Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Valsts vides dienesta (VVD) ģenerāldirektore Inga Koļegova uzskata, ka Latvijā, lai gan nav kodolobjektu, arvien biežāk notiek darbības ar kodoliekārtām, un tāpēc nepieciešams uzlabot radiācijas monitoringa sistēmu.

Tā kā radiācija nav ne redzama, ne taustāma, ir svarīgi, ka tiek uzstādītas šādas monitoringa stacijas, lai laikus novērotu radioaktīvā starojuma izmaiņas vidē.

"Radiācijas līmeņa paaugstināšanās gadījumā šīs monitoringa stacijas par to mūs informēs," norāda I. Koļegova.

Kā skaidro Radiācijas drošības centra vadītājs Mārcis Slavinskis, radiācija ir sastopama it visur – saulē, zemē, kā arī to ģenerē dažādas medicīnā izmantojamas iekārtas. Turpmāk arī Latvija spēs operatīvi monitorēt radioaktīvā mākoņa virzību, ja būs tāda situācija.

Radiācijas monitoringa stacijas pārklās visu teritoriju un radiācijas draudu gadījumā varētu sekot radioaktīvā mākoņa virzībai. Atsevišķās vietās stacijas ir izvietotas koncentrētāk.

Baldones pusē izvietotas divas stacijas, jo tur atrodas radioaktīvo atkritumu izgāztuve. Baltkrievijas un Lietuvas pierobežā vairāk staciju ir saistībā ar jaunas atomelektrostacijas (AES) būvniecību Baltkrievijā un iespējamo Baltijas valstu AES būvniecību Ignalinā.

Kopumā Latvijā izvietotas 24 jaunas monitoringa stacijas. Spektometriskās radiācijas monitoringa stacijas gamma starojuma noteikšanai vidē darbojas Baldonē un Baldones novadā, Balvos, Daugavpilī, Rucavā, Salacgrīvā, Salaspilī, Talsos, Valmierā un Ventspilī, Daugavpils novadā, Jelgavā, Jūrmalā, Liepājā, Rīgā, Madonā un Rēzeknē. Divas ūdens monitoringa stacijas ir iegremdētas Daugavā pie Ķekavas un Krāslavas novadā. Operatīvai datu pārraidei ir ierīkots arī moderns GPRS sakaru tīkls, kas nodrošinās operatīvu informācijas apmaiņu. Līdz šim bija 15 stacijas un ūdens monitoringa stacija.

Atsevišķas jaunās iekārtas ir arī pārvietojamas, tām iebūvēta GPRS sistēma, kas uzreiz datu kartē norāda stacijas atrašanās vietu, stāsta SIA "Dozimetrs" valdes loceklis Dzintars Zariņš. Jaunā stacija ne tikai aizņem mazāk vietas, bet arī patērē desmit reizes mazāku enerģijas apjomu. Vecā sistēma bija savienota ar telefona līniju, un apkopotie dati tika saņemti ar astoņu stundu intervālu. Savukārt jaunā sistēma nodrošina datu atjaunošanos ik pēc 10 minūtēm.

Līdz jūnijam vienlaikus darbosies gan vecā, gan jaunā monitoringa sistēma, tā tiks nodrošināts, ka tā darbosies nepārtraukti. Jūnija beigās atslēgs veco sistēmu un pakāpeniski to arī demontēs. Jauno sistēmu paredzēts lietot līdz 2028. gadam.

Jaunā sistēma būs arī vienkāršāk saprotama ikvienam iedzīvotājam, kas, apmeklējot VVD vietni, varēs uzskatāmi gūt informāciju par radiācijas līmeņa izmaiņām pēdējo stundu, dienu laikā.

Sistēma Latvijā ierīkota, īstenojot projektu "Radiācijas monitoringa agrīnās brīdināšanas sistēmas modernizācijas materiāltehnisko līdzekļu iegāde", kura mērķis ir nodrošināt radiācijas līmeņa mērījumus Latvijas teritorijā atbilstoši valsts un starptautiskajiem normatīvajiem aktiem.

Projekta kopējās izmaksas bija 589 995 eiro.