, atjaunojām trīs kilometrus garu ceļa posmu no Rīgas–Liepājas šosejas līdz Piņķiem.
– Babītes novada ģerbonī attēlots rododendra zieds. Vai pastāv arī sadarbība starp novadu un LU Botāniskā dārza rododendru pētniekiem?
– Ar Latvijas Universitātes rododendru audzētājiem mums attiecības ir labas, jo ne jau velti novada ģerbonī ir tieši rododendra zieds.
Rododendru ziedēšanas laikā uz rododendru dārzu veidojas liela cilvēku plūsma. Rodas problēmas, jo tuvumā īsti nav kur atstāt mašīnas. Arī vietējie iedzīvotāji ar šādu situāciju nav apmierināti. Tāpēc kopā ar "Latvijas Valsts ceļiem" lūkosim izbūvēt gājēju celiņu no Babītes stacijas uz rododendru audzētavu un, iespējams, izveidosim arī jaunu stāvvietu.
– Daudzās pašvaldībās tiek noraidīta ideja par bēgļu uzņemšanu. Kāds viedoklis dominē Babītes novada domē?
– Līdz mums jau bija nonākusi Ekonomikas ministrijas aptauja par to, vai mums ir kādas iespējas uzņemt bēgļus. Diemžēl mums šādu iespēju nav, jo nav brīva dzīvojamā fonda. Rindā uz pašvaldības mitekli jāgaida pat bāreņiem. Brīvu apdzīvojamo platību novadā nav arī privātpersonām. Ja tirgū parādās kāds dzīvoklis, tas tiek nopirkts dažu stundu laikā. Ļoti augstas ir arī dzīvokļu īres maksas, un ne katram, kurš te vēlētos dzīvot, tas būtu pa kabatai. Bet visā Pierīgā šajā ziņā situācija ir līdzīga.
Taču jau 100 kilometru attālumā no Rīgas aina ir pavisam citāda. Tur ir gan tukšas dzīvojamās mājas, gan likvidēto arodskolu kompleksi, kuru remontēšanā ir ieguldīta liela nauda. Tikai šobrīd nav skaidru spēles noteikumu, proti – kas par bēgļu uzņemšanu maksās.
Tajā pašā laikā nav šaubu, ka mums jābūt solidāriem ar Eiropu un jāpalīdz cilvēkiem, kuri bēg no kara, bet nekāda runa nevar būt par ekonomiskajiem bēgļiem.
– Vai tas, ka esat partijas "Reģionu alianse" valdes priekšsēdētāja amatā, palīdz saimniekot novadā?
– Par sevi runājot, nekādu savtīgu labumu no darbošanās "Reģionu alianses" valdē guvis neesmu, bet priecē, ka pati partija pamazām aug un biedru skaits jau pārsniedzis piecus simtus. Cita lieta – un tā, manuprāt, ir mūsu parlamenta nelaime –, ka pozīcija parasti noraida opozīcijas priekšlikumus tikai tāpēc, ka tie nāk no opozīcijas. Labi vismaz, ka mums pašvaldībā tā nenotiek. Uzklausām visu deputātu priekšlikumus, jo viņi tomēr ir pieredzējuši cilvēki gan valsts pārvaldē, gan uzņēmējdarbībā un neatļaujas populistiskus gājienus.
Domē nav nekāda iespaida, sacīsim, arī no "Rīgas torņu ēnām". Piemēram, diskusijas par Rīgas pilsētas autobusiem, kam galapunkts ir Babītes novadā, ar Rīgas domi tika izbeigtas, jo šie maršruti ir rentabli. Turklāt "Rīgas satiksme" jau nav vienīgais pasažieru pārvadātājs. Ir arī "Nordeka", "Rīgas taksometru parks" un citi.
Kopumā partijas pozīcijas ir pietiekami stipras, īpaši Vidzemē un Zemgalē. "Reģionu aliansi" pārstāv 13 novadu domes priekšsēdētāji un vairākās arī pirmie vietnieki.
– Tuvojas ziema, atsāksies apkures sezona...
– Šeit, Piņķos, jau 2000. gadā veicām pilnīgu siltumapgādes sistēmas rekonstrukciju, un jau 15 gadus nav nevienas sūdzības par siltuma apgādi. Piņkos pašvaldības uzņēmums ar siltumu nodrošina vairāk nekā 800 dzīvokļu.
Babītes ciemā katrai daudzdzīvokļu mājai vai vairākām kopā ir sava apkures sistēma. Iedzīvotāji ir nodibinājuši namu apsaimniekotāju biedrības, kas no mūsu pakalpojumiem atteicās, jo paši tiek galā ar savām problēmām.
Ne tik labi ir Spuņciemā, kur savulaik tika likvidēta centrālā apkure. Vietām, kad braucu cauri, redzu, ka dzīvokļi tiek sildīti ar tā sauktajām "Godmaņa krāsniņām". Tur cilvēkiem vienkārši vajadzētu tikt vaļā no kolhozu laiku sindroma un pašiem par kaut ko kopīgi vienoties.
