Siguldas novada pašvaldības lauku attīstības speciāliste Ineta Eriksone:
Pērn atskaitēs minējām, ka novadā Sosnovska latvānis izplatījies uz 681 ha zemes. Šogad situācija ir apmēram tāda pati. Latvāņa apkarošana sākās jau pavasarī, lietojot lokālās smidzināšanas metodes. Šogad klāt nākuši jauni preparāti, kas iedarbojas uz divdīgļlapjiem, kādi ir latvāņi, bet saudzē graudzāles, piemēram, smilgas, kas aizņem no latvāņiem atkaroto vietu. Taču latvāņu audzes tika un arī pašlaik tiek pļautas vai tur, kur šie augi ir reti, nocirsti, negaidot, kamēr nobriedīs sēklas.
Sarežģījumi ir ar privātajām zemēm. Iedzīvotāji tiek aicināti ziņot par latvāņiem arī uz viņu zemes, turklāt, ja zemes īpašnieks tos cenšas iznīcināt, ir iespēja pretendēt pat uz 90 procentu atlaidi nekustamā īpašuma nodoklim, tomēr atsaucība ir maza. Visbiežāk atrunu iemesls ir šķietami sarežģītā papīru kārtošana vai vienaldzība. No vairāk nekā 300 zemes īpašniekiem, uz kuru zemes aug latvāņi, iesniegumus ir uzrakstījuši tikai četri.
Tajā pašā laikā pašvaldībai nav tiesību privātajos īpašumos veikt latvāņu apkarošanas pasākumus.
Ķekavas novada pašvaldības Vides un labiekārtošanas daļas vides aizsardzības speciālists Jānis Ozoliņš:
Ķekavas novads ir viens no Latvijas "sarkanajiem punktiem" cīņā ar latvāņu izplatību. Šobrīd visiem apzinātajiem latvāņu audžu īpašniekiem ir izsūtītas turpat 90 vēstules ar aicinājumu līdz 15. jūlijam veikt latvāņu apkarošanas pasākumus.
Ja, apsekojot Ķekavas novada teritoriju, kādā īpašumā tiks konstatēts vairāk nekā viens pieaudzis latvānis ar izveidojušos ziedkopu, Vides un labiekārtošanas daļas speciālisti sastādīs aktu, ko tālāk nodos pašvaldības policijai, un tad jautājumu varēs skatīt Ķekavas novada Administratīvajā komisijā. Ja arī šādā veidā netiks panākta iesaistīšanās latvāņu apkarošanā, pašvaldība nākamajā kalendārajā gadā par saviem līdzekļiem veiks latvāņu apkarošanu nesakoptajā teritorijā, publicējot informāciju laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", un piestādīs zemes īpašniekam rēķinu par veiktajiem darbiem.
Turpretī, ja zemes īpašnieks būs godprātīgi veicis latvāņu iznīcināšanas pasākumus sev piederošajā teritorijā, pašvaldība viņu atalgos, piešķirot atvieglojumus pat 90% apmērā no nākamajam gadam aprēķinātās nekustamā īpašuma nodokļa summas.
Pērn latvāņu apkarošana nebija veikta vien piecos vai sešos īpašumos Ķekavas novadā, taču iespēju pieteikties nodokļu atvieglojumiem izmantoja tikai trīs zemes īpašnieki.
Šogad esam uzsākuši latvāņu ierobežošanas pasākumus saskaņā ar apstiprināto "Latvāņu izplatības ierobežošanas pasākumu organizatorisko plānu 2013.–2020. gadam", veicot pļaušanu piecos privātos zemes gabalos, kuros pēc 2014. gada monitoringa latvāņu apkarošana netika veikta. Attiecīgo zemes gabalu īpašniekiem tika rosināts piemērot administratīvo sodu, kā arī pēc pašvaldības organizētās latvāņu iznīcināšanas būs jāsedz izmaksas – plānotie izdevumi sasniegs līdz 1000 eiro.
