Vairāk nekā 50 gadus kopš tā izveidošanas nākamā gada pavasarī sāksies ķimikāliju attīrīšana un izvešana. Pēc tās līdz 2015. gada vidum dīķa vietā paliks zaļa pļava, bet no piesārņotajām smiltīm ražos cementu. Inčukalna novada Domes priekšsēdētājs Arvīds Blaus atceras, kā padomju laikā nereti notika dīķu virsmas dedzināšana, kad milzīgā dūmu mutuļa dēļ uz Inčukalnu attraukušies pat Valmieras ugunsdzēsēji. Savukārt vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Edmundam Sprūdžam, kurš ceturtdien, 8. decembrī, apmeklēja gudrona dīķus, šī vieta saistās ar stāstiem par ķimikālijās salipušiem putniem, kas vairs nespēj lidot. Patiesi – ik gadu dīķī bojā iet gājputni, kuri nolaižas indīgajā šķidrumā, kļūdaini noturēdami gudrona krātuvi par parastu ūdenskrātuvi.
2010. gada septembrī Valsts vides dienests noslēdza līgumus ar SIA “Skonto Būve” un SIA “Geo Consultants” par Inčukalna gudrona dīķu sanāciju. Šobrīd pabeigta projektēšana un uzstādītas pirmās attīrīšanas iekārtas. Kā vērtēja E. Sprūdžs, tiek veiksmīgi sagatavota infrastruktūra, lai pēc ziemas varētu sākt dīķa izsmelšanu, un iekārtas gudrona neitralizēšanai. “Šeit ir vietā teiciens – labāk vēlāk nekā nekad!” sacīja E. Sprūdžs. Agrākie mēģinājumi izvest gudronu gan vainagojušies ar to, ka sērskābe saēdusi metāla iekārtas. “Skonto Būve” esot gatava, ka iekārtas varētu ciest arī šoreiz, tomēr vācu tehnoloģiskie risinājumi ļaušot no tā izvairīties.
Gudrona izgāztuves sanācijas projekta vadītāja palīgs Rihards Kalniņš atklāja, ka ūdens no dīķa virskārtas pēc attīrīšanas būs tik tīrs, ka to varētu izmantot Rīgas ūdensapgādē. “Bedre te nepaliks, mežs pats sevi iesēs!” piebilda R. Kalniņš.
Gudrona izgāztuve izveidota jau pagājušā gadsimta 50. gados, kad no Rīgas Naftas pārstrādes un smēreļļu rūpnīcas sāka izvest ķimikālijas un izgāzt izstrādātajos smilšu karjeros. Bīstamie atkritumi uz Inčukalnu vesti līdz pat 80. gadiem. Pēc puvušām olām smirdošais gudrons lielākoties sastāv no sērskābes un naftas produktiem un savu bīstamību nav zaudējis. A. Blaus dzirdējis, ka gudrona dīķis 90. gadu sākumā bijusi populāra vieta, kur kriminālie grupējumi slēpuši noziegumu pēdas. Pastāvēšanas laikā dīķim tikai dažus gadus bija apvilkts žogs un nodrošināta apsardze, pārējā laikā tas ir bijis brīvi pieejams.
Inčukalna sērskābā gudrona dīķu sanācijas projekts sastāv no divu objektu – Dienvidu un Ziemeļu sērskābā gudrona dīķu – sanācijas darbiem, lai novērstu turpmāku cilvēku, dzīvnieku un putnu veselības un dzīvības apdraudējumu. Abos dīķos gudrona piesārņojums jau sasniedzis 70–90 metru dziļumu. Gudrona dīķu sanāciju vērtē kā vienu no izmantojamo tehnoloģiju ziņā sarežģītākajiem un unikālākajiem projektiem vides jomā ne tikai Latvijas, bet arī Eiropā. Projekta “Vēsturiski piesārņoto vietu “Inčukalna sērskābie gudronu dīķi” sanācijas darbi” kopējas izmaksas plānotas 20,3 miljonu latu apmērā, no tiem Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļi – 14,2 miljoni latu, bet valsts budžeta finansējums – 6,1 miljons latu.
Velnezers