Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Ar optimālu risinājumu klajā nāca likumdevējs, nosakot, ka pašvaldībām jānodrošina domes sēžu ieraksti audioformātā un tās jāievieto domes mājaslapā internetā. Šai normai bija jāstājas spēkā jau pērn jūlijā, bet, tā kā vairākas pašvaldības nebija tam gatavas ne tehniski, ne finansiāli, Saeima ļāva to pārcelt uz šā gada 1. jūliju.

Turklāt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), konsultējoties ar Datu valsts inspekciju, apsolīja sagatavot vadlīnijas pašvaldībām par to, kā nodrošināt fizisko personu datu aizsardzības prasību ievērošanu, cik ilgi ieraksti glabājami un citus ieteikumus.

Domes darbu var vērot jau tagad

Negaidot likuma spēku, vairākas Latvijas pašvaldības jau iegādājušās atbilstošu tehniku un, kā iemeslu minot lēmumu pieņemšanas caurspīdīgumu un iedzīvotāju iesaisti, ieraksta domes sēdes, tā dodot iespēju ikvienam tās noklausīties jebkurā laikā, bet četras Pierīgas pašvaldības ir spērušas soli tālāk, nodrošinot domes sēžu videotiešraides un iespēju tās noskatīties citā laikā.

Vislielākā pieredze šajā ziņā ir Ķekavas novada domei, kuras sēžu videotiešraides var vērot jau četrus gadus. Uz domes ēku nav jādodas arī Inčukalna, Siguldas un Salaspils novada iedzīvotājiem – savas pašvaldības deputātu diskusijas viņi var vērot sev ērtā laikā un vietā.

Stopiņu deputāti gaida likuma spēku

Citādi tas ir Stopiņu novadā. Savas doma par domes sēžu atklātību "RAA" redakcijai atklāja Stopiņu novada domes opozīcijas deputāts Aldis Grunde ("Visu Latvijai!"–„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"). Viņš uzskata, ka novada domei ir ko slēpt, jo netiek izmantotas 21. gadsimtam atbilstošas iespējas, proti, tehnoloģijas, kas piedāvā ierakstīt ne tikai skaņu, bet arī attēlu. Viņš ir neizpratnē, kāpēc viņa novada domes deputāti neizmanto iegādāto aparatūru ierakstīšanai un rediģēšanai, datorus, programmas, mikrofonus un miksera pulti.

"Uzrakstīju priekšlikumu Stopiņu novada domei veikt audio¬ierakstus un publicēt mājaslapā, ja reiz mums tāda iespēja ir un nauda iztērēta. Tomēr 2014. gada 16. jūlija domes sēdē tika pieņemts lēmums, ka Stopiņu novada dome sēžu ierakstus audioformātā un ievietošanu domes mājaslapā internetā veiks tikai pēc tam, kad Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sadarbībā ar Datu valsts inspekciju būs izstrādājusi vadlīnijas par personu datu aizsardzības nodrošināšanu, audioierakstu glabāšanas termiņiem un citiem ieteikumiem," formālo iemeslu nesekot citu pašvaldību piemēram min A. Grunde.

"Diemžēl Stopiņu novada pašvaldības vadība nekonsultējās ne ar valsts iestādēm, ne citām pašvaldībām, lai, nepārkāpjot likumu, mēs varētu būt atklāti pret saviem vēlētājiem," turpina opozīcijas deputāts un stāsta, ka tāpēc šogad atkārtoti aicinājis domi publiskot audioierakstus. Tomēr 11. februāra sēdē deputāti atkal nobalsojuši to nedarīt, jo valsts iestādes nav izstrādājušas vadlīnijas.

"Kāds gan varētu būt iemesls priekšlikuma neatbalstīšanai? Mazvērtības komplekss, neprasme izteikties, nepietiekamas valsts valodas zināšanas vai bailes no sekām?" jautā A. Grunde un pats arī atbild: "Visdrīzāk, viss minētais kopā. Deputāti, kas balsoja pret, grib izskatīties un izklausīties labāki, nekā patiesībā ir."

Savs skaidrojums attiecībā uz domes sēžu audioierakstu nepubliskošanu ir Stopiņu novada pašvaldības sekretariātam. "Domes sēžu ieraksti audioformātā tiek nodrošināti, ar tiem strādā domes sēžu sekretāri, arī minētais deputāts ir šos ierakstus izmantojis," pauž pašvaldībā un apstiprina, ka iegādātā aparatūra, kuru minēja A. Grunde, tiek lietota. Galvenais iemesls, kāpēc domes sēžu audio¬ieraksti netiek ievietoti pašvaldības mājaslapā, esot tas, ka līdz šim nav saņemtas VARAM apsolītās vadlīnijas. To trūkums, iespējams, bijis par pamatu deputātu balsojumam pret sēžu audioierakstu publicēšanu, pirms to prasa likums.

Stopiņu novada sekretariātā uzsver, ka domes sēžu audioieraksti tiek nodrošināti un to publicēšana pašvaldības tīmekļa vietnē tiks nodrošināta saskaņā ar likumdošanas aktu prasībām.

VARAM: Vadlīnijas ir!

Jautāta par tik ļoti vērtīgajām vadlīnijām, VARAM amatpersona apstiprina, ka jau pagājušā gada februārī visām pašvaldībām izsūtīta vēstule jeb vadlīnijas "Par pašvaldību domes sēžu audioformāta ierakstu publicēšanu un arhivēšanu" (Stopiņu novada pašvaldība apstiprina, ka saņēmusi VARAM vēstuli, kas gan neesot vadlīnijas, bet skaidrojumi par to, kas jāievēro, publicējot audioierakstus, lai nodrošinātu fizisko personu datu aizsardzību).

Tas, ka jau šobrīd vairākas pašvaldības nodrošina domes sēžu videotiešraides, ir viņu pašu iniciatīva, skaidro VARAM. Turklāt domes sēdes ir atklātas un to norisei nebūtu jāatšķiras – ir vai nav dzirdamas un vērojamas tiešraidē.

"Tas, vai pašvaldības, kuras jau tagad nodrošina domes sēžu videotiešraides un audioierakstu publicēšanu, pārkāpj kādas likuma normas, ir atkarīgs no tā, kādā veidā tas tiek darīts. Translējot sēdes daļu, kas nesatur sensitīvu informāciju, pašvaldība neko nepārkāpj. Savukārt jautājumi, kuri satur sensitīvu informāciju, būtu skatāmi sēdes slēgtajā daļā, kas nebūtu translējama videotiešraidē," skaidro VARAM. Šie ieteikumi ir minēti arī vadlīnijās, kur piedāvāta alternatīva, proti, atklātās sēdes vadītājam publiski nenosaukt personas sensitīvos datus.

Kā piemēru VARAM min mājaslapu www.tiesas.lv, kur, publicējot tiesas nolēmumus, personu dati tiek dzēsti, aizstājot vārdu un uzvārdu ar personas vārda vai uzvārda iniciāli, dzīvesvietas adresi ar vārdu "dzīvesvieta", nekustamā īpašuma adresi ar vārdu "adrese". Līdz ar to, vadot sēdi, var vadīties pēc šī principa, savukārt deputātiem ir pieejami visi materiāli, kas nepieciešami lēmuma pieņemšanā.

Deputāti – kā uz teātra skatuves

Lai gan domes sēžu ierakstu publiskošanas mērķis ir nodrošināt atklātības principu un dot iespēju nodokļu maksātājiem sekot līdzi lēmumu pieņemšanas procesam, atsevišķu pašvaldību līdzšinējā pieredze liecina, ka deputāti izmanto šo iespēju, lai parādītu sevi no labākās puses.

Jau minējām, ka vislielākā pieredze šajā jomā ir Ķekavas novada deputātiem, kuru darbs kā uz delnas ir jau kopš 2011. gada, kad pašvaldība uzsāka domes sēžu translēšanu videotiešraidē. Lai gan katras sēdes auditorija bijusi līdz 50 skatītājiem, deputāti izmantojuši iespēju izrādīties.
Kā stāsta Ķekavas novada pašvaldības pārstāve Vineta Bērziņa, lielākoties opozīcijas deputāti domes sēžu tiešraides izmantojuši politiskajam teātrim.

"Bieži vien bija gadījumi, kad pirms domes sēdēm komitejās šiem deputātiem nebija neviena jautājuma un viņi atbalstīja lēmuma projekta izskatīšanu, bet pēkšņi domes sēdes laikā viņi sāka karstas debates un izvirzīja desmitiem papildu jautājumu un priekšlikumu," stāsta V. Bērziņa un piebilst, ka šo debašu dēļ domes sēdes reizēm ilga pat astoņas stundas.

Tieši atsevišķu deputātu dēļ, kuru aktierspēle reizēm pārkāpa ētikas normas, Ķekavas novada pašvaldība kopš šā gada februāra ir pārtraukusi domes sēžu videotiešraides un videoierakstus ievieto mājaslapā tikai pēc sēdēm.

"Mūsu mērķis bija un joprojām ir nodrošināt pēc iespējas caurspīdīgāku un atklātāku lēmumu pieņemšanas procesu, tāpēc nolēmām neliegt iedzīvotājiem turpināt vērot domes sēdēs notiekošo, tikai nu jau pēc sēdēm," skaidro V. Bērziņa un piebilst: kopš deputāti zina, ka sēde netiek pārraidīta tiešraidē, viņu darbs ir kļuvis konstruktīvs.

Ķekavas piemērs liecina, ka taisnība, iespējams, ir tiem, kuri apgalvo, ka videotiešraide ir deputātu iespēja spēlēt uz publiku, turklāt ir zināmi pat gadījumi, kad tiešraides laikā deputātu "padomnieki" ar īsziņu vai e-pasta starpniecību steidz viņiem iesūtīt papildu argumentus atkarībā no jautājumu virzības.

To, ka videotiešraide dod iespēju izrādīties, apliecina arī Inčukalna novada pašvaldības pieredze. 2012. gadā sēžu videotranslācijas sāktas, lai iedzīvotājiem tās kļūtu pieejamākas un būtu iespēja sekot līdzi tajās notiekošajam. Šo ideju deputāti uztvēruši pozitīvi, un arī iedzīvotāji labprāt vēro deputātu darbu, ko apliecina viņu informētība par sēdēs lemto. Domes priekšsēdētājs Aivars Nalivaiko nenoliedz, ka deputāti reizēm apzinās retorikas spēku.

"Pieļauju, ka sēžu translēšana dažiem deputātiem nereti kalpo par iespēju spēlēt uz publiku, un to ievērojuši arī iedzīvotāji. Tas diemžēl traucē konstruktīvam darbam. Gan komiteju, gan domes sēdēs tiek izskatīti ļoti daudzi svarīgi jautājumi, kuru risināšanai nepieciešama iedziļināšanās un nopietna situācijas analīze. Mērķtiecīga sevis prezentēšana kameru priekšā šādu darbu, protams, neveicina," teic A. Nalivaiko.

Siguldā novērtē 21. gadsimta iespējas

Citāda pieredze ir Siguldas novada domei, kuras sēžu tiešraides tiek nodrošinātas kopš pagājušā gada, un deputāti tās pieņēmuši atsaucīgi.

"Ir tikai loģiski, ka, sekojot līdzi laikam un tehnoloģiju attīstībai, pašvaldības darbā izmantojam moderno tehnoloģiju piedāvātās iespējas, lai pilnveidotu pašvaldības un sabiedrības līdzdalības iespējas un atklātumu. Domes sēžu tiešraides ir nozīmīgs digitāls sabiedrības līdzdalības rīks, lai iedzīvotāji varētu ērtāk sekot līdzi lēmumu pieņemšanai un aktualitātēm novadā. Mums ir svarīgi, ka novadnieki, vērojot lēmumu pieņemšanas procesu, gūst izpratni par deputātu argumentiem un izskatāmo jautājumu saturu pēc būtības," skaidro Siguldas novada domes priekšsēdētājs Uģis Mitrevics.

Sēžu tiešraides novērtējuši arī novada iedzīvotāji, kuri līdz tam iespēju vērot domes sēdes klātienē neizmantoja. Tagad katru domes sēdi vēro aptuveni 100 skatītāju, vēl vairāki desmiti tās noskatās videoarhīvā. Pašvaldība atzīst, ka, pateicoties šai iespējai, iedzīvotāji kļuvuši aktīvāki, bet deputātu uzvedība nav mainījusies.