Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Apmeklētāju šajās dienās netrūka arī Rīgas apgabaltiesas zvērinātas notāres Ivetas Lūses birojā Salaspilī.

– Ar kādiem jautājumiem Notāru dienu laikā pie jums vērsās Salaspils iedzīvotāji?

– Jau pirmās Notāru dienas rīta pusē uz mūsu biroju pēc padoma bija atnākuši 15 cilvēki. Viņi interesējās par mantošanas tiesībām, par testamenta sastādīšanu, par neatņemamās mantojuma daļas tiesīgo personu tiesībām uz mantojumu, par to, kā rīkoties ar mantu nāves gadījumā, par nodokļiem, kādi jāmaksā, pārdodot nekustamo īpašumu, un kā izdevīgāk rīkoties ar savu mantu – dāvināt, novēlēt testamentā un tamlīdzīgi.

Taču arī ikdienā nav tā, ka dienas lielāko daļu mēs varētu nodarboties tikai ar viena veida jautājumiem. Turklāt situācijas cilvēku dzīvē kļūst arvien sarežģītākas, un parasti ir tā, ka katram gadījumam ir vajadzīgs īpašs, tikai šai lietai piemērots risinājums. Tā tas ir gan, piemēram, kārtojot mantojuma lietas, gan šķirot laulību.

Mums ir svarīgi, lai cilvēki zinātu savas tiesības un būtu ieinteresēti risināt savas problēmas. Palīdzēt viņiem ir arī viens no notāra darba uzdevumiem. Turklāt šoreiz Notāru dienas, kas Latvijā notika jau desmito reizi, bija veltītas tieši riskiem mantiskajos darījumos.

– Taču likumdošana neaizliedz slēgt līgumus savā starpā, iztiekot bez jurista padoma.

– Ar to mēs, notāri, saskaramies arī savā praksē, it īpaši tad, kad kāda no darījumā iesaistītajām pusēm ir sapratusi, ka ir palikusi zaudētājos. Diemžēl reizēm jau ir par vēlu, un uz jautājumu: "Ko lai es tagad daru?", notāram nav iepriecinošas atbildes.

Piemēram, nesen kāda gados vecāka kundze bija noslēgusi līgumu, ka pārdod savu nekustamo īpašumu, ar piebildi, ka pēc tam viņai kāda tā daļa tiek atmērīta atpakaļ. Taču līgums bija sastādīts tā, ka šim cilvēkam dabūt kaut ko atpakaļ bija pilnīgi neiespējami. Ja līguma slēdzēja būtu pie notāra vērsusies pirms līguma parakstīšanas, šāda situācija diezin vai rastos. Bet, ņemot vērā to, ka cilvēks pats ir izvēlējies veidu, kā slēgt līgumu, kura veidlapa sameklēta internetā, vai uzticējies darījuma otrajai pusei, tad ir tā, ka sekas šādam darījumam ne vienmēr ir labas un paredzamas.

– Vai ar to gribat sacīt, ka internets nevar aizstāt notāru?

– Juridiskās lietās, ieskatoties tikai internetā vien, pareizo atbildi atrast būs grūti. Labāk tomēr ir lūgt palīdzību kvalificētam juristam. Veicot darījumus, pastāv dažādas nianses, kuras, ielūkojoties tikai vienā avotā, nemaz nevar saprast. Notārs, risinot kādu jautājumu, parasti izmanto ne tikai vairākus likumus, bet arī judikatūru un tiesu praksi.

Turklāt, kā jau teicu, katrs gadījums ir individuāls un vienas situācijas risinājums citā var nederēt. Lai arī likums ir viens, situācijas tā piemērošanai ir atšķirīgas.

– Vai dažu minūšu laikā, ko notārs velta klientam, var pārliecināties par viņa rīcībspēju vai godīgiem nolūkiem?

– Ja notārs var noskaidrot klienta gribu, bet klients var izskaidrot savas vēlmes un apzinās tās sekas, kas rodas darījuma rezultātā, ko izskaidro notārs, tad nekādu šaubu par cilvēka rīcībspēju nav. Protams, ir reizes, kad gribas teikt: "Cilvēk, domā, ko tu dari!" Tas gan vairāk bija tā sauktajos treknajos gados, taču arī tagad reizēm cilvēkus nākas atturēt no acumirkļa iegribām, iesakot rūpīgāk izvērtēt situāciju un vēlreiz apdomāties. Šobrīd gan ļaudis vairs nav tik steidzīgi, ka viņiem visu vajadzēja "jau vakar".

Mēs esam ļoti vērīgi un cenšamies izprast situāciju, it īpaši tad, ja runa ir par cilvēkiem gados. Mēs aicinām, lai šādos gadījumos klāt būtu kāds ģimenes loceklis vai uzticamības persona, kas labāk izpratīs situāciju, jo tā jau nav, ka mēs šajā pasaulē esam pilnīgi vieni.

Ja man ir šaubas par darījuma godīgumu, es to atsaku vai, piemēram, iesaku papildus pakonsultēties ar juristu vai darījumu vēlreiz pārrunāt ar ģimenes locekļiem. Jāņem vērā, ka reizēm cilvēki steigā mēdz pieņemt nepārdomātus lēmumus.

– Cik reižu dzirdēti stāsti par to, ka mazdēls ieķīlā vecmāmiņas dzīvokli un tas nonāk tiesu izpildītāju rokās.

– Ja vecmāmiņa grib palīdzēt mazdēlam, to neviens aizliegt nevar, arī notārs ne. Taču cilvēkam pašam ir jāapzinās, kādas sekas no mantiskā darījuma var iestāties, un, pirms parakstīt kādu dokumentu, jāpadomā par sekām. Tas ir arī notāra pienākums šos riskus izskaidrot. Vai tie iestāsies vai ne – tā jau ir cita lieta.

Tiesa, runājot ne tikai par šādiem gadījumiem, varu piebilst, ka arī pārmērīga uzticēšanās mantiskos darījumos bieži ne pie kā laba nenoved.

– Cik maksā konsultācija pie notāra?

– Mūsu galvenais uzdevums nav peļņas gūšana, bet gan juridiskās palīdzības sniegšana iedzīvotājiem. Ja konsultācijai seko notariālā darbība, tad tā ir bez maksas. Bezmaksas konsultācijas ir arī Notāru dienās. Savukārt Ministru kabineta noteiktā samaksa par konsultāciju, ja tai neseko notariālais akts vai apliecinājums, ir 10,96 eiro par katru pilnu stundu. Tad padomājiet paši, cik maksā konsultācija, ja tā nepārsniedz 15 minūtes.

No otras puses, mēs priecājamies, ka cilvēki arvien vairāk interesējas par iespēju korekti noslēgt darījumu un sakārtot savas īpašumu lietas un tik daudz vairs nepaļaujas uz labu laimi.