Tonnu sindroms ir pagājis
Kopš pagājušā gadsimta 70. gadiem, kad tika uzcelta Rīgas HES, lielākā daļa Daugavas lejteces baseina upju ceļotājzivīm ‒ lašiem un nēģiem ‒ ir kļuvušas nepieejamas. Hidroelektrostaciju radītos zaudējumus Daugavas zivju resursiem gan cenšas kompensēt "Latvenergo", tērējot līdzekļus, piemēram, ceļotājzivju nārsta vietu veidošanai lejpus HES un zivju audzētavu atbalstīšanai, kas savukārt rūpējas par regulāru lašu un citu zivju mazuļu ielaišanu upē.
Taču šādas rūpes īsti neatsver zivju resursu atjaunošanos dabīgā vidē. Iespējams, jau visai drīz spēkā stāsies Eiropas Savienības regulas, kas ierobežos mākslīgo zivju resursu pavairošanu, kas dabā radot daudz nevēlamu blakusparādību.
Kā "Rīgas Apriņķa Avīzei" skaidroja "Bior" pētnieki, ap to laiku, kad Daugavā tika būvēti HES aizsprosti, par zivju resursiem domāja nozvejas tonnās un izvērtēja tikai lielo upju (Latvijā tā bija Daugava) resursus, atmetot plānus, piemēram, par zivju liftu būvēšanu Daugavā un Ogres upē, bet Lielās un Mazās Juglas iespējas aprēķinos vispār netika ņemtas vērā. Taču mūsdienās, "tonnu sindromam" atkāpjoties, situācija ir mainījusies un ir skaidrs, ka jāmeklē ceļi, kā uzlabot apstākļus ceļotājzivju un upes nēģu populācijas klātbūtnei arī tādās upēs kā Lielā un Mazā Jugla.
Lašiem piemērotas upes arī Pierīgā
Kā sacīja "Bior" iekšējo ūdeņu nodaļas vadītājs Jānis Birzaks, galvenais faktors, kāpēc uzmanība tika pievērsta Juglas baseina upēm, bija tas, ka Daugavas baseinā tās ceļotājzivīm ir vispiemērotākās, jo lasis ir izteikta lielu un vidēju upju zivs.
Pētījuma laikā Lielajā un Mazajā Juglā tika apsekoti 144 biotopi 165 hektāru platībā, lai gūtu skaidrību par to, cik šāda vide ir piemērota lašiem, ņemot arī vērā, ka kopumā šeit sastopamas 26 zivju un viena vēžu suga. "Mums bija svarīgi izpētīt, kāds ir upes stāvoklis, skaitījām zivis, lai zinātu to daudzumu, kartējām biotopus, lai saprastu, cik lielas platības ir piemērotas šīm caurceļotājzivīm, pētījām šķēršļus, piesārņojumu un citas ietekmes, kas varētu ietekmēt lašu un nēģu stāvokli," skaidro J. Birzaks. "Ja ūdens tīrība Lielajā un Mazajā Juglā ir atbilstoša, tad ceļotājzivīm jāsastopas ar cilvēku darbības ceļā radītiem šķēršļiem, piemēram, septiņām hidroelektrostacijām, no kurām lielākās ir Ropažu HES uz Lielās Juglas un Dobelnieku HES uz Mazās Juglas. Abās upēs ir arī vecie aizsprosti un maluzvejnieku iecienītas vietas."
Kā uzsvēruši pētnieki, vēl jātiek skaidrībā, kā lašu ceļu uz upēm ietekmē plēsīgo zivju bagātie ezeri, kam ceļotājzivīm jātiek cauri. Taču šeit viņiem palīdz Rīgas brīvosta. Ostas speciālistu attieksme pret ekoloģijas jautājumiem pēdējos piecos gados ir mainījusies uz labo pusi, un viņi labprāt ieklausās "Bior" pētnieku atziņās, piemēram, secinājumā, ka zivju mazuļu izlaišana upēs rudenī nav pietiekami produktīva, jo tie nespēj piemēroties jaunajiem dzīves apstākļiem tik ātri kā tad, ja dabīgā vidē nonāktu maijā vai jūnija sākumā.
"Ceļotājzivju esamība upēs – un ja vēl tās vairojas dabīgā ceļā – ir labas vides ekoloģiskā stāvokļa rādītājs," uzsvēra J. Birzaks, piebilstot, ka lielāku interesi par novada upēm vēlētos sagaidīt no Ropažu un Mālpils pašvaldības.