Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Jau labu laiku Ādaži ir strauji augoša vieta, kur no rītiem uz galvenās ielas jārēķinās ar transporta sastrēgumiem. Vidusskolā pašlaik mācās vairāk nekā 1300 bērnu, bet drīzumā šis skaitlis varētu sasniegt 1600, tādēļ ir jābūvē jauna ēka vai nepieciešama skolas decentralizācija.

Kā portālam "Apriņķis.lv" skaidroja Ādažu novada domes priekšsēdētājs Māris Sprindžuks, plenērs rīkots ar cerību iegūt svaigas idejas un kopīgu nozares profesionāļu redzējumu par iespējamajiem Ādažu centra attīstības virzieniem. "Turklāt mēs nevēlamies, lai Ādaži būtu tikai Pierīgas guļamrajons, bet ērta un estētiski pievilcīga vieta, kur attīstītos arī ražošana, tirdzniecība un kas piesaistītu investoru interesi."

Plenēra dalībnieku vidū bija ceļu projektētājs Viesturs Laurs, pilsētbūvnieks Uģis Kaugurs, projektu vadītāja Kristīna Skalberga, vēsturniece Elita Pētersone, kā arī arhitekti Oskars Bulle, Mārtiņš Ošāns, Toms Kokins, Atis Caune, Linda Leitāne, Pēteris Bajārs, Anrijs Tērauds, Dace Mālmeistere, Ilze Rietuma, Sergejs Ņikiforovs, Uģis Bratuškins, Arnolds Timofejevs, Ervīns Timofejevs, Linda Trule, Atis Caube un Andris Tomsons.

Piemēram, S. Ņikiforova birojs "Nams" jau ir bijis saistīts ar Brīvās Valdorfa skolas ēku projektēšanu, un, zināms, ka skola papildināsies ar jaunām ēkām. Savukārt Arnolds Timofejevs Ādažos mācījies vidusskolā.

Atklājot semināru, vieniem no pirmajiem vārds tika dots Ādažu vidusskolas skolēnu padomes pārstāvjiem Aleksandram Markam Krustam un Ričardam Murānam. Savu uzrunu klātesošajiem abi sāka ar vārdiem, ka pārstāv to paaudzi, kas plāno savu dzīvi saistīt ar Ādažiem arī turpmāk, tāpēc viņiem ir svarīgi, kāda vide šeit būs pēc daudziem gadiem. Pagaidām gan svarīgākais abiem puišiem šķita jauniešu centra izveidošana.

Citādas intereses bija pensionāriem, uzņēmējiem un kultūras darbiniekiem, kas, tāpat kā skolēnu teiktais, kalpoja arhitektiem kā ceļamaize savu ideju materializēšanai.

Plenēra pirmajā dienā arhitekti uzklausīja uzņēmēju, iestāžu vadītāju, kā arī pensionāru un jaunieši vēlmes un vajadzības un, strādājot grupās, uzsāka darbu pie centra attīstības plānošanas. Otrajā dienā katra arhitektu grupa prezentēja savas idejas Ādažu centra attīstībai, piedāvājot variantus, kā organizēt transporta plūsmu, lai samazinātu sastrēgumus ceļā uz Ādažu vidusskolu agrajās rīta stundās, kā attīstīt centru, lai atrastos pietiekami daudz vietu auto stāvvietām, kā arī vide būtu ērti izmantojama dažādu sociālo grupu pārstāvjiem – māmiņām ar maziem bērniem, pensionāriem, jauniešiem, uzņēmējiem, novada viesiem, Kultūras centra apmeklētājiem un citiem. Arhitekti piedāvāja Ādažu centrā uzbūvēt arī skatu torni, kas radītu iespēju vietai piesaistīt papildu tūristus.

Semināram beidzoties, Ādažu novada būvvaldes vadītāja Dace Medniece secināja – plenērs apliecinājis, ka 2006. gadā izstrādātais teritorijas plānojums vēl arvien ir aktuāls un sniedz iespēju īstenot arhitektu idejas, piemēram, par teritorijas dalīšanu zonās: tirdzniecība, administrācija, izklaide, izglītība. Tāpat lieliskas bija idejas par transporta plūsmas sakārtošanu, skolas decentralizēšanu, sākumskolas izvietojot tuvāk skolēniem – Podniekos, Ādažu daudzstāvu apbūves centrā un Kadagā.