Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

– Radies iespaids, ka Krimuldas novada iedzīvotāji ir ļoti aktīvi interneta lietotāji – tiklīdz kādā ziņu portālā parādās domes pozīcijas amatpersonu uzvārdi, seko komentāru birums.

– Ja katrs pats sev uzdotu jautājumu, ko es varu darīt, lai mana dzīve būtu labāka, un pieliktu vairāk pūļu tās sakārtošanai, atbildes rastos pašas par sevi un vainīgie nebūtu jāmeklē novada domē. Turklāt, uzskatot, ka domei viss jādara iedzīvotāju vietā, oponentiem acīmredzot nav pilnīgi skaidrs, kas pašvaldībai ir vai nav jādara un ka tā var rīkoties tikai tik plaši, cik novada budžets to atļauj.

Un vēl – atcerēsimies, ka demokrātija ir vairākuma vara. Krimuldas domē pie varas ir koalīcija 7+1, kas dod astoņas balsis. Veidojot novada politiku, pildām to, ko apsolījām vēlētājiem.

– Tātad nākas sadzīvot ar skaitliski līdzvērtīgu opozīciju?

– Es drīzāk to nosauktu par sadzīvošanu ar opozīcijas bezdarbību. Būtu normāli, ja pozīcijai būtu viens lēmuma projekts, bet opozīcijai – otrs. Tad varētu domāt, kurš no tiem ir labāks un par kuru balsot. Taču lielākajā daļā gadījumu notiek pretdarbība visam, ko dara pozīcija. Piemēram, kad Inciemā siltinājām bērnudārzu, tehniskajā projektā atklājās nesakritība starp uzmērījumiem un faktisko siltināmo sienu apjomu. Izlēmām, ka loģiskāk būtu samaksāt būvniekam par tiem 120 neuzmērītajiem kvadrātmetriem, nekā pārtraukt siltināšanu. Pretējā gadījumā būtu jāsludina jauns konkurss un jāgaida vismaz trīs mēneši, līdz darbi varētu atsākties.

Pagāja pusotra mēneša, kavējot laiku komisijās un domes sēdēs, līdz pie manis atnāca opozīcijas pārstāvis un sacīja, ka tomēr jāsiltina arī tie 120 kvadrātmetri. Jautājums tobrīd bija par 5800 eiro izmantošanu uz jau ieguldīto 300 000 eiro fona.

Līdz šim opozīcija ir sagatavojusi tikai vienu lēmumprojektu, kad pēc Zolitūdes lielveikala "Maxima" sagrūšanas viņi aicināja sasaukt domes sēdi, lai lemtu par drošību pašvaldības pārvaldītajos īpašumos.

Pusotra gada laikā mēs esam sakārtojuši dzīvokļu uzskaiti un beidzot zinām, cik dzīvokļu pieder pašvaldībai. Ir pabeigta Raganas bērnudārza būvniecība un Inciema bērnudārza siltināšana, lielākajos novada ciematos ielas tiek apgaismotas ar LED spuldzēm. Nekad agrāk novadā svētkos nav bijuši karogi vai, piemēram, izgaismotas ielu dekorācijas Ziemassvētku laikā. Nezinu, kāpēc to nevarēja izdarīt arī pirms mums.

Tagad domē ir darbinieki, kuri izstrādā novada ilgtermiņa attīstības stratēģiju. Tās ir lietas, kas virza dzīvi uz priekšu. Bet, kad vienā brīdī oponentiem ir skaidrs, ka vairs nevar tikt līdzi notikumu gaitai, vieglāk ir pateikt: Grīnvalds un viss, ko viņš dara, ir slikts. Un tam seko arī komentāri internetā.

– Vasarā Krimulda pievērsa sev uzmanību, paziņojot, ka Raganā turpmāk varēs burties. Sākumā kritizēta, tagad šī iecere guvusi arī starptautisku atzinību.

– Skaidrs, ka jāmainās laikam līdzi, tāpēc biju pārsteigts par atsevišķu personu reakciju, lai gan bija saprotams, ka ne par kādu melno maģiju te runas nebija. Tomēr ziņa par gaidāmajiem novada svētkiem sasniedza mērķi, veicinot Raganas atpazīstamību. Uz "Reģu vakaru" bija atbraukuši pat Vācijas un Krievijas televīzijas kanālu žurnālisti.

Taču mūsu ideja par teiksmaino Krimuldu nav tikai raganas. Tur iederas arī stāsts par rakstnieku Anšlavu Eglīti, lībiešu virsaiti Kaupo, kurš kājām gājis uz Romu pēc 300 zelta dālderiem, lai uzbūvētu Krimuldā baznīcu, pastaigas pa Gaujas un Lojas upes krastiem, kur Imants Ziedonis rakstīja savu dzeju, un daudz kas cits.

Ja jau mēs Krimuldā ražojam Siguldai spieķīšus, kāpēc tepat uz vietas neražot pašiem savus suvenīrus, piemēram, zīmogus ar raganu nospiedumu, raganas slotiņas, monētas vai ko citu?

Protams, lai kaut kas notiktu, ir vajadzīgas arī novada iedzīvotāju radošās domas un atbalsts, bet tas nav tik liels, kā varētu vēlēties.

– Pieminējāt arī budžetu... Vai tā aprises nākamajam gadam jau ir skaidras?

– Pērn novada budžets bija 3,956 miljoni eiro, un šogad tas būs ļoti līdzīgs. Naudas pietiks arī sociālajām vajadzībām, taču nākotnē būs jādomā, kā no pabalstu sistēmas pāriet pie pakalpojumiem. Tas jebkurā gadījumā nav pareizi cilvēkam, kurš nāk pēc pabalsta kā algas dienā, likt saprast, ka, lai saņemtu naudu, nekas nav jādara. Darbaspējīgos gribētos iesaistīt novada teritorijas lab¬iekārtošanā un uzkopšanas darbos, nevis vienkārši izmaksāt pabalstu.

Savukārt no palielinātajām minimālajām algām tiks iekasēti iedzīvotāju ienākuma nodokļi, taču pašvaldības, kam pienākas 80 procenti iekasētās nodokļu naudas, neko daudz no tā neiegūs. Tas tikai rada papildu izmaksas mūsu budžetam. Nevajadzētu arī aizmirst, ka pašvaldība jau to naudu neprasa sev, bet gan saviem cilvēkiem, lai nodrošinātu viņiem pieņemamu dzīves kvalitāti.

– Vai naudas pietiks arī, piemēram, Lēdurgas dendroloģiskā parka rekonstrukcijai?

– Pašlaik top parka rekonstrukcijas tehniskais projekts. Ir veikta stādījumu inventarizācija, apzināti aizsargājamie augi, pat parkā dzīvojošo kukaiņu sugas. Tas viss tiks apkopots attīstības plānā, kas paredz mūsdienu prasībām atbilstoša parka veidošanu, kurā cilvēki varēs atpūsties, gūt informāciju par sugu bioloģisko daudzveidību, būs arī rotaļu laukumi ar izzinošām spēlēm bērniem. Ar laiku – kā iespēju gūt papildu ienākumus – varētu rīkot arī augu gadatirgus. Parkam finansējums nāk no dabas resursu nodokļa, jo mūsu teritorijā ir Inčukalna gāzes krātuve.

– Kā jūs raksturotu Lēdurgas pagasta attiecības ar novada centru?

– Ja jau pirms sešiem gadiem tāda vienošanās, ka esam vienā novadā, tika panākta, ir jāsadzīvo, ņemot vērā to, ka katram pagastam ir savas tradīcijas. Rudenī Lēdurgā bija sapulce, uz kuru atnāca vismaz 60 cilvēku, kuri izteica pretenzijas domei. Taču, kad novadā tika veidoti plāni turpmāko septiņu gadu attīstībai un kopā sanāca piecas darba grupas, kas sprieda par visiem iespējamajiem dzīves virzieniem, no tiem cilvēkiem, kuri toreiz bija sapulcē Lēdurgā, darba grupās bija tikai divi vai trīs cilvēki. Kad runājām par to, kuri ceļi jāremontē un kas vajadzīgs skolai, no opozīcijas piedalījās tikai viens deputāts, lai gan Lēdurgu domē pārstāv četri.

Ja atgriežamies pie novada budžeta, Lēdurgai ar pusotru tūkstoti iedzīvotāju kultūras pasākumiem līdz šim tika gandrīz tikpat daudz naudas cik Krimuldai ar četriem tūkstošiem iedzīvotāju.

– Ko jūs gribētu izdarīt līdz vēlēšanām atlikušajos divarpus gados?

– Gribu nolīgt reģionālo pašvaldības policiju, jo tad mūsu novadnieki ar lielāku atbildību izturētos pret to, kas viņiem šeit ir: vidi, kaimiņiem un novada kopējo tēlu. Jānosiltina Lēdurgas bērnudārzs un mākslas skola.

Vēl mums ir nepieciešams dienas centrs, kur sanākt kopā senioriem un vakaros pēc skolas nodarboties bērniem un jauniešiem. Noteikti ir jāuzbūvē jauna administrācijas ēka domei, pašreizējās telpas atbrīvojot mūzikas un mākslas skolai. Un vēl ir pilnībā jāsaved kārtībā peldbaseins.