Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati liecina, ka starptautiskās ilgtermiņa migrācijas dēļ Latvijas iedzīvotāju skaits pērn samazinājies par 14 262 cilvēku jeb 0,7 %. Tas ir par 2,4 tūkstošiem vairāk nekā 2012. gadā. Pēc CSP aprēķiniem, laika posmā no 2000. līdz 2013. gadam no valsts emigrācijā devušies un nav atgriezušies apmēram 259 tūkstoši cilvēku.

Lai arī pagājušajā gadā ir nedaudz samazinājies emigrācijas apjoms, tomēr arī starptautiskā ilgtermiņa imigrācija bijusi mazāka: pērn no Latvijas izbrauca 22 561 cilvēks, kas ir par 2,6 tūkstošiem mazāk nekā gadu iepriekš, taču uz pastāvīgu dzīvi Latvijā ieradās 8299 cilvēki, kas ir par pieciem tūkstošiem mazāk nekā 2012. gadā.

Šā gada sākumā Latvijā dzīvoja 2 001 468 iedzīvotāji, kas ir par 22,4 tūkstošiem mazāk nekā pērn. Maija sākumā Latvijas iedzīvotāju skaits, pēc CSP datiem, jau bija mazāks par diviem miljoniem.

Negatīva iedzīvotāju skaita izmaiņas bilance kopumā ir arī Pierīgas novadiem. Pagājušajā gadā emigrācijā bija devušies 3439 cilvēki, bet iebrauca 1376. Tomēr dažos Pierīgas novados 2013. gadā bija vērojams pozitīvs iekšējās migrācijas saldo: Ikšķilē +165 cilvēki, Mārupē +110, Ādažos +89, Babītē +75 un Carnikavā +3.

Migrācijas teritoriālā sadalījuma analīze liecina, ka 44,8 % starptautisko ilgtermiņa imigrantu par savu dzīvesvietu izvēlējās Rīgu, turpretī rīdzinieki veidoja 32,8 % no starptautisko emigrantu kopskaita. Savukārt Pierīgas reģionā apmetās 16,6 % starptautisko imigrantu, bet 15,2 % no emigrantiem bija no Pierīgas, secināms no CSP informācijas.

Apkopotie dati liecina, ka Eiropas Savienības (ES) un Neatkarīgo Valstu Savienības (NVS) valstis ir galvenie galamērķi iedzīvotājiem, kas izceļo no Latvijas. 2013. gadā starpvalstu emigrācijas plūsmā ES valstu īpatsvars bija 73,1 % (2012. gadā – 81,5 %), bet imigrācijas plūsmā – 57,8 % (gadu iepriekš – 54,9 %), savukārt NVS valstu īpatsvars bija attiecīgi 16,6 % un 31,0 %.

2013. gadā 92,7 % no starpvalstu emigrantiem bija Latvijas valstspiederīgie (Latvijas pilsoņi – 84,9 %, Latvijas nepilsoņi – 7,8 %), savukārt citu ES valstu pilsonība bija 2,1 % aizbraucēju. Latvijas valstspiederīgie veidoja 65 % no imigrantu skaita: 57,5 % bija Latvijas pilsoņi, savukārt 7,4 % – Latvijas nepilsoņi.

Pēc etniskā sastāva latvieši veidoja 10,8 tūkstošus jeb 47,8 % no kopējā emigrantu skaita, bet krievi – 7,1 tūkstoti jeb 31,3 %, savukārt no imigrantiem 3,1 tūkstotis jeb 37,1 % bija latvieši un 2,5 tūkstoši jeb 29,8 % – krievi. 2014. gada sākumā latviešu emigranti veidoja 0,9 % no kopējā latviešu skaita, bet krievu emigranti – 1,3 % no kopējā krievu skaita. Krievu skaits migrācijas dēļ samazinājās vairāk nekā latviešu skaits – latviešu samazinājās par 0,6 %, bet krievu par 0,9 %.

CSP apkopotā informācija liecina, ka darbspējas vecuma (15–61 gads) emigrantu bija 2,9 reizes vairāk nekā imigrantu, bet 15–24 gadus vecu emigrantu bija pat piecas reizes vairāk (2012. gadā attiecīgi 1,8 un 2,7 reizes vairāk).

Pārliecinoši lielākā daļa no visiem emigrantiem – 18,7 tūkstoši jeb 82,8 % – bija valsts iedzīvotāji darbspējas vecumā (15 līdz 61 gads), bet 2012. gadā šis rādītājs bija 81,3 %. Satraucoši ir tas, ka gandrīz 23,0 % darbspējas vecuma emigrantu jeb 4,3 tūkstoši bija jaunieši 15–24 gadu vecumā, turklāt šis skaitlis salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ir nedaudz pieaudzis (2012. gadā – 4,2 tūkstoši). No kopējā imigrantu skaita 6,4 tūkstoši jeb 77,4 % bija iedzīvotāji darbspējas vecumā, viņu vidū 864 jeb 13,4 % – jaunieši (15–24 gadi).

Atbilstoši ES Statistikas biroja ("Eurostat") apkopotajai un publicētajai provizoriskajai informācijai par migrācijas radītajām iedzīvotāju skaita izmaiņām Eiropas valstīs 2013. gadā augstāks negatīvais migrācijas saldo uz tūkstoti iedzīvotāju nekā Latvijā (–7,1) novērots vienīgi Kiprā (–13,9).