Taču klusums internetā nenozīmē, ka tāds pats miers valdītu arī Gaujas krastos un novada ziemeļos – Gāršmuižā. "Vieni no sarežģītākajiem uzdevumiem ir Sējā, kur jāsaglabā Inķu dzimtas mājas un senkapi, jāsaglabā arī novada lauksaimnieku, tajā skaitā "Rāmkalnu", izvērstā uzņēmējdarbība," cita starpā skaidrojuši "RB Latvija" pārstāvji.
Vilcieni aizskries garām, elektrolīnija stāvēs uz vietas
Kā mēdz teikt, labāk vienreiz redzēt nekā desmit reizes dzirdēt, tāpēc ceturtdien kopā ar fotogrāfu izbraucam no "Rīgas Apriņķa Avīzes" pagalma un dodamies uz Sēju. No Murjāņiem, pabraucot pa Gaujas labo krastu gar upi uz leju, sasniedzam māju puduri, starp kurām ir arī "RB Latvija" pieminētais Iņķu dzimtas īpašums. Jau iepriekš esam izpētījuši, ka tieši tur tuvumā būs dzelzceļš. Vienā no trases variantiem pirms Gaujas šķērsošanas tas ies pāri vecai kolhoza govju kūtij, otrā variantā, šķiet, labi neklāsies "Jauncepļu" mājas iemītniekiem.
Pirmo satiekam vīru, kurš stādās priekšā kā "Saulgožu" Juris. Esot ienācējs no Rīgas, tagad darbojoties kā pirtnieks. Juris skatās uz Gaujas puses mežiem un rāda, ka pa kreisi no viņa dzelzceļa trase iešot tur, kur pakalna galā "Jauncepļu" saimnieks uzslējis šūpoles. Protams, "Jauncepļu" pirtiņa un saimniecības ēka esot apdraudēta. Ja trase ies pa otru pusi, tad no zemes virsas pazudīs vecā ferma – tāds līdz galam neprivatizēts grausts, saka Juris. Tas gan nemaz neesot tik slikti, jo laika zoba pagrauztā ēka bojā ainavu.
Atkarībā no tā, kur ies dzelzceļš, pazudīs vecā ferma vai "Jauncepļu" pirtiņa.Taču, ja vilcieni otrpus skaņu barjerām nāks un ies, tad līdztekus sliedēm būs elektrolīnija, kas, pēc pirtnieka domām, gan nav labi. Tāpēc viņš domā, ka nosacītajā kreisās puses variantā par vilcienu, bet īpaši jau elektrolīnijas dēļ nāksies padomāt arī tuvākajam kaimiņam aiz meža – operdziedātājam Miervaldim Jenčam, bet labās puses variantā pašam nāksies rēķināties ar elektrolīnijas blakusefektiem.
Abos gadījumos par to uzzinās arī "Rāmkalnu" īpašnieks Viktors Grūtups, kas tepat tuvumā sācis rosīties. "Bet gan jau būs labi," saka Juris, solot sazvanīt kaimiņu Vilni, jo tas te esot pats niknākais karotājs.
Viss vienā katlā: gan zaļā vārna, gan senkapi
"Jauncepļu" saimnieks Vilnis Grundšteins: "Mūsu senči, kas tagad guļ senkapos, sevi vairs pasargāt nevar, bet tas jādara mums. Nenosargāsim viņu kaulus, nenosargāsim arī savas mājas."Drīz klāt ir arī "Jauncepļu" māju īpašnieks, izdienas pensionārs Vilnis Grundšteins. Sākot savu stāstu, viņš aicina paskatīties senkapus.
"Kad bija "RB" projekta apspriešana Olainē, "RB Latvija" pārstāvim Neilam Balgalim tika uzdots jautājums: kas notiks ar vēstures un kultūras pieminekļiem. Viņš atbildēja, ka vienīgā tāda vieta ir Sējas novadā, kur trase tikai viegli pieskarsies senkapiem. Patiesībā tā "pieskaršanās" būs tāda, ka vienā trases variantā sliedes ies tieši pāri senkapiem un no lielākās daļas kapukalniņu nekas pāri nepaliks," spriež Vilnis un aplaiž roku ap apbedījumu vietu. "Jauncepļu" saimnieks stāsta, ka vērsies pie vēsturisko pieminekļu sargiem, bet tie, šķiet, jau esot samierinājušies ar senkapu likteni: sak', būšot nauda, izpētīšot, pirms senču kaulus pārrok dzelzceļa būvētāji. Tas gan drīzāk izklausījies pēc tādas kā nolemtības diktētas atrunāšanās.
"RB Latvija" seja Neils Balgalis apliecināja, ka ir gatavs runā vienmēr. Sējas iedzīvotāji domā, ka Neils – biežāk jau cilvēki tagad viņu sauc vārdā, nevis dēvē par kungu – varētu būt pretimnākošāks ne tikai vārdos, bet arī darbos.Un vēl viņš piemin 23. februāri, kad Lojas Tautas namā bija šogad pirmā "RB" plānu sabiedriskā apspriešana, kurā Balgaļa kungs iznācis uz Tautas nama kāpnēm un intervijā plašsaziņas līdzekļiem solījis, ka Sējas novadā neviena māja netiks nojaukta.
Taču tāda puspatiesību runāšana un atrunāšanās, kā stāsta V. Grundšteins, ir visu laiku. Kad viņš sācis domāt par jaunas mājas celšanu "Jauncepļos", ielūkojies novada attīstības plānos. Tur skaidri un saprotami bijis norādīts, ka "RB" trase ies gar Ādažu poligona ziemeļaustrumu malu, neradot nekādas neērtības Sējas novada iedzīvotājiem.
Vilnis cīnās, un viņa attieksmi pret "RB" apstiprina plakāts mašīnas aizmugurē."Un mēs jau visu laiku arī nezinājām, kas un kā notiks. Bet tad kādu dienu mūsu pusē parādījās cilvēki, kas bija atnākuši, lai dabā paraudzītos, kur dzelzceļa trase tuvosies Gaujai, un tikai tā cilvēki, kas strādāja Grūtupa kunga īpašumā, uzzināja, ka "RB" ļaudis ir tikuši arī līdz mums.
Tad jau arī kļuva skaidrs, kas mūs sagaida. Apbraukāju tuvējo māju iedzīvotājus, vācu parakstus, un vēstules ar savu viedokli nosūtījām gan novada domes priekšsēdētājam Guntim Liepiņam uz domi, gan "RB" projektētājiem un citur. Manuprāt, ir pārkāpts tiesiskās paļāvības princips, mainot dzelzceļa trases plānus. Tagad novads ir pāršķelts pa vidu, un vēl jau nav skaidrs, kurš no variantiem būs tas īstais gan ziemeļos pie Gāršumuižas, gan te dienvidos pie Gaujas šķērsošanas.
Protams, oktobrī mums sola skaidrību, bet tik vienkārši tas neies krastā. Turklāt dzelzceļš taču ir domāts cilvēkiem, un, ja mūsu pamatintereses ir sabradātas jau pašā sākumā, kas būs pēc tam. Mūsu senči, kas tagad guļ senkapos, sevi vairs pasargāt nevar, tas jādara mums. Nenosargāsim viņu kaulus, nenosargāsim arī savas mājas," saka "Jauncepļu" saimnieks, kurš vēstulē palīgā saucis pat "Daugavas vanagus", tikai tie šoreiz esot bijuši stipri atturīgi.
"Jā, bet par to atrakstīšanos," viņš turpina. Kad gribējis uzzināt, kāpēc tad dzelzceļš nevar palikt Ādažu poligona tuvumā, saņēmis ieteikumu to pajautāt aizsardzības ministram. Pajautājis un saņēmis toreizējā aizsardzības ministra Raimonda Vējoņa atbildi. Ministrs atsaucies uz NATO plāniem un kā biologs pēc izglītības atbildei uz divām lapām pievienojis arī sarakstu ar aizsargājamajiem augiem, dzīvniekiem un putniem, kas mīt Ādažu poligona viršu laukos. Tiesa, skaidri pateikts, kāpēc sliedes ir aizvirzītas prom no Ādažu poligona robežas, vēstulē nav bijis.
Arī, piemēram, Vides ministrijas ierēdņi atbildēs uz konkrētiem jautājumiem rakstot, piemēram, "atsaucoties uz to un to, balstoties uz 1. vai 2. punktu, notiekot tas vai tas". Un patiesībā tā ir tikai atrakstīšanās, no kuras tā arī nekļūst skaidrāks, vai zaļā vārna, kas mīt Garkalnes mežos, ir vērtīgāka par Sējas novada iedzīvotājiem, kuru ierasto dzīvesveidu apdraud "RB" būve," secina Vilnis, sakot, ka tik viegli nepadosies pat tad, ja ierēdņiem vienā katlā ir zaļā vārna, ģeopolitika, "zaļie cilvēciņi" un sazin Dievs kas vēl.
Protams, vēl ir daudz neskaidrību, ar kurām līdz oktobrim Vilnis sola tikt skaidrībā. "Lūk, jau 2011. gadā tika mainīts likums par kompensācijām, un tagad pieredze ar īpašumiem, ko skāra Dienvidu tiltu būve, liek domāt, ka atlīdzība un kompensācijas nav viens un tas pats, un tiesvedības turpinās vēl tagad. Turklāt, ja arī es saņemšu naudu par manu izpostīto pasauli, kur tad es iešu, lai pusmūžā atkal visu sāktu no pašiem pamatiem," viņš saka.
Tāpēc "Jauncepļu" saimniekam neesot skaidrs arī tas, kur sameklēti tie 92 procenti Latvijas iedzīvotāju, kas piekrīt "RB" celtniecībai. "Man neviens nekad un neko nav prasījis. Varbūt es esmu kaut ko palaidis garām. Turklāt mūsu pusē, kad bija pirmā tikšanās ar "RB Latvija" pārstāvjiem, tikai viens zemes īpašnieks atbalstīja dzelzceļa celtniecību."
Būtu labi, ja pamainītos prioritātes
Nedēļas vidū Lojas Tautas namā atkal bija sapulcējušies turpat 100 Sējas novada iedzīvotāju, lai tiktos ar "RB Latvija" seju Neilu Balgali. Sarunas par nākotni sākumā asākos, vēlāk lietišķākos toņos no vietējo puses turpinājās divas stundas.
Kad viss jau bija galā, pajautāju, ko no sadarbības ar "RB Latvija" gribētu sagaidīt Dzintars Livčāns no Gāršumuižas "Kaiju" mājām, kurš uz Loju bija atbraucis gan ar savu viedokli, gan daudziem jo daudziem jautājumiem.
Dzintars Livčāns no Gāršumuižas "Kaiju" mājām: "Bet kāpēc cilvēki ir uztraukušies? Tāpēc, ka ar mums runā par katru atsevišķu punktu trasē, bet mēs neredzam kopainu, ko arī nedabūsim, ja nebūs novadā pašiem savas darba grupas.""Vairāk par visu negribētos, lai mēs trases plānošanas procesā paliktu kaut kur malā un citi par mums lemtu, mums pašiem neko neprasot. Tas, manuprāt, nemaz nav tik daudz gribēts.
Ar Neilu Balgali mēs sazināmies arī ikdienā. Viņš ļoti ieturēti atbild uz mūsu zvaniem, bet mūsu vēlmes parasti netiek apmierinātas, lai gan mēs nemaz daudz neprasām. Arī "RB" projektētāji pie mums reizēm atbrauc, vienreiz parāda vienu variantu, citreiz citu, lai gan sāka braukt tikai tad, kad mēs jau bijām sūdzējušies valdībai.
Bet kāpēc cilvēki ir uztraukušies? Tāpēc, ka ar mums runā par katru atsevišķu punktu trasē, bet mēs neredzam kopainu, ko arī nedabūsim, ja novadā nebūs pašiem savas darba grupas. Un vēl – prioritāte ir dzelzceļa izmaksas, tad seko cilvēks, un trešā prioritāte ir daba. Tie ir vispārzināmie dzelzceļa projektētāju principi. Mēs tomēr gribētu, lai cilvēks būtu pirmajā vietā."
Savukārt Lojā sastaptais "Rāmkalnu" īpašnieks Viktors Grūtups uzskata, ka ir labi, ka "RB" darba grupa ieklausās iedzīvotajos un kaut ko mēģina risināt.
"Viņi tomēr mēģina izkārtot trases iekārtojumu tā, lai iedzīvotāji ciestu pēc iespējas mazāk, cik nu šādā situācijā tas ir iespējams. Skaidrs, ka mums visiem labāk patiktu, ja būtu bijis tā, kā sākumā, kad vilciens ietu pa Ādažu poligona teritoriju, ar ko visi rēķinājās. Bet tad nāca argumenti, kas saistījās ar NATO, un tos mēs īpaši ietekmēt nevaram.
Ja runājam par noskaņu, ka viss jau ir izlemts un mūsu viedoklis nevienam neinteresē, tad es domāju, ka reizēm nozīme ir pat viena cilvēka teiktajam, ja vien sacītajā ir kaut kāda loģika un argumenti. Protams, jācīnās ir. Un vēl es neredzu, ka ar "RB" plāniem saistītos kaut kādas ļaunprātības. Tā noteikti nav. Skaidrs, ka tā trase kaut kur ir jānovieto, un plānotāji cenšas nodarīt pēc iespējas mazāk ļaunuma cilvēkiem. Un tas vien ir labi," atzina uzņēmējs.
Braucot prom no Lojas, piegājām atvadīties no namatēva – Sējas novada domes priekšsēdētāja Gunta Liepiņa.
Guntis Liepiņš: "Es arī varu teikt, ka īstas ticības, ka dzelzceļu uzbūvēs, man nav, bet tajā pašā laikā es saku: lai Dievs dod, ka mēs šeit, Latvijā, beidzot kaut ko uzbūvētu.""Tā mūsu īpašība nevienam neticēt laikam ir mūžsena problēma, lai gan tam droši vien ir kāds pamats. Ja mēs tā negribam dzelzceļu, tad visiem jāceļas kājās kā kādreiz 80. gadu beigās, kad cīnījāmies pret Daugavpils HES celtniecību un jāsaka: "Nē!" Tikai ko mēs atbildēsim lietuviešiem un igauņiem, kuriem "RB" tomēr ir vajadzīgs.
Protams, man ir svarīgi, lai trase skartu pēc iespējas mazāk mūsu iedzīvotāju intereses, taču varu piebilst arī to, ka tīri cilvēciski daudzi novada zemju un māju īpašnieki ir neapmierināti – gan tie, kurus skars jaunā dzelzceļa līnija, gan arī tie, kurus neskars, jo ir tādi, kuri dažādu iemeslu dēļ labprāt vēlētos, lai trase iet pāri viņa zemei. Un arī tā tīri cilvēciskā vēlme, ka attīstībai ir jānotiek, tikai labāk, ja tā notiek uz kaimiņa, nevis manas zemes, ir spēkā.
Taču lai nu kam, bet tam, ka speciālisti, projektējot "RB" trasi, apzināti iekaltu tur kaut ko ļaunu, tam gan es neticu. Domāju, ka novada domes deputāti projektēšanas darba posma noslēgumā redzēs, ka tieši šis projekts ir pats labākais gan no ekonomiskā, gan cilvēciskā, gan citiem aspektiem, un to apstiprinās, jo pašvaldībai ir jāzina, kas notiek uz mūsu novada zemes. Droši vien, ka vēl manu pilnvaru laikā šāds balsojums būs."