Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Kā portālam "Apriņķis.lv" pastāstīja Mārupes novada domes Mārtiņš Bojārs, LPS kongresā piedalījās 104 delegāti no 119 Latvijas pašvaldībām. Jau stundu pirms kongresa atklāšanas bija ieradies arī Valsts prezidents Andris Bērziņš, kurš pats kādreiz bijis pašvaldību amatpersona un šoreiz aicināja valstī labprātīgi veidot lielākas administratīvi teritoriālās vienības.

Kongresu apmeklēja arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards, kultūras ministre Dace Melbārde, bija pārstāvēta arī Latvijas darba devēju konfederācija.

Atklājot kongresu, tika uzsvērts, ka pašvaldības ir daudz darījušas Latvijas valsts neatkarības atjaunošanā un stiprināšanā, sākot no pašvaldību pārstāvju sapulces 1990. gada 21. aprīlī "Daugavas" stadionā, un turpina to darīt šobrīd.

Kā jau bija paredzēts, kongresa darba kārtībā tika runāts par daudzām pašvaldībām un valstij svarīgiem jautājumiem: pedagogu jaunās atalgojuma sistēmas ieviešanu, skolu tīkla sakārtošanu, iestājoties par taisnīgu pašvaldību finanšu izlīdzināšanu, un iespējām pašvaldībām sekmēt uzņēmējdarbību.

Runājot, piemēram, par pašvaldību finanšu izlīdzināšanu, M. Bojārs minēja, ka, pēc daudzu delegātu domām, ja Saeimā netiks ņemti vērā pašvaldību pārstāvju ieteikumi, likums – pat ja tāds tiks pieņemts – darbosies īslaicīgi, jo tikai naudas pārdalīšana vien neveicina attīstību. Tāpēc vēlāk loģiski tika spriests arī par pašvaldību iespējām, ievērojot likumus, atbalstīt uzņēmējdarbību, saredzot, piemēram, iespējas ar saviem resursiem atbalstīt bezpeļņas organizācijas.

Tāpat arī, runājot par izglītības jautājumiem, svarīgāk ir, lai izglītības reformās vairāk būtu padomāts par pašiem skolēniem, bet ne tā, kā tagad, kad reformas notiek tikai reformu pēc. Taču šie jautājumi ir pietiekami sarežģīti, tāpēc tika nolemt, ka ir nepieciešams sasaukt speciālu LPS domes sēdi, kas būtu veltīta vispusīgai izglītības reformu izvērtēšanai. Tā notiks 10. jūnijā.

Tā kā LPS kongresā tika pieminēta arī Valsts kontrole, M. Bojārs uzsvēra, ka tā pašlaik vairāk domā par valsts centralizāciju un birokratizāciju, kamēr kongresā vairāki ietekmīgi runātāji uzsvēruši, ka daudzas funkcijas, ko pašlaik pilda valsts, var pildīt pašvaldības, tostarp atvēlēto finanšu līdzekļu izmantošanu algām. Pašlaik pašvaldību darbinieku atalgojums ne vienmēr ir konkurētspējīgs un cilvēki dodas strādāt komercsektorā.

Kā vienu no svaigākajiem ierosinājumiem, kas tika noformulēts kongresā, M. Bojārs pieminēja iespēju turpmāk rīkot pašvaldību vēlēšanas kopā ar Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Tā būtu iespēja, kā paaugstināt vēlētāju interesi piedalīties Eiroparlamenta vēlēšanās. Tiesa, tad nāktos pašvaldības ievēlēt nevis uz četriem, bet pieciem gadiem.

Jautāts vai Pierīgas novadu pašvaldību delegāti pauda kādu savu īpašu nostāju, M. Bojārs sacīja, ka Pierīgas pašvaldībām gan ir savas kopīgas intereses, taču svarīgāk par visu ir kopīgi uzrunāt Saeimu un valdību, jo nav sajūtas, ka valsts īpaši ieklausītos pašvaldību balsīs.

Savukārt viens no LPS kongresa delegātiem, Olaines novada domes priekšsēdētājs Andris Bergs pauda atziņu, ka šobrīd pašvaldībām vienoties par kopēju nostāju nav viegli, jo tās ir tik dažādas: "Taču mēs visi ceram uz lielāku valsts spēju ieklausīties mūsu teiktajā, jo valsts un pašvaldības taču ir sabiedrotie, nevis pretinieki, kas viens otram diktē savus noteikumus."