29.07.2014 14:44

Dace Melbārde: "Kultūras jomā Ogrei ir visas iespējas uzrunāt arī Rīgas auditoriju"

Autors  Dzintra Dzene
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)
Kultūras ministre Dace Melbārde (vidū) kopā ar Ogres novada domes priekšsēdētāja vietnieku Egilu Helmani (no kreisās), priekšsēdētāju Artūru Manguli, kā arī priekšsēdētāja vietnieci Inetu Tamani (no labās) un ministrijas ES Fondu departamenta direktora pienākumu izpildītāju Lauru Turlaju ceļā uz Ogrei nozīmīgajiem kultūras objektiem Kultūras ministre Dace Melbārde (vidū) kopā ar Ogres novada domes priekšsēdētāja vietnieku Egilu Helmani (no kreisās), priekšsēdētāju Artūru Manguli, kā arī priekšsēdētāja vietnieci Inetu Tamani (no labās) un ministrijas ES Fondu departamenta direktora pienākumu izpildītāju Lauru Turlaju ceļā uz Ogrei nozīmīgajiem kultūras objektiem Dzintra Dzene

Reģionālās vizītes laikā Ogrē viesojās kultūras ministre Dace Melbārde, ministrijas parlamentārais sekretārs Rihards Kols un ES Fondu departamenta direktora pienākumu izpildītāja Laura Turlaja.

Viesi tikās ar Ogres novada domes vadību un apmeklēja vairākas kultūras iestādes Ogrē. Ekskursijā pa Ogri Kultūras ministrijas pārstāvjus pavadīja Ogres novada domes priekšsēdētājs Artūrs Mangulis, kā arī viņa vietniece izglītības, veselības un kultūras jomā Ineta Tamane un vietnieks tautsaimniecības, sporta un tūrisma jautājumos Egils Helmanis.

Ogrēnieši viesiem rādīja ne vien iestādes, ar kurām varam lepoties, piemēram, Ogres mākslas skolu, bet arī tās kultūras iestādes, kuru tālākajā attīstībā nepieciešami ieguldījumi. Piemēram, Ogres Vēstures muzejam jau sen vajadzīgas jaunas telpas, jo pašreizējā mītne Ogres Kultūras centra (OKC) paspārnē ir krietni par šauru. Arī paša OKC tālākajā attīstībā nepieciešami risinājumi.

Vēlas sakārtot Ogres kultūrvēsturisko centru

Viesi devās pastaigā arī pa Ogres skvēru, apstājoties pie pilsētas vēsturiskās ēkas – kādreizējās kafejnīcas "Pie Zelta liepas", kura šobrīd ir gaužam nožēlojamā stāvoklī. Īpašnieki nolēmuši ēku pārdot, un pašvaldības pārstāvji vēlējās dzirdēt Kultūras ministrijas vadības viedokli par iespējām piesaistīt Eiropas finansējumu šīs ēkas iegādē un restaurēšanā. Pie minētās ēkas ir arī aptuveni divus hektārus liela zemes teritorija, ko varētu izmantot Ogres Vēstures muzeja būvniecībai, pilsētas kultūrvēsturiskajā centrā izveidojot vienotu kultūras iestāžu kompleksu.

Ministre apmeklēja arī Ogres upes krastu, kur plānots izveidot laipu pludmali, un tikās ar Ogres mūzikas skolas vadību. D. Melbārde atzinīgi novērtēja Ogres muzikālās tradīcijas, īpaši Ogres mūzikas svētkus un novada Dziesmu un deju svētkus. Viņasprāt, tieši tradīcijas ir tās, kas iekaro un saglabā iedzīvotāju interesi par kultūru. Tādēļ svarīgi gadu no gada noteiktā laikā rīkot kvalitatīvus pasākumus, pieradinot apmeklētājus pie dažāda veida kultūras dzīves baudīšanas.

Uztrauc sanatorijas ēkas tālākais liktenis

Ciemiņi paviesojās Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas rehabilitācijas nodaļā Gaismas prospektā. Šī ēka, kura ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, nozīmīga ir ar Anša Cīruļa sienas gleznojumiem. D. Melbārde atzina, ka nav pat nojautusi, kādi dārgumi slēpjas šajā ēkā, lai gan savulaik tai ne reizi vien gājusi garām, dodoties pastaigās pa Ogres Zilajiem kalniem, kad pati savulaik dzīvojusi Ogrē.

Jau minētās slimnīcas vadītāja Baiba Grīnšteina pauda ministrei savu sāpi. Proti, rudenī Veselības ministrija plānojusi rehabilitācijas nodaļu slēgt un ēku savām vajadzībām vairs neizmantot. Vai šis valsts nozīmes kultūras piemineklis nonāks privātuzņēmēju vai pašvaldības rokās, vēl nav zināms. B. Grīnšteina uzskata, ka ēka noteikti jāsaglabā sabiedrības vajadzībām.

Ņemot vērā Ogres Zilo kalnu tuvumu, D. Melbārde ierosināja padomāt par rekreācijas centra jeb SPA kompleksa izveidi šajā ēkā. Te varētu norisināties arī kultūras pasākumi. Ministre piebilda, ka nevajadzētu baidīties no tā, ka šo ēku iegādātos kāds privāts investors, arī viņam var izvirzīt nosacījumus, lai šī ēka tiktu saglabāta kultūrvēsturiskā nozīmē.

Projektiem jābūt dzīvotspējīgiem

Tikšanās noslēgumā I. Tamane sniedza nelielu prezentāciju par kultūras iestādēm Ogres novadā, savukārt D. Turlā pastāstīja par plānoto ES fondu atbalstu kultūras nozares projektiem 2014.–2020.gadā. Kultūras ministrija atbild par divām programmām – "Radošā Eiropa" un "Eiropa Pilsoņiem", kuru ietvaros iespējams realizēt arī pašvaldību sadraudzības projektus. Līdz šim Ogre ir bijusi samērā kūtra kultūrvides attīstības projektu izstrādē.

D. Melbārde aicināja šo iespēju izmantot, tiesa gan, piebilstot, ka iesniegtajiem projektiem tiks izvirzīti augsti kritēriji, lai nerastos situācijas, kad Eiropas fondu finansējums ir izlietots, bet celtne stāv tukša. Tiks vērtēta projekta ideja, kvalitāte, saistība ar pilsētas tēlu kopumā un pārliecinoša prezentācija. Ministre piebilda, ka šoreiz, lai projekts gūtu atbalstu, galvenais nosacījums nebūs iestādes apmeklētāju plūsma, bet gan jaunu pakalpojumu un darbavietu radīšana. Priekšroka tiks dota tiem projektiem, kas būs realizēti publiskās un privātās partnerības ietvaros, jo tas apliecinās tālākās apsaimniekošanas modeli.

"Šie projekti nedrīkst būt kā jauns slogs pašvaldības vai valsts budžetam. Tiem pašiem jābūt dzīvotspējīgiem. Ogrei ir svarīgi definēt savu īpašo nišu, balstoties uz vietējiem resursiem," sacīja D. Melbārde.

Jābūt vienotam skatījumam

Ministre uzsvēra, ka Ogres lielā bagātība ir dabas tuvums. Savukārt Rīgas tuvums dod iespēju piesaistīt atpūtniekus. "Rīdzinieki ļoti labprāt brauc uz Ogri slēpot. Ja viņiem piedāvās arī labas nakšņošanas un kultūrvides iespējas, tad Ogrei būs iespēja uzrunāt visu lielo Rīgas auditoriju. Galvenais ir laba kvalitāte un reklāma, " atzina ministre.

Viņa piebilda, ka liela nozīme kvalitatīva piedāvājuma radīšanā ir arī vienotam skatījumam uz kultūras iestāžu un pilsētas attīstību, tāpat liela loma ir uzņēmēju iniciatīvai. Šim viedoklim piekrita arī I. Tamane, norādot, ka Ogrei ir jāapzinās savi resursi un saprātīgi jāizmanto pieejamie līdzekļi. Kultūras objektu ir daudz, un šobrīd diemžēl pietrūkst vienota to attīstības skatījuma.

"Izstrādājot attīstības stratēģiju, ir jāsaprot mūsu prioritātes. Jāgādā par bibliotēkas, muzeja un citu objektu nākotni. Ne mazāk svarīgi ir saglabāt un sakopt novada kultūrvēsturiskās ēkas, kā arī radīt jaunus, kvalitatīvus pakalpojumus, " piebilda E. Helmanis.