Viņiem pievienojās arī zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.
Iepazīstas ar slieku komposta un siera ražotājiem
Viesu diena Mālpils novadā sākās ar Mālpils Biotehnoloģiju centra (MBC) apmeklējumu "Jaunerandā". Uzņēmums bijušā cūkkopības kompleksa vietā darbojas kopš 2011. gada. Kā viesiem pastāstīja MBC valdes loceklis Rihards Pulturs un Latvijas Slieku audzētāju asociācijas sekretārs Ģirts Rode, šeit tiek ražots vermikomposts jeb slieku komposts. Tas ir viens no MBC darbības virzieniem.
Vernikomposts ne tikai Mālpilī, bet arī Latvijā ir salīdzinoši jauns produkts ‒ tas ir slieku pārstrādāts organiskā mēslojuma koncentrāts, kas noder gan dārzkopjiem, gan puķu audzētājiem, gan zemniekiem lauku auglības palielināšanai, jo īpaši tad, ja tiek piedomāts par nitrātu daudzuma samazināšanu augļos un dārzeņos. Vermikomposta ražošanas tehnoloģijas arvien tiek pilnveidotas. Savukārt kūtsmēsli, lai sagatavotu substrātu sliekām, kas to pārvērš vernikompostā, tiek iepirkti no tuvējo saimniecību fermeriem.
Tālāk viesi devās uz SIA "Mālpils piensaimnieks" piederošo Mālpils pienotavu. Atšķirībā no pavisam jaunā MBC, šis uzņēmums darbojas jau kopš 1923. gada. Pirms Otrā pasaules kara Mālpils pienotava bija viena no lielākajām Latvijā pārstrādātā piena daudzuma ziņā, bet pašlaik uzņēmums ir slavens ar Mālpils mīksto sieru, siera "virvītēm", kas ir lieliska uzkoda pie alus, un vairākām citām siera šķirnēm, kas nopērkamas Latvijas veikalos.
Kā sacīja SIA "Mālpils piensaimnieks" valdes priekšsēdētājs Imants Stepkāns, viņa ģimene ar šo uzņēmumu kā piena iepircēju ir bijusi saistīta jau sen, un, protams, tas ir patīkami, ka šeit ierodas ne tikai LOSP pārstāvji, bet arī zemkopības ministrs, jo ne jau pie kura katra viņš brauc.
Savukārt zemkopības ministrs Jānis Dūklavs, apskatījis abas Mālpils ražotnes, atzina, ka šādi izbraukumi neapšaubāmi ir vērtīgi, jo var jau, kā parasti, sanākt kopā, apsēsties pie galda un visu izrunāt, bet, piemēram, to pašu slieku audzēšanas uzņēmumu visu lauksaimnieku organizāciju pārstāvji katru dienu vis neapmeklē, pie reizes uzzinot kaut ko jaunu un apmainoties domām.
Septiņi jautājumi ministram
Pēc viesošanās pie Mālpils ražotājiem LOSP pārstāvji devās uz Mālpils kultūras namu, kur pusdienlaikā viņiem notika diskusija ar zemkopības ministru Jāni Dūklavu. Jau iepriekš LOSP valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs bija apkopojis jautājumus, kuri interesē zemniekus un piena ražotājus.
Pirmais jautājums bija par to, ko darīs Zemkopības ministrija, ja Latvija pārsniegs piena kvotu apjomu, un kurš šādā gadījumā segs zaudējumus. Zemkopības ministram tika uzdots arī jautājums attiecībā uz ministrijas gala lēmumu par maksimālajiem atbalsta apjomiem un intensitātēm investīciju pasākumos, kā arī par projektu vērtēšanas kritērijiem un papildu finansējuma piešķiršanu pārejas posma atbalstam un īstenotajiem valsts atbalsta pasākumiem, piemēram, kredītprocentu dzēšanā vai ciltsdarba maksājumos, kā arī tas, kā tiks nodrošināta bezakcīzes dīzeļdegviela saimnieciskajam gadam, un, protams, tas, ko darīs Zemkopības ministrija, ja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pakļautībā esošās iestādes sāks kontrolēt saimniecības, vai to kūtsmēslu krātuves atbilst Eiropas Savienības prasībām, un kas notiks tad, ja kūtsmēslu krātuves vēl nav līdz galam izbūvētas.
Ministram tika uzdoti arī jautājumi par lauksaimniecības zemes tirgu, bet cūkaudzētāji bija noraizējušies par prasībām samazināt smaku līmeni, kas stāsies spēkā no 2016. gada. Tāpat bažas tika paustas par to, ka varētu izveidoties situācija, ka nekustamā īpašuma nodokļu slogs nesamērīgi gulstas arī uz zemes īpašnieku pleciem.
Zemkopības ministrs J. Dūklavs savās atbildēs bija gatavs šos jautājumus risināt, apliecinot LOSP pārstāvjiem, ka tiek domāts gan par to, ko darīt ar jau šobrīd par 15 procentiem pārsniegtajām piena kvotām, gan to, ka būs bezakcīzes dīzeļdegviela un visi 226 iesniegtie mēslu krātuvju projekti tiks atbalstīti.
Runājot par lauksaimniecības zemju tirgu, debatēs izskanēja doma, ka daudzas problēmas šajā ziņā atrisinātos, ja, piemēram, tiktu izveidota lauksaimnieku sertifikācijas sistēma.
Ko no šīs vizītes ieguva Mālpils
Mālpils novada domes priekšsēdētājs Aleksandrs Lielmežs, kurš šoreiz bija mājastēva godā, atzinīgi izteicās par LOSP izvēli organizēt sēdi kādā no valsts novadiem, jo tādās reizēs kopā sabrauc cilvēki, kas pārstāv visas lauksaimnieciskās ražošanas nozares. Viņaprāt, bija labi, ka zemkopības ministrs redzēja salīdzinoši nesen Mālpilī ienākušo Biotehnoloģiju centru, kuram ir iespējas attīstīties arī vēl citu produktu ražošanā. Runājot par „Mālpils piensaimnieku", domes priekšsēdētājs atzina, ka viesiem bija iespēja redzēt, ka nelieliem uzņēmumiem lielražošanas laikos nav viegli pastāvēt, taču līdz šim tas ir izdevies.
"Ja man jautātu, vai bija iespēja iepazīstināt zemkopības ministru, kurš atbild par 97 procentiem valsts lauku teritoriju, arī ar Mālpils novada galveno problēmu, varu atbildēt, ka es to izdarīju, atgādinot par to, kas saistās ar attīstības formulu "21+9". Tātad būs 21 attīstības centrs un deviņas pilsētas, kur koncentrēsies resursi un cilvēki, bet kas notiks ar atlikušajiem 89 novadiem, kuri netiek atzīti par attīstības centriem? Tā kā Mālpils ir to vidū, mūs interesē, kādas ir mūsu iespējas iegūt resursus attīstībai un kas mūs sagaida nākotnē. Tas ir jautājums jebkuram politiķim, kurš gatavojas veidot Latvijas nākotni," sacīja A. Lielmežs, piebilstot, ka tādas tikšanās ar atbildīgajām amatpersonām, kuras pārzina Latvijas lauku attīstības nianses, ir vērtīgas.
"Turklāt, ja jau mēs kaut ko sakām, tad līdz kādām ausīm tas noteikti aiziet. Arī vēlēšanas vairs nav aiz kalniem, un cilvēkiem vajadzētu padomāt, kādus priekšstāvjus izvēlēties, lai pēc tam nav jāsūrojas."
