Laiks bija silts un saulains, tāpēc sarunas notika daudzdzīvokļu māju pagalmā. Ropažu novada domes priekšsēdētājs Ivars Gailītis, uzsākot dialogu ar iedzīvotājiem, iepazīstināja klātesošos ar SIA "Ciemats" valdes locekli Guntaru Ozoliņu un aicināja iedzīvotājus izteikt viedokli par līdz šim saņemtos komunālo un namu apsaimniekošanas pakalpojumu kvalitāti un par to, kādi uzlabojumi būtu nepieciešami.
G. Ozoliņš, uzrunājot cilvēkus, sākumā īsi iepazīstināja ar sevi: "Tumšupe man ir ļoti tuva un pazīstama. Tepat netālu ir mana vectēva mājas, kur esmu dzīvojis. Labi atceros, kā Tumšupē bija kolhoza "Rosme" un pēc tam sovhoza "Jugla" laikos, kad mans tēvs šeit strādāja. Šodien Tumšupē saimnieki esiet jūs – iedzīvotāji. Juridiski katras daudzdzīvokļu mājas iedzīvotāji paši lemj jautājumus, kā risināt problēmas un namu apsaimniekot – variet to darīt paši un variet izvēlēties citu apsaimniekotāju. Lēmumu pieņem ar balsojumu, ja vairāk nekā 50% mājas dzīvokļu īpašnieku ir nobalsojuši "Par". Tālāk aicinu runāt jūs. Es uzklausīšu jūsu problēmas, piefiksēšu tās un kopīgiem spēkiem centīsimies tās risināt."
Sanākušajiem sociālās mājas "Zītari 5" un apkārtējo daudzdzīvokļu māju privatizēto dzīvokļu īpašniekiem bija daudz ko teikt, jo četrdesmit gadus, kopš nami uzcelti, kapitālais remonts tajos nav veikts. Vispirms jau par aizvadīto ziemu, kad ar malku apkurināmajos dzīvokļos nācies salt. Pensionāres dzīvoklī, kas atrodas starp tukšiem dzīvokļiem un ko neviens neapkurina, telpās termometra stabiņš noslīdējis pat līdz + 2 grādi. Cits caur citu cilvēki satraukti stāstīja, ka, ja agrāk ziemā izkurināja vienu malkas kravu, tad pēdējos gados jāpērk divas kravas un vēl briketes jāpiemet. Risinājums būtu māju siltināšana, ja vismaz puse mājas privāto dzīvokļu īpašnieku nobalsotu par to.
Daudz jautājumu bija par aukstā ūdens caurulēm. Privatizētajos dzīvokļos tās nomainītas ar jaunām, bet labumu nejūt, jo nemitīgi jāmaina ūdens filtri, tāpēc, ka ūdens no dziļurbuma spices līdz dzīvoklim ceļo pa vecajām un stipri aizsērējušajām metāla caurulēm, kuras kalpo jau četrdesmit gadus. Tās ir iemesls arī zemajam ūdens spiedienam. Sanākušie vīri sprieda, ka sākumā varētu nomainīt vismaz tos cauruļu posmus, kas iet pa stāviem un atrodas pagrabā, bet pēc tam arī daļu, kas ir zem zemes un sniedzas līdz dziļurbumam.
Arī ar pagrabiem esot problēmas, jo pavasaros un rudeņos tajos bieži nāks brist pa ūdeni. Pēc tam mitrums ceļas pa mājas sienām uz augšu, tāpēc apakšējo stāvu iedzīvotāju cīņa ar pelējumu ir bez rezultātiem.
Cilvēki bija satraukti arī par māju jumtu slikto stāvokli un ventilācijas šahtām, kas gadiem nav tīrītas un tā aizaugušas ar nosēdumiem, ka tos ar dauzīšanu nevar dabūt nost.
Kad kreņķi par mājām bija izrunāti, atskanēja jautājumi arī par malkas šķūnīšiem, kas ir nožēlojamā stāvoklī, par apkārtnes izgaismošanu tumsā, par būvgružu kaudzēm, kas redzamas uz namiem piegulošā zāliena, par ceļu asfaltēšanu un sabiedriskā transporta kustības uzlabošanu, jo daži autobusa reisi pa dienu ir nepietiekoši.
Jautājumu par ūdens cauruļu nomaiņu I. Gailītis mudināja sākt risināt nekavējoties, aicinot vīrus uz novada pašvaldību un būvvaldi, bet uz jautājumu par ceļu asfaltēšanu viņš atbildēja: "Teikšu godīgi, ātri tas nebūs!"
