“Ja vienam trešajā stāvā tek jumts, pirmais stāvs bļauj, ka viņiem par to nav nekāda darīšana, jo viņiem netek. Un otrādi – pirmais sūdzas, ka ārdurvis sabojātas, bet trešais stāvs neliekas ne zinis,” saka Krimuldas novada izpilddirektora pienākumu izpildītājs Juris Liepa. Līdzšinējās sarunas ar māju iedzīvotājiem rezultātus nav devušas, un neviens neko negribot darīt. Arī citos Pierīgas novados iedzīvotāji nav aktīvi apsaimniekotāji.
Piespiedu apsaimniekotājs
“Mums ir daudz daudzdzīvokļu māju bez pārvaldniekiem. Ja iedzīvotāji paši to nedara, tad likums nosaka, ka jārīkojas pašvaldībai. Likums nav izpildīts, un agri vai vēlu kāds uz to norādīs. Mājas ir daudz, iedzīvotāju tāpat, bet nekas nenotiek. Iedzīvotājiem pašiem būtu savstarpēji jāvienojas un jānolemj, kurš pildīs pārvaldnieka pienākumus, bet to jau neviens nedara. Cilvēki mitinās bijušo kolhozu teritorijā un joprojām gaida kaut ko un dzīvo ar domu, ka kāds visu izdarīs viņu vietā. Tāpēc informējam iedzīvotājus, ka tādā gadījumā pastāv variants, ka tiek norīkots “piespiedu” apsaimniekotājs. Sertificēti cilvēki, kas apguvuši nepieciešamo specialitāti, novadā esot. J. Liepa pieļauj, ka sākumā novadā būs viens apsaimniekotājs, vēlāk skatīšoties, kā veicas, un attiecīgi rīkošoties.
Bailes no parādniekiem
SIA “Vangažu namsaimnieks” pilsētā apsaimnieko visas mājas, un tādu cilvēku, kas uzņemtos iniciatīvu namu apsaimniekošanā, nav arī Vangažos. “Ir likums, kas nosaka, ka pārvaldniekam jābūt ar attiecīgu kvalifikāciju, un, iespējams, tas sagādā problēmas. Bet ir mājas, kuras izveidojušas valdi un noslēgušas līgumu ar Vangažu namsaimnieku par apsaimniekošanu. Pārsvarā iedzīvotāji ar apsaimniekotāju darbu esot apmierināti, bet SIA “Vangažu namsaimnieks” aicina arī iedzīvotājus veidot biedrības un apsaimniekot savas mājas pašiem. Namsaimnieka pārstāvis spriež, ka iedzīvotāji negrib veidot biedrības, jo baidās no parādniekiem. “Mēs spējam nodrošināt pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem, pat ja mājai ir lieli parādi. Mūsu pārziņā ir daudzas mājas, tāpēc varam nodrošināt pakalpojumus. Mazam pārvaldniekam būtu grūti samaksāt visus rēķinus par elektrību, siltumu, algu sētniekam mājā, kur daudz parādnieku,” informē SIA “Vangažu namsaimnieks” pārstāvis. Arī SIA “Olaines namu apsaimniekotājs” juriste Terēzija Sola apstiprina, ka Olaines novadā iedzīvotāji iniciatīvu neizrāda. “Nāk, ārdās un sūdzas par to, ko un kā mēs darām, bet paši lietas labā neko nedara. Pēc savas iniciatīvas mēs arī sasaucam sapulces, stāstām, ka vajadzētu darīt to un to, ka nepieciešami papildu līdzekļi. Mums ir tik maza apsaimniekošanas maksa, ka regulārajiem līdzekļiem ir vairāk nekā nepietiekami, bet uz maksāšanu tik čakli arī nav,” atklāj T. Sola.
Gandarījums un atzinība
Zigmunds Mūrnieks, kurš par namu apsaimniekotāju strādā jau kopš 2008. gada, zina stāstīt, ka grūtākais apsaimniekošanas darbos ir finanšu saimniecība. “Ja es paņemu bankā kredītu uz biedrības vārda, lai siltinātu māju, katru mēnesi ir jāveic pārskaitījums – pamatsumma un aizdevuma procenti, bet, ja mājas iedzīvotāji kavējas ar saviem maksājumiem, es palieku bez algas, jo bankai nevar nemaksāt un palikt parādā,” atklāj Z. Mūrnieks. Viņš gan norāda, ka 99,9 % iedzīvotāju maksājumus veic laikus un visapzinīgākie esot pensionāri. Apsaimniekotājs stāsta, ka lielāko gandarījumu šajā darbā dod iedzīvotāju atzinība un pozitīvais novērtējums pēc labi un kvalitatīvi padarīta darba. “Patīkami redzēt arī, ka profesionālajā darbā rodas sekotāji,” apsaimniekotājs piebilst.