Tagad Getliņu atkritumu uzglabāšanas poligonā tiek ievērotas visas vides aizsardzības prasības, bet uzņēmums SIA "Getliņi Eko" tiek uzskatīts par labu piemēru, kā saimniekot videi draudzīgi.
Kā stāsta "Getliņi Eko" valdes locekle Aija Breikša, kura uzņēmumā strādā jau desmit gadu, pašlaik poligonā gadā ieved apmēram 300 000 tonnu nešķirotu atkritumu no Rīgas pilsētas un 14 tuvākajiem novadiem.
"Uzņēmums sadarbojas ar visiem licencētajiem lielajiem sadzīves un celtniecības atkritumu pārvadātājiem – "Vides pakalpojumu grupu", "Eco Baltija", "Clean R". Sadzīves atkritumi, kas tiek atvesti uz Getliņiem, tiek izvietoti biodegradācijas šūnās. Bezgaisa vidē intensīvi sadaloties, piecu līdz 12 gadu laikā no tiem izdalās gāze, kurā ir metāns. Kalnā pie biodegradācijas šūnām ir izvietotas gāzes stacijas, no kurām savāktā gāze nokļūst energoblokā, kur, to sadedzinot, rodas elektroenerģija un siltums. Šādas Eiropā aprobētas tehnoloģijas "Getliņi Eko" izmanto jau kopš 2000. gada.
Daļu elektroenerģijas mēs atdodam "Latvenergo", bet siltums tiek izmantots siltumnīcu apkurināšanai. Tajās mēs audzējam tomātus un vasaras ziedus," stāsta A. Breikša, skaidrojot, ka uzņēmumam ir piesaistīti konsultanti ar zinātniskā darba pieredzi, taču arī pašā uzņēmumā ir darbinieki, kuri strādā ar gāzu testēšanas iekārtām. Tehnoloģijas, kuras šeit tiek izmantotas, ir aprobētas ar mērķi intensificēt atkritumu poligona gāzes izmantošanu. Pašlaik šeit ir darbs gandrīz 90 cilvēkiem.
Svarīgi, ka "Getliņi Eko" ir noslēgts prakses līgums ar Rīgas Tehnisko universitāti un ir sadarbība ar citām Latvijas augstskolām. Šeit pieredzi gūst nākamie vides speciālisti.
A. Breikša stāsta, ka Getliņu poligonā nonāk nešķirotie atkritumi, tostarp plastmasa, papīri, stikls, ēdiena atliekas un daudz kas cits. Atkritumu sastāvs mainoties atkarībā no sezonas, bet cilvēku paradumi lielākoties ne.
Tā kā Getliņi ir kļuvuši par populāru apmeklējuma vietu skolēniem, šādu ekskursiju laikā "Getliņi Eko" darbinieki cenšoties ne tikai parādīt uzņēmumu, bet arī runāt par ekoloģiju, tostarp atkritumu šķirošanas paradumiem. "Taču šajā ziņā līdz labiem rezultātiem vēl nāksies pagaidīt," atzīst A. Breikša.
Ņemot vērā to, ka atkritumos nonāk arī pārtika, Getliņu poligons pievilina putnus.
"Mēs varam citiem atkritumu apsaimniekotājiem prasīt padomu, kā izveidot pašu efektīvāko gāzu savākšanas sistēmu, bet velti jautāt, ko darīt ar kaijām. Putni ļoti ātri piemērojas jebkuriem brīdinājuma signāliem, un, kamēr cilvēki metīs laukā pārtiku, tikmēr atkritumu poligonos būs putni. Pagaidām tā ir cīņa ar vējdzirnavām. Situāciju mazliet uzlabo ikdienas pārklājums vēl nenoglabātajiem atkritumiem, taču, tiklīdz būs kaut vai mašīnas platuma atvērums, putni būs klāt. Tajā pašā laikā šeit nav grauzēju, jo sapresētajos atkritumos ir bezskābekļa vide, kurā dzīvajai radībai nav ko meklēt," bilst A. Breikša.
Viņa skaidro, ka jaunākajā atkritumu kalnā ekoloģiskās šūnas ir pilnīgi drošas, jo ir aprēķināti visi drošības parametri un noglabātajiem atkritumiem nav nekādas saiknes ar vides apstākļiem, tādējādi nav iespējamas kaitīgu vielu noplūdes gruntsūdeņos.
Runājot par veco atkritumu kalnu, "Getliņi Eko" amatpersona teic, ka arī tur jau 2001. gadā ieliktas gāzes caurules un izveidota sistēma ūdeņu infiltrācijai. Vasarā uz kalna nogāzēm ganās aitas, bet tā likteni noteiks nākotnes tehnoloģiju attīstība.
"Vācijā jau tagad vecās atkritumu izgāztuves tiek pāršķirotas, bet tas, kā turpmāk būs Getliņos, ir nākamo desmitgažu jautājums," viņa atzīst, piebilstot, ka tuvākās izmaiņas uzņēmuma darbā gaidāmas, kad rudenī sāks darboties jaunā atkritumu šķirošanas rūpnīca, kas būtiski samazinās noglabājamo atkritumu daudzumu biodegradācijas šūnās.
