Kā portālam "Apriņķis.lv" pastāstīja lauku attīstības speciāliste Ineta Eriksone, pašlaik novadā svarīgākais ir sekot līdzi tam, kas notiek ar latvāņiem aizaugušajās platībās, un censties ierobežot latvāņu izplatību ar sēklām. Pašvaldībai piederošajās zemēs šos augus iznīcina ar ķīmiskajām un mehāniskajām metodēm un darbu veikšanai tiek algots viens strādnieks.
Ņemot vērā, ka zemes īpašnieki ir atbildīgi par to, lai viņu zemes neaizaugtu ar latvāņiem, laba pieredze ir tiem zemes īpašniekiem, kuri ar šiem augiem invadētās platības nogana. Piemēram, zemnieku saimniecībā "Jaunkošas", kuras teritorijā ir aitu ganības, trīs gados latvāņi ir iznīkuši.
"Protams, nav zināms, kas notiks turpmāk, jo latvāņu sēklas saglabā dīgtspēju no septiņiem līdz pat 30 gadiem. Taču, ja lielu problēmu nav ar platībām, kuras tiek izmantotas lauksaimniecībā, ir skaidrs, ka jāpievērš uzmanība latvāņu audzēm lauku un mežu malās, jo no viena auga sēklām jau nākamajā gadā uzdīgst pat līdz 100 jaunu latvāņu," skaidroja I. Eriksone.
Speciāliste atgādināja, ka jau kopš 2011. gada ir spēkā saistošie noteikumi, kas paredz piešķirt nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu 90% apmērā no nekustamā īpašuma nodokļa summas par zemi fiziskām un juridiskām personām, kuru īpašumā vai tiesiskā valdījumā ir zeme, kas invadēta ar Sosnovska latvāni, un nekustamā īpašuma lietošanas mērķis ir lauksaimniecības zeme vai mežsaimniecības zeme un īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, kurās saimnieciskā darbība ir aizliegta. Līdz kārtējā gada 1. decembrim ekspertu grupa izskata jautājumu par nodokļa atvieglojuma piemērošanu.
Pēc Valsts augu aizsardzības dienesta datiem, Siguldas novadā latvānis atrodams vairāk nekā 680 ha lielās platībās. Savukārt pēc pašvaldības datiem ar latvāni ir invadētas 308 zemes vienības, no kurām 74 zemes vienībās 2013. gadā latvāņu ierobežošana nav veikta vai veikta tikai daļēji.
Šonedēļ Siguldas pagastā notika ekspertu grupas sēde par latvāņa izplatības ierobežošanas pasākumu organizēšanu un koordinēšanu Siguldas novadā.