Tie ir Raimonds Vējonis, Edmunds Sprūdžs, Einārs Cilinskis, Romāns Naudiņš un Kaspars Gerhards, kuri pārstāvējuši trīs dažādus politiskos spēkus. Tāpēc būtiski šķita uzzināt ministrijas viedokli, kāpēc gudrona dīķu likvidācija ne vienmēr ir ritējusi gludi. To "RAA" pauda VARAM Projektu uzraudzības nodaļas vecākā eksperte Baiba Bārbale.
– Kāpēc ilgu laiku gudrona dīķu likvidācija ir bijusi "bremzēta", ja ņem vērā, ka lēmums sākt gudrona dīķu sanāciju tika pieņemts jau 2009. gada septembrī?
– Inčukalna sērskābā gudrona dīķu sanācija ir nozīmīga Latvijas mērogā, jo šie dīķi ir vispiesārņotākā vieta Latvijā, kas rada nelabvēlīgu ietekmi uz vidi. Eiropas Komisija lēmumu par projekta apstiprināšanu pieņēma 2010. gada decembrī. Taču, lai laikus uzsāktu sarežģītā un kompleksā projekta īstenošanu, jau 2009. gadā projekta ietvaros tika uzsākta plānoto iepirkumu dokumentācijas izstrāde un iepirkumu procedūra.
Tas savukārt nodrošināja to, ka 2010. gadā tika noslēgti sanācijas darbu īstenošanas un uzraudzības līgumi. Tad 2011. gadā tika veikta sanācijas darbu projektēšana, kurā ietilpst arī sanācijas darbu tehnisko projektu izstrāde un saskaņošana, kā arī būvlaukuma iekārtošana. Sērskābā gudrona dīķu sanācijas darbi tika uzsākti 2012. gadā.
Sanācijas darbu veikšanas laikā tika konstatētas netipiskas izsmeltā gudrona fiziskās un ķīmiskās īpašības, kuras būtiski kavēja gudrona pārstrādes un utilizācijas procesu. Jaunās situācijas izvērtēšanā, analīzē un iespējamo risinājumu identificēšanā 2013. gadā tika piesaistīti eksperti no JASPERS – Eiropas Komisijas un Eiropas Investīciju bankas līdzfinansēts instruments atbalstam dalībvalstīm īpaši sarežģītos gadījumos –, kuri atzina, ka gudrona pārstrādes laikā ir būtiski mainījies tā fiziskais un ķīmiskais sastāvs un šādas izmaiņas nebija iespējams paredzēt pirms sanācijas darbu uzsākšanas.
Lai nodrošinātu projekta īstenošanu un piesārņotās teritorijas sanāciju līdz 2015. gada beigām, sadarbībā ar JASPERS ekspertiem tika rasts projekta īstenošanas risinājums, un 2014. gada maijā tika atsākta sanācijas darbu veikšana atbilstoši modificētajam sanācijas darbu tehnoloģiskajam risinājumam, kas būtiski paātrināja ekskavētā gudrona pārstrādes un utilizācijas procesu. Šobrīd sanācijas darbi turpinās, un projektu plānots īstenot līdz 2015. gada 31. decembrim.
– Vai tā ir tikai sabiedrisko attiecību jomas problēma, ka pat tad, kad pie gudrona dīķu likvidācijas sekmīgi ir ķēries uzņēmums "Skonto Būve", priekšplānā arvien ir bijusi interese par finansējuma pārtērēšanu u. tml., radot sabiedrībā visai negatīvu noskaņojumu pret darba veicējiem?
– Neatkarīgi no tā, kurš ir līguma izpildītājs, sabiedrība vienmēr pievērsīs lielāku uzmanību liela apjoma un sarežģītu līgumu izpildei, tajā skaitā ievēros grūtības, kas radušās, pildot līgumu.
Valsts uzdevums šajā projektā ir nodrošināt vēsturiski piesārņotās vietas sanāciju un apdraudējuma novēršanu videi un iedzīvotājiem. Ņemot vērā projekta sarežģītību, par projekta īstenošanu atspoguļotā informācija ne vienmēr ir viegli uztverama. Turklāt šāda mēroga vides piesārņojuma likvidācijas problēmu risināšana valstiskā mērogā ir komplicēta, tomēr videi un sabiedrībai kopumā nepieciešama.
Iepriekš:
Reportāža: Gudrona dīķi paliks pagātnē
