Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Izrādās, tā nav pirmā reize, kad suns, kas pieder mežā sastaptajai sievietei, uzbrūk cilvēkiem. Ir bijušas tiesas, taču vēsture pēc vairāku gadu pārtraukuma ir atkārtojusies. Cietušie domā, ka nekas nemainīsies arī šoreiz, jo, kā runā Langstiņos, "suņa saimniece strādā par apkopēju prokuratūrā".

Asiņaina sastapšanās uz meža ceļa

7. augustā, agri no rīta, kā jau to gadiem darījusi, Daiva Isakiene pastaigājās ar savu labradora šķirnes suni Langstiņu mežā, kad pamanīja uz ceļa stāvam kādu sievieti ar suni.

"Mūs šķīra vismaz 50 metru attālums, tāpēc, lai izvairītos no sastapšanās, nolēmu attālināties. Bet tūdaļ arī izdzirdēju sievieti kliedzam, ka viņa nespēj novaldīt savu suni. Un svešais suns, kuram, protams, nebija uzpurņa, mums tūdaļ arī uzbruka un sāka mani plosīt. Suņa saimniece pieskrēja klāt un tikai otrajā vai trešajā mēģinājuma savāca savu suni prom no manis," atceras D. Isakiene. Pēc uzbrukuma uz kājas palikusi 15 centimetrus gara, plēsta brūce un sadragāta labās rokas plauksta. Veterinārārsta palīdzība bija vajadzīga arī D. Isakienes labradoram.

"Nemaz nepainteresējoties, vai man nav nepieciešama medicīniskā palīdzība, plēsonīgā suņa saimniece devās prom. Kad jautāju, kur sieviete dzīvo, viņa sacīja, ka mītot Mediķu ielā."

Tūdaļ pēc notikušā cietušajai slimnīcā tika veikta mikroķirurģiskā operācija. "Ekspertīze man konstatēja vidēji smagus miesas bojājumus. Labā roka sāp un pilnībā neklausa arī tagad. Par šo atgadījumu tajā pašā dienā ar iesniegumu vērsos Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Saulkrastu nodaļā," stāsta D. Isakiene, piebilstot, ka uzbrukušā suņa saimniece pie viņas pēc notikušas nelaimes tā arī nav atnākusi.

Viens suns – vairāki tiesu darbi

Kad D. Isakienes ģimenes locekļi sākuši meklēt, kur dzīvo plēsonīgais suns, viņi apstaigājuši visus Langstiņus. "Cilvēki pateica priekšā, ka līdzīga sieviete dzīvo Ēlenburgas ielā 3a. Arī kaimiņi apstiprināja, ka Alvīnei Zīvertei tiešām pieder nikns suns. Tiesa, pēc pēdējā atgadījuma dzīvnieks esot kaut kur paslēpts. Taču tīmekļa vietnes "Google" programmā, kuras ietvaros ir veikta visu Latvijas ielu fotografēšana, suns ir iekļuvis kadrā un tāpēc atpazīstams.

Patiesībā jau gan par neganto Ēlenburgas 3a ķēdes suni, gan par to, ka par suņa uzbrukumiem cilvēkiem ir bijuši tiesas darbi, zina gan Langstiņu iedzīvotāji, gan policija, jo no bīstamā dzīvnieka dažādos laikos ir cietuši vismaz pieci cilvēki.

Kad A. Zīvertes suns 2010. gada vasarā sakodis labo roku Sandim Zariņam, viņa pie pirmā upura atnākusi vienoties ar cietušo un piedāvājusi sāpju naudu. Taču A. Zīverte bijusi ļoti izvairīga, atbildot uz jautājumiem, vai sunim ir vakcināciju apliecinājums. Skaidrojusi, ka suns gan esot potēts, taču grāmatiņa sadegusi ugunsgrēkā. Kaimiņi gan stāsta, ka suns A. Zīvertes sētā parādījies tikai pēc ugunsgrēka. Tāpēc Zariņa kungs devis priekšroku iet uz poliklīniku un vakcinēties, kā arī vērsies policijā. Viņš zina, ka par suņa nodarījumiem 2011. gada jūnijā Rīgas rajona tiesā bijusi sēde, ar kuras lēmumu gan viņš neesot iepazīstināts.

"Lai gan ir tikušas ierosinātas vairākas krimināllietas un bijuši tiesu spriedumi par nosacītu soda mēru un soda naudu, A. Zīverte turpina vest suni pastaigā uz mežu, bet suns turpina terorizēt un uzbrukt Langstiņu iedzīvotājiem," teic Daiva Isakiene, jautājot, vai tiešām ir jānotiek traģēdijai, lai kaut kas mainītos.

Policija apgalvo, ka traģēdija netiek gaidīta

Valsts policijas sabiedrisko attiecību nodaļas vecākais speciālists Dairis Anučins skaidroja, ka pašlaik lieta par 7. augustā notikušo suņa uzbrukumu Langstiņu iedzīvotājai tika izmeklēta Saulkrastu policijas iecirknī un atrodas noslēguma stadijā. Tā tiks nodota prokuratūrai, kas to pārbaudīs un lems par to, vai tā ir nododama tiesai. Ja tiks nodota, tad visticamākais sekos process par dzīvnieku turēšanas noteikumu pārkāpumiem. Neesot arī pamata domāt, ka laiks, kurā veiktas dažādas ekspertīzes un liecību uzklausīšana, ir bijis pārāk ilgs.

Sarežģītāk ir ar iedzīvotāju vēlmi, lai "asinskārais dzīvnieks tiktu likvidēts" un jautājumu "kāpēc tas netika izdarīts jau pēc pirmā incidenta?". Te gan policijas runasvīrs, gan policisti, kas ikdienā sakaras ar šādiem jautājumiem, skaidro, ka viena lieta ir veids, kā rīkoties pašaizsardzības nolūkos brīdī, kad suns uzbrūk cilvēkiem, cita – kad ir runa par tiesu darbiem, kuros nepieciešamas dažādas ekspertīzes.

Par to, vai suns ir agresīvs, var spriest tikai Pārtikas un veterinārā dienesta speciālisti, bet arī viņiem tas neesot vienkāršs uzdevums un ar šādām ekspertīzēm neviens nesteidzoties. Savukārt nekāda pamata nav runām, ka lieta izbeigsies pati par sevi, jo "suņa saimniece strādā par apkopēju prokuratūrā".