Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Patlaban daži darbinieki uz vietas rūpējas par apkures regulēšanu ziemas periodā, kā arī veic monitoringu apkārt reaktoram, lai pārliecinātos, ka nekāda radioaktivitāte no kodolreaktora neizdalās. Taču objekta apsaimniekotāji – Latvijas Universitātes (LU) pētnieki – norāda uz atsevišķu konstrukciju drošības problēmām, kuru novēršanai arī nepieciešama papildu nauda, vēsta Latvijas Radio.

Salaspils kodolreaktora teritorija ir plaša, apjozta ar betona žogu un dzeloņdrātīm, to pastāvīgi apsargā. Uz vietas, kur kādreiz strādāja aptuveni 200 darbinieku, šodien darbojas vien deviņi cilvēki. Kopš valdības rīkojuma par Salaspils kodolreaktora demontāžu pagājuši desmit gadi, taču līdz šim paveikti vien desmit procenti darbu. Pētnieki šeit turpina pastāvīgi veikt paša reaktora un apkārtnes monitoringu.

Latvijas Universitātes Ķīmiskās fizikas institūta vadošā pētniece Gunta Ķizāne norāda, ka prioritārs jautājums ir arī drošība, jo ēku inženierkomunikācijas, dažādas tvertnes un reaktora bāka ir novecojušas.

"Reaktora aktīvā zona pret starojumu tika aizsargāta ar dejonizētu ūdeni, kura sastāvā ir radioaktīvs izotops tritijs un cēzijs 137, un šis ūdens atrodas vairākās tvertnēs. Kopš 60. gadiem radiācija atstāj savu efektu un tvertnēs var veicināt korozijas, metāla novecošanās procesu. Tāpat tvertnes nav vienveidīgas, bet tām ir arī metinājuma šuves. Tātad tas viss ir jākontrolē, bet tam no valsts nav nekādu līdzekļu, un universitāte pati to nevar atļauties. Tā ir problēma – kontrolēt šīs tvertnes, jo ir nepieciešams radīt kādu rezerves tvertni, kur varētu kādu avāriju gadījumā uzklāt citu ūdeni," stāsta G. Ķizāne.

Lai arī deviņu metru dziļajos urbumos pie reaktora ēkas regulāri tiek ņemti gruntsūdeņu paraugi, arī Salaspils zinātniskās biedrības vadītājs Zigfrīds Visvaldis Mozgirs, kurš strādājis reaktorā kopš tā uzcelšanas, ir neizpratnē par novecojušā objekta risku ignorēšanu no valsts puses. Viņš lēš, ka drošības uzlabošanā radioaktīvi piesārņotajos objektos kopumā vajadzīgs aptuveni miljons.

Kodolreaktoru likvidēt pēc Vides ministrijas koncepcijas bija plānots līdz 2015. gadam, taču līdzekļi tam tā arī nav piešķirti. LU pēdējie aprēķini liecina, ka reaktora demontāža izmaksājot aptuveni piecus miljonus eiro. Universitāte patlaban atomreaktoru nomā no ministrijas pakļautībā esošā meteoroloģijas centra.

LU Ķīmiskās fizikas institūta pētnieks, Salaspils kodolreaktora administrators Jānis Rudzītis piebilst, ka arī pēc iekārtu demontāžas telpa būs lietojama: "Šī ir vienīgā telpa Latvijā, kur var pārstrādāt radioaktīvos atkritumus, iecementējot tos. Šī ir speciāla iekārta, kas iecementē radioaktīvos atkritumu dzelzsbetona konteineros, un attiecīgi šo vietu varēs arī turpmāk izmantot radioaktīvo atkritumu pārstrādei."

Vides ministrija patlaban gatavo ikgadējo informatīvo ziņojumu valdībai par situāciju Salaspils kodolreaktorā. Valsts sekretāra vietniece Alda Ozola apstiprina, ka pēdējie praktiskie darbi objektā bijuši bīstamās nelietotās kodoldegvielas izvešana 2005. gadā un lietotās kodoldegvielas izvešana 2008. gadā. Taču, sākoties ekonomiskajai krīzei, tālākās demontāžas aktivitātes finansēt kļuva neiespējami.

Salaspils kodolreaktora darbība apturēta 1998. gadā, un objekts ir arī Starptautiskās atomenerģijas aģentūras uzskaitē.

Iepriekš:
Kas notiek Salaspils kodolreaktorā?
Salaspils kodolreakotrā rosīsies pētnieki vai izklaidēties kārojošie?
Slēgtais Salaspils kodolreaktors piedzīvos otru elpu
Salaspils kodolreaktora nojaukšanai vajag sešus miljonus; naudas joprojām nav