"Nav šaubu, ka TEC-2 strādā, bet mulsina energobloku būvniecība, kas seko cita citai. Vai tur beigās būs vesela skursteņu pilsētiņa?" neizpratnē ir "Rīgas Apriņķa Avīzes" lasītājs Ivars no Stopiņiem.
Jau 2000. gadā zinātniski tehniskā padomē ticis pieņemts lēmums par Rīgas termoelektrocentrāļu rekonstrukcijas projektu, kas paredzēja veco jaudu nomaiņu uz jaunām, atbildi sniedz a/s "Latvenergo" preses sekretāre Ivita Bidere, informējot par TEC-2 kārtējā energobloka izbūvi un ieguvumiem 2005. gadā, kad atklāts TEC-1 jaunais energobloks, kā arī izstrādāts TEC-2 jaudas efektivitātes paaugstināšanas projekts. Tas paredzēja divu jaunu energobloku secīgu – 2009. gadā un 2013. gadā – izbūvi, aizvietojot četrus vecos energoblokus, pamato I. Bidere.
"TEC-1 un TEC-2 primārā funkcija ir siltuma nodrošināšana Rīgas pilsētai iespējami optimālā veidā. Rekonstruējot ir aizvietota veca, mazefektīva, ekspluatācijā neizdevīga iekārta. Jaunās iekārtas Rīgai nepieciešamo siltumu saražo ar ievērojami augstāku efektivitāti. Taču paralēli siltumenerģijas izstrādei koģenerācijas režīmā tiek ražota arī elektroenerģija, kas TEC-2 jaunajos energoblokos, efektīvi izmantojot kurināmo un izstrādājot to pašu siltumenerģijas apjomu, tiek saražota trīs reizes vairāk nekā līdz šim. Tā tiek sasniegts dubults ieguvums – izmantojot to pašu resursu apjomu, pilsēta saņem tai nepieciešamo siltuma daudzumu un tiek saražots trīs reizes vairāk elektroenerģijas, kas ievērojami samazina ģenerējošo jaudu deficītu," skaidro I. Bidere.
"Abu Rīgas TEC rekonstrukcija, šobrīd izbūvējot TEC-2 jauno bloku, ir valstisks projekts, kam jāsamazina reģionāli pieaugošais ģenerējošo jaudu deficīts – pirmkārt, jau šobrīd Latvijā eksistē reāls elektrisko jaudu deficīts 400–500 MW apmērā. Otrkārt, tuvākajā laikā ir sagaidāms jaudu iztrūkums Baltijā kopumā. Citi būtiski aspekti – valstī netiek nodrošināts likumā noteiktais elektroenerģijas ražošanas jaudu pašnodrošinājuma līmenis, kā arī elektroenerģijas piegāde no citiem reģioniem ir ierobežota un paļaušanās uz to arī tehniski un ekonomiski ir riskanta."
Kā norāda "Latvenergo" speciāliste, TEC risinājums ir Latvijas apstākļiem racionālākais, lētākais un efektīgākais enerģētisko jaudu izveidē, ko ir iespējams arī visātrāk realizēt. Tā izmaksas esot pat trīs reizes mazākas nekā, piemēram, ogļu vai biokurināmā stacijai, kā arī celtniecības laiks neesot tik ilgs. "TEC rekonstrukcijas rezultātā valsts iegūst konkurētspējīgu un pieejamu elektroenerģiju, mazina energoapgādes risku, kā arī sper soli savas enerģiskās neatkarības virzienā. Sākot TEC rekonstrukcijas projektus, ņemtas vērā prognozes par ģenerējošo jaudu attīstību un to faktisko deficītu pat pēc TEC rekonstrukcijām, kā arī likumdošanas prasības, kas attiecas uz Latvijas energoatkarības samazināšanu līdz 2016. gadam," norāda "Latvenergo" preses sekretāre I. Bidere.