Siguldā bērnu un jauniešu ar invaliditāti biedrībā "Cerību spārni" viesojās Latvijas Profesionālās reitterapijas asociācijas vadītāja Olga Bērziņa. Biedrība uzaicināja reitterapijas speciālisti viesos vairāku iemeslu dēļ.
Biedrībai "Cerību spārni" ir iecere Siguldas novadā tapšanas stadijā esošajā jauniešu ar invaliditāti ciematā "Cerību sēta" attīstīt un piedāvāt reitterapijas pakalpojumu. Biedrība, iesniedzot Lauku atbalsta dienestā projektu "Reitterapija un kanisterapija – bērnu priekam un veselībai!", ir saņēmusi finansējumu 11 835 latu apmērā terapijai nepieciešamā inventāra, kā arī zirgu pārvadājamās piekabes iegādei. Zirgu staļļi taps, attīstot "Cerību sētas" projektu. Pašlaik tiek risināts jautājums par speciāli apmācīta zirga iegādi.
Nav iespēju iegūt izglītību
Tomēr ieceres īstenošanā sadūrusies ar šķērsli – reitterapijā var strādāt tikai sertificēti speciālisti, bet, skaidrojot, kā iespējams iegūt sertifikātu, nācās konstatēt, ka kopš 2007. gada tas nav iespējams, jo ir izdarītas izmaiņas Ārstniecības likumā, nosakot, ka reitterapijā var strādāt tikai pēc trīs gadu studijām specialitātē.
Tomēr neviena Latvijas augstskola nepiedāvā reitterapeitu un reitterapeitu asistentu izglītības programmu, kaut arī vairāk nekā 50 cilvēku gaida iespēju iegūt šādu izglītību. Līdz 2007. gadam par reitterapeitu varēja strādāt persona ar augstāko vai vidējo medicīnisko izglītību, kura atbilstoši reitterapeita specialitātes nolikumam bija apguvusi pēcdiploma izglītības 140 stundu programmu reitterapeita specialitātē un ieguvusi sertifikātu. Divi biedrības "Cerību spārni" fizioterapeiti būtu gatavi apgūt papildizglītību reitterapijā, bet, tā kā tas pašlaik nav iespējams, tad ar jautājuma zīmi ir vispār šī pakalpojuma attīstība Siguldas novadā.
Par šo situāciju neizpratnē ir arī Latvijas Profesionālā reitterapijas asociācija. Ilga Bērziņa pastāstīja, ka līdz 2007. gadam pēcdiploma apmācību izgāja un sertifikātus ieguva aptuveni 70 reitterapeitu, bet no tiem praktizē tikai kādi desmit, jo pakalpojuma sniegšanas izmaksas ir ļoti lielas, tās nevar nosegt ar pacientu maksu, kura gan arī nav maza. Desmit minūšu nodarbība maksā 2,50 latus, 20 minūšu – 5 latus, 30 minūšu – 7,50 latus. Jāņem vērā, ka ar vienu pacientu strādā parasti divi, bet dažreiz pat četri speciālisti, ir jāuztur vairāki zirgi, jo vienas dienas laikā viens zirgs drīkst strādāt tikai divas stundas. Arī zirgam tas ir grūts darbs, kuram dzīvnieks tiek gatavots gadu vai pat pusotru – šajā laikā zirgs ienākumus nenes, ir tikai izmaksas.
Biedrība "Cerību spārni" nolēmusi rakstīt vēstuli Izglītības un zinātnes ministrijai, lai tā beidzot rastu risinājumu reitterapijas speciālistu apmācībā. Viens iespējamais variants būtu, ka tiktu atjaunota iepriekšējā pēcdiploma apmācība, otrs – Rīgas Stradiņa universitāte sāktu realizēt trīsgadīgu apmācības programmu. Siguldieši aicinās arī citas bērnu un jauniešu ar invaliditāti un vecāku organizācijas iesaistīties, jo, iespējams, ministrija uzdrošinās ignorēt reitterapeitu asociācijas lūgumus atrisināt situāciju, bet diez vai tā varēs nereaģēt uz izmisušu vecāku saucieniem pēc palīdzības.
Jāprasa uzrādīt sertifikātus
Latvijā sertificēti reitterapeiti pašlaik strādā Vaivaru Rehabilitācijas centrā, kā arī Garkalnes novadā, Madonā, Rēzeknes pusē. Svarīgi, lai cilvēki, kuri vēlas iziet reitterapijas kursu, pirms tam uzzinātu, vai zirgs un cilvēks, kurš kursu vada, ir ieguvuši reitterapijas sertifikātu. Pašlaik, izmantojot situāciju, ka tikai dažās vietās Latvijā pieejama reitterapija, bet nepieciešamība pēc tās tikai palielinās, savus pakalpojumus piedāvā "kaktu dakteri", kā tos sauc Olga.
Viņa aicina vecākus apzināties, ka cilvēks bez attiecīgas izglītības un neapmācīts vai nepiemērots zirgs var nodarīt lielāku ļaunumu viņu bērniem. Un pats svarīgākais, ka ir virkne saslimšanu, ar kurām nedrīkst kāpt zirgam mugurā, jo tas var tikai saasināt slimības gaitu un padarīt stāvokli vēl ļaunāku, līdz pat slimnieka nāvei. Tieši tāpēc svarīgi ir tas, lai reitterapijā strādātu tikai sertificēti speciālisti.
Reitterapijas efektivitāte
Reitterapija Latvijā ienāca 1995. gadā, bet jau kopš 2000. gada tā ir viena no oficiālajām rehabilitācijas programmām. Reitterapija ir terapijas veids, kā kustību traucējumus ārstēt ar zirgu palīdzību. To varot uzskatīt par vienu no efektīvākajām terapijām smagi slimu pacientu rehabilitācijā, uzskata Olga Bērziņa.
Zirga mugurā galvenokārt ārstējas bērni un pieaugušie, kuriem ir centrālās un perifērās nervu sistēmas slimības, balsta un kustību orgānu slimības, elpošanas orgānu slimības, sirds un asinsvadu slimības, kā arī tie, kuri izslimojuši ērču encefalītu vai cieš no citām kaitēm. Reitterapija ir ārstēšanas metode, kuru ārstēšanas kursā izmanto dažādi speciālisti, visbiežāk fizioterapeiti, audiologopēdi vai ergoterapeiti līdztekus citām ārstēšanas metodēm.
Reitterapija ir efektīva smagi slimu pacientu rehabilitācijā, uzskata O. Bērziņa.