Kā informē SIA "Skonto būve" projektu vadītājs Juris Pētersons, pagaidām gudrona pārstrādes iekārtas darbojas testa režīmā, bet plānots, ka jau jūlijā tās varēs sākt darbu ar pilnu jaudu, paredz būvnieki. Pēc trim gadiem, kad plānots darbus pilnībā paveikt, gudrona dīķu vietā būšot priežu meža ieplaka.
Attīrīšanā ūdens slānis, kas atrodas virs gudrona, tiks atsūknēts un attīrīts, savukārt gudrons tiks izrakts, neitralizēts, izmantojot kaļķi un citas ķimikālijas, sajaukts ar pildvielām un nogādāts Brocēnu rūpnīcā "Cemex", kur to pilnībā izmantos cementa ražošanā. "Uz Brocēniem ceļos birstoša melna masa, kas skaitīsies bīstama krava, bet reāla apdraudējuma no tās nebūs. Kā netīra smilts," skaidro SIA "Skonto būve" projektu vadītāja asistents Rihards Kalniņš.
Inčukalna sērskābā gudrona dīķi tiek uzskatīti par piesārņotāko vietu Latvijā. Dažādi naftas produkti tur izgāzti jau kopš pagājušā gadsimta 50. gadiem. Kā norādījis vides un inženierkonsultantu uzņēmuma SIA "Geo Consultants" projektu vadītājs Māris Bremšs, lielākais piesārņotājs bija Rīgas Naftas pārstrādes un smēreļļu rūpnīca Sarkandaugavā, taču esot pilnīgi iespējams, ka naftas produktu saturošus atkritumus šeit izgāza arī citi uzņēmumi, tiesa, dokumentāli pierādīt neko nav iespējams.
Vispirms tika izveidots gudrona ziemeļu dīķis, ko aizbēra 60. gadu vidū, vienlaikus izveidojot nākamo – dienvidu dīķi, kurā atkritumi tika izgāzti līdz pat 80. gadiem. "Gudronu veda piena mašīnām līdzīgās mucās. Te katru dienu līdz pat 80. gadu sākumam brauca pa piecām desmit mašīnām," atceras Inčukalna novada domes priekšsēdētājs Arvīds Blaus. Tomēr dīķi nelegāli ar dažādiem atkritumiem tika papildināti vēl līdz pat 90. gadiem. Un dažs esot pamanījies atkritumus dienvidu dīķī izgāzt arī vēlāk – pat starpposmā starp "diviem žogiem".
Gudrons ir melna šķidra, pusšķidra vai cieta masa ar izteiktu sēra dioksīda smaku. To kā blakusproduktu iegūst, pārstrādājot jēlnaftu. Parfimērijas un medicīnisko eļļu ražošanā naftas smagāko frakciju apstrādājot ar sērskābi, gudrons veidojas kā atkritumi. Tā ir izteikti korozīva un agresīva viela, kas var saturēt no trīs līdz pat 50 procentiem sērskābes. Veselības traucējumus var izraisīt pat tikai izgarojumu ieelpošana.
Pērngada septembrī Valsts vides dienests noslēdza līgumu ar „Skonto būve" un SIA „Geo Consultants" par gudrona dīķu sanāciju. Tā nepieciešama, lai novērstu turpmāku piesārņojošo vielu nokļūšanu no izgāztuves pazemes ūdeņos, kā arī izgāztuvei pieguļošajās teritorijās. Tiks uzlabota gruntsūdeņu, pazemes ūdeņu, kā arī augsnes un grunts kvalitāte bīstamo atkritumu izgāztuvei piegulošajā teritorijā, lai vairs netiktu apdraudēta cilvēku veselība un vide.
Sanācijas projekts sastāv no Dienvidu un Ziemeļu dīķu būvniecības un sanācijas darbiem. Abos dīķos gudrona piesārņojums jau sasniedzis 70 – 90 metru dziļumu. Šis ir viens no izmantojamo tehnoloģiju ziņā sarežģītākajiem un unikālākajiem projektiem vides jomā ne tikai Latvijas, bet arī Eiropas Savienības mērogā.
Dīķu attīrīšanas projekta izmaksas pārsniedz 20 miljonus latu, no kuriem 14,2 miljoni latu ir Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums, bet pārējie – vairāk nekā seši miljoni – nāk no valsts budžeta. Darbus plānots pabeigt līdz 2015. gada aprīlim.