Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Kaut joprojām nav saņemtas atbildes ne no Vides attīstības un reģionālās ministrijas (VARAM), ne Nacionālā botāniskā dārza (NBD) vadības uz e-pastā uzdotajiem jautājumiem par iedzīvotāju uzrādīto būvgružu izgāztuvi NBD teritorijā, NBD direktors Andrejs Svilāns savu viedokli ir paudis dažādu interneta vietņu komentāru sadaļās.

Teritoriju, par kuru kā nelegālu būvgružu izgāztuvi ziņoja iedzīvotāji, atsaucoties sociālās kampaņas "Pieķer būvgružotāju!" organizatoru aicinājumam, NBD direktors dēvē par senu izgāztuvi, kas tur esot jau kopš padomju laikiem. Viņš uzsver, ka NBD darbinieki to ir atbrīvojuši no lielgabarīta atkritumiem un nu izmanto "saimnieciskām vajadzībām" dažādu infrastruktūras objektu demontāžas laikā radušos nekompostējamo priekšmetu novietošanai, uzkrāšanai un šķirošanai. Kā apgalvo A. Svilāns, lielākā daļa no pļavā savestā ir atkārtoti izmantojama izejviela, no kā daļu jau esot izdevies pat pārdot.

Taču NBD direktora sacītais par to, ka teritorija šajā objekta ziemeļu stūrī ir atbrīvota no padomju laika lielgabarīta būvgružiem, šķiet visai apšaubāma, jo tie atrodas līdzās pļavai, kurā ir redzamas betona, ķieģeļu, šīfera un citu būvkonstrukciju atliekas, turklāt tās tur savestas un stāv kopš 2012. gada nogales, kad tika mainīts Nacionālā botāniskā dārza žogs. Tātad par senu izgāztuvi to dēvēt ir nekorekti.

Otrkārt, pievienotajos foto attēlos redzams, ka Nacionālajā botāniskajā dārzā atrodas plašas un nožogotas teritorijas, kas ir daudz piemērotākas būvgružu uzglabāšanai un šķirošanai (un šādi jau tiek izmantotas). Tādēļ ne no NBD direktora interneta komentāros paustā, ne kā citādi nav skaidrs, kāpēc būvgruži vai atkārtojami izmantojamie materiāli būtu jāizgāž līdzās vietai, kuras sakopšana, kā atzīst pats A. Svilāns, prasījusi ne mazums pūļu vairāku gadu garumā, nevis nožogotā teritorijā.

Treškārt, kaut kāda rosība, lai pļavā savesto būvgružu vai, kā to dēvē Andrejs Svilāns, atkārtoti izmantojamo materiālu kaudze, tiktu sakopta, ir sākusies vien pēc publicētās ziņas par atklāto izgāztuvi. Proti, burtiski momentāni, vienas dienas laikā, NBD darbinieki minētajā pļavā savāca veselu konteineru ar azbestu saturošiem materiāliem. Apgalvojumiem, ka šie bīstamie būvgruži pārskatāmā periodā tiktu savākti arī bez publiskotās informācijas, ir grūti noticēt, jo A. Svilāns, paužot viedokli interneta komentāros, ne ar vienu vārdu nav licis noprast, ka, vairākus gadus uzglabājot šos bīstamos atkritumus pļavā, būtu rīkojies nepareizi.

Ceturtkārt, ir grūti noticēt A. Svilāna apgalvojumiem, ka demontētie vecā žoga stabi joprojām tika pārdoti, jo aktīvu "reklāmas kampaņu" NBD direktors izvērsa vien interneta komentāros pēc ziņas par atklāto būvgružu izgāztuvi NBD teritorijā. Ja žoga stabi patiesi tiek tirgoti, tad būtu vēlams paziņot, kad, kādā apjomā un par kādu naudas summu tas tika vai tiek darīts un kāda ir to pārdošanas cena pašlaik.

Šaubas par to, ka A. Svilāns vēlamo ir uzdevis par esošo, vieš arī iepriekšējā pieredze. Piemēram, šā gada žurnāla "Vides Vēstis" otrajā numurā, rakstā "Nacionālais botāniskais dārzs kļūst moderns", NBD direktors apgalvo, ka "tagad jebkurš interesents var apmeklēt NBD interneta mājaslapu un datu bāzē iepazīties gan ar augu fotoattēliem, gan izlasīt aprakstus latviski, igauniski un angliski. Turklāt tie, kuri līdz šim nav bijuši Salaspilī un baidās apmaldīties aptuveni 120 ha plašajā dārzā, var laikus iepazīties ar interaktīvo karti un uzzināt, kas kur atrodas". Realitātē, apmeklējot NBD vietni, nav atrodama ne interaktīvā karte, ne datubāze, kaut arī projekts "Smartgardens" jeb "Inovatīvie botāniskie dārzi", kura ietvaros datubāzei un interaktīvajai kartei vajadzēja tapt, noslēdzies jau pērn novembrī...

Visbeidzot, atšķirībā no šī gada sākumā publiskotā Latvijas zinātnisko institūciju starptautiskā izvērtējuma, kurā NBD Salaspilī saņēma vāju vērtējumu jeb "1", un starptautiskie eksperti ieteica reorganizēt vai pat slēgt iestādi, nupat publicētajā ziņā par iedzīvotāju atklāto būvgružu izgāztuvi NBD teritorijā nekas tāds netika izteikts ne atklātā tekstā, ne "starp rindiņām". Turklāt informācija par minēto atklājumu e-pastā tika saņemta 10. jūnijā, bet publicēta vien pēc nedēļas, lai nesabojātu noskaņojumu 14. jūnijā NBD notikušā Stādu gadatirgus organizatoriem, dalībniekiem un apmeklētājiem.

Publicējot šo informāciju, bija vien vēlme saņemt atbildes uz vairākiem konkrētiem jautājumiem, kā arī tika pausts viens retorisks jautājums: kādu attieksmi pret dabu var prasīt un gaidīt no privātpersonām un privātiem uzņēmumiem, ja jau šādi rīkojas valsts iestāde, kurai ir jārūpējas par nacionālas nozīmes dabas pieminekli?

NBD direktora A. Svilāna situācijas skaidrojums citviet internetā

"Presē ir izskanējusi sensācija par Nacionālajā botāniskajā dārzā it kā atrasto būvgružu izgāztuvi. Komentējot šo ziņu, Nacionālais botāniskais dārzs informē:
1. NBD teritorijas ziemeļu stūrī padomju laikos atradās izgāztuve, kuru gadu no gada pamazām esam atbrīvojuši no tajā sagāztajiem lielgabarīta atkritumiem.
2. Daļa no šīs teritorijas tiek izmantota saimnieciskām vajadzībām dažādu infrastruktūras objektu demontāžas laikā radušos nekompostējamo priekšmetu novietošanai, uzkrāšanai un šķirošanai (kaut kur tādai katrā saimniecībā ir jābūt!), atdalot atkārtotai izmantošanai piemērotos, bet citus, sakrājoties pienācīgam daudzumam, izvedot uz utilizācijas iestādēm vai izgāztuvēm.
3. Šajā gadījumā lielāko daļu t.s. izgāztuves veido NBD žoga demontāžas laikā izraktie betona stabi un pasētas.
4. Liela daļa no tā, ko autors sauc par atkritumiem, mūsu skatījumā ir atkārtoti izmantojama izejviela. Cilvēki no mums ir pirkuši veselos betona stabus gan atkārtotai izmantošanai par žogu stabiem, gan iemūrēšanai ēku pamatos, gan kā siltumnīcu korpusu pamatus. Laiku pa laikam uzrodas jauni interesenti. Žoga metāla daļas ir pārdotas metāllūžņos.
5. Daļa no tiem stabiem, kas žoga demontāžas laikā tika salauzti, ir jau nogādāti izgāztuvēs, to pašu darīsim ar pārējiem, kas transportēšanas laikā ir kļuvuši neizmantojami.
6. Vēlamies uzsvērt, ka videi draudzīga saimniekošana nozīmē nevis visa šķietami liekā aizgādāšanu uz izgāztuvi, bet gan rūpīgu izvērtēšanu, kam un kad jānonāk izgāztuvē un ko tomēr varam izmantot atkārtoti. Turklāt, pārdodot veselos žoga stabus, mēs esam guvuši ieņēmumus tur, kur "sensācijas" autors piedāvā veikt tikai valsts līdzekļu izdevumus (transportēšanai uz izgāztuvi),- šādā veidā esam centušies iespējami saimnieciski izmantot materiālos un finansu resursus. Nacionālais botāniskais dārzs nav tik bagāts, lai tik bezrūpīgi mētātos ar savu mantu un līdzekļiem, kā to iesaka mums zināmais diemžēl šauri un politiski domājošais autors."