13.03.2015 14:03

Garkalnes novada dome: apgalvojums par meža aizsargjoslas likvidēšanu ap Rīgas pilsētu ir aplams

Autors  Ieva Karlsberga
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)
Garkalnes novada teritorijas plānojumu grozījumu ietvaros ir sagatavots priekšlikums jaunai mežu aizsargjoslai, kas bija nepieciešams, lai nodrošinātu mežu saglabāšanu un izmantošanu iedzīvotāju rekreācijas vajadzībām, saglabātu nesadalītas un neapbūvētas lielās, vērtīgās mežu zemju teritorijas. Garkalnes novada teritorijas plānojumu grozījumu ietvaros ir sagatavots priekšlikums jaunai mežu aizsargjoslai, kas bija nepieciešams, lai nodrošinātu mežu saglabāšanu un izmantošanu iedzīvotāju rekreācijas vajadzībām, saglabātu nesadalītas un neapbūvētas lielās, vērtīgās mežu zemju teritorijas. www.dziedava.lv

Garkalnes novada teritorijas plānojuma mērķis nav likvidēt meža aizsargjoslu ap Rīgas pilsētu, jo likumdošana aizliedz meža platības izcirst pavisam vai tās samazināt.

Tāpat apgalvojums, ka Pierīgas mežos ap Lielo un Mazo Baltezeru kailcirte būs tādēļ, lai pieļautu jaunas apbūves iespējas, ir aplams, portālam "Apriņķis.lv" norādīja Garkalnes novada domē un "Rīgas Mežos".

Jau ziņojām, ka biedrības "Par brīvu Lielā Baltezera krastu" vadītājs Artūrs Priede portālu informēja – Garkalnes novada dome publiskai apspriešanai nodevusi teritorijas plānojuma grozījumus, kas paredz likvidēt meža aizsargjoslu aptuveni 500 hektāru lielai platībai ap Rīgas pilsētu.

"Grozījumi dod iespēju Rīgas pašvaldības SIA "Rīgas meži" veikt kailcirtes divu un piecu hektāru platībā un plānot apbūvi savā īpašumā esošajos Pierīgas mežos ap Baltezera ciemu, Berģiem, Bukultiem, Priedkalni, Sužiem un vērtīgās meža teritorijās ap Lielo un Mazo Baltezeru. Citās meža teritorijās atļauts būvēt ar sportu un rekreāciju saistītus objektus, transporta infrastruktūras objektus, mežaparkus, velotrases, slēpošanas trases," pauda biedrības "Par brīvu Lielā Baltezera krastu" vadītājs un izteica aizdomas, ka kailcirtei izvēlētās teritorijas varētu veidot jaunus apbūves zemesgabalus uz Rīgas pilsētai piederoša meža rēķina.

"Ņemot vērā, kā "rekreācijas objekti" Jūrmalā pārvēršas par dzīvokļu mājām, nav šaubu, ka šāda shēma tiek plānota arī šeit. Jo citādi meža aizsargjoslas likvidāciju un kailcirtes varēja paredzēt arī citviet – daudz nomaļākās vietās," pārliecināts ir A. Priede. "Dīvaini, ka mežu aizsargjoslu un kailciršu iniciatīva nāk no Rīgas pašvaldības uzņēmuma "Rīgas meži", kas publiski savā stratēģijā apņemas ievērot vides aizsardzības un meža ekosistēmas uzturēšanu."

Komentējot teritorijas plānojuma grozījumus un A. Priedes paustās aizdomas, Garkalnes novada domes sabiedrisko attiecību speciālists Mārcis Bauze-Krastiņš portālām "Apriņķis.lv" skaidroja: "Apgalvojums par to, ka ar teritorijas plānojumu ir paredzēts likvidēt meža aizsargjoslu ap Rīgas pilsētu ir pilnīgi aplams. Pirmkārt, normatīvie akti nepieļauj mežu aizsargjoslas likvidēšanas iespējas, kā arī to samazināšanas iespējas. Respektīvi, meža aizsargjosla var tikt tikai palielināta. Garkalnes novada teritorijas plānojuma grozījumu Paskaidrojuma raksta 77. lpp. ir sniegts priekšlikums jaunajai mežu aizsargjoslai. Meža aizsargjoslai tiek mainīta konfigurācija, bet pašas aizsargjoslas platība tiek divreiz palielināta."

Tāpat M. Bauze-Krastiņš pauda, ka salīdzinājumā ar spēkā esošo teritorijas plānojumu vairākās meža teritorijās tiek pieļautas iespējas veikt saimniecisko darbību, tajā skaitā, kailcirtes, ierobežojot to platību.

"Kad pagājušajā gadā tika apstiprināts Garkalnes novada pašvaldības teritorijas plānojums 2013.-2024. gadam, SIA "Rīgas meži" to apstrīdēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) tieši tā iemesla dēļ, ka teritorijas plānojums pārmērīgi ierobežo to saimniecisko darbību. Pašvaldība saņēmusi VARAM atbildi, ka Meža likuma normas nedod tiesības pašvaldībai noteikt saimnieciskās darbības ierobežojumus mežā, līdz ar to tās teritorijas plānojuma daļas, kurās bija paredzēts aizliegums veikt kailcirtes, nav piemērojamas. Pašvaldība ir panākusi vienošanos ar Zemkopības ministriju un SIA "Rīgas meži" par to, ka tiks izstrādāti teritorijas plānojuma grozījumi, izvērtējot mežu teritorijas un saimnieciskās darbības iespējas. Līdz grozījumu apstiprināšanas brīdim kailcirtes mežos netiks veiktas," uzsvēra M. Bauze-Krastiņš.

Viņš arī pastāstīja, ka SIA "Rīgas meži" speciālisti, Garkalnes pašvaldības mežu inženieris un pašvaldības teritorijas plānošanas speciālisti ir izvērtējuši mežu izmantošanas iespējas un panākuši kompromisu.

"Tāpēc šobrīd mežu teritorijas tiek sadalītas piecos dažādos veidos atkarībā no to izmantošanas iespējām. Starp tām ir arī tādās teritorijas M2 un M5, kurās nav atļauts veikt kailcirtes. M4 un M5 ir noteikti kā publiskās ārtelpas meži. Tas nozīmē to, ka normatīvie akti, kas nosaka meža apsaimniekošanas plānu izstrādi, uzliek par pienākumu plānus saskaņot ar pašvaldību un veikt to publisko apspriešanu. Kas attiecas uz to, ka mežu teritorijās ir atļauts izvietot ar sportu un rekreāciju saistītus objektus, transporta infrastruktūras objektus, mežaparkus, velotrases, slēpošanas trases, tad uzmanība ir pievēršama tām, kā arī šobrīd spēkā esošais teritorijas plānojums pieļauj šo objektu būvniecību M1 un M3 teritorijās. Līdz ar to, ar teritorijas plānojuma grozījumiem nekādas izmaiņas šajā ziņā netiek veiktas," portālam "Apriņķis.lv" apgalvoja M. Bauze-Krastiņš, piebilstot, ka Garkalnes novada pašvaldībai nav ne jausmas par shēmām, kas tiek pielietotas Jūrmalas pašvaldībā.

Tāpat M. Bauze-Krastiņš skaidroja, ka pilsētai pieguļošo zaļo joslu veido piepilsētas meži, no kuriem liela daļa ir Rīgas pilsētas pašvaldības īpašums. To pamatfunkcija ir uzlabot pilsētvides kvalitāti, tajā skaitā mazināt vides piesārņojumu un uzlabot mikroklimatu, kā arī nodrošināt rekreācijas iespējas pilsētas iedzīvotājiem. Pilsētai pieguļošā zaļā josla ir maksimāli saglabājama, un nav pieļaujama tās atsevišķu daļu transformācija. Atsevišķās teritorijās pilsētai piegulošā zaļā josla daļēji izmantojama plānotai un organizētai rekreācijai, paredzot publiski organizētu ārtelpu sadarbībā ar novadiem, kurā tā atrodas.

Arī SIA "Rīgas Meži" valdes loceklis Uldis Zommers portālam "Apriņķis.lv" apstiprināja, ka Garkalnes novada meži netiks izcirsti, lai atbrīvotu vietu apbūves teritorijām. Viņš norādīja, ka meža aizsargjoslu aptuveni 500 hektāru lielai platībai plānots mainīt, lai mežu atjaunotu.

""Rīgas Meži" nekādus zaudējumus meža masīviem nodarīt negrasās. Kailcirtes ir nepieciešams veikt vien tāpēc, lai mežu atjaunotu. Rīgas apkārtnē augošie meži ir jāatjauno, lai palielinātu to vērtību, jo vecās priedes ir sākušas trupēt. Parasti arī nekad viss uzreiz nocirsts netiek, kailcirti veido vien 200 līdz 300 kvadrātmetru robežās, un pēc tam šajā vietā pēc diviem vai trijiem gadiem tiek iestādīti jauni kociņi," sacīja U. Zommers.

Par jaunajām Garkalnes novada teritorijas plānojuma izmaiņām sabiedriskās apspriešanas ietvaros ir aicināts izteikties ikviens iedzīvotājs. Savu nostāju par teritorijas plānojuma grozījumiem pašvaldībā var paust līdz 15. martam.

Iepriekš:

Garkalne plāno atļaut kailcirtes un apbūvi Pierīgas mežos