Katrs no tiem bija aptuveni 18 gramus smags, un tādā attīstības posmā, kad laši sasnieguši sudrabošanās stadiju un tiek dēvēti par smoltiem.
Kā pastāstīja zivjaudzētavu "Kārļi" un "Brasla" vadītājs Jānis Balodis, tagad smolti migrē uz jūru lejup pa straumi, un pēc diviem līdz četriem gadiem laši atgriezīsies upē nārstot. Gaujā ielaistie lašu mazuļi tika atvesti no zinātniskā institūta "Bior" zivju audzētavas "Kārļi", un vaisliniekus palīdzēja sagādāt Carnikavas zvejnieki, ar kuriem izveidojusies laba sadarbība, norāda J. Balodis.
Savukārt 1. aprīlī Gaujas upē Carnikavas krastos tika ielaisti septiņi tūkstoši taimiņu mazuļu, no kuriem katrs svēra aptuveni 70 gramus. Arī taimiņi pavasarī migrē uz jūru, lai pēc pāris gadiem atgrieztos Gaujā nārstot.
Lašu un taimiņu mazuļi Gaujā tika ielaisti zivju resursu mākslīgās atražošanas rīcības plāna ietvaros, kas tiek finansēts no valsts budžeta. Kopumā zivju resursi Gaujā šogad ir papildināti ar 135 tūkstošiem lašu un 120 tūkstošiem taimiņu mazuļu, tos ielaižot ne tikai Carnikavā, bet arī Murjāņos, Siguldā, Garkalnē un citviet.
Tāpat, turpinot tradīciju, lai papildinātu nēģu krājumus, šovasar Gaujā tiks ielaisti arī aptuveni trīs miljoni nēģu mazuļu, ko finansē Carnikavas novada dome. Tas tiek darīts par līdzekļiem, ko pašvaldība pērn ir ieņēmusi no novada zvejniekiem par zvejas tiesību iznomāšanu un novirzījusi nēģu kāpuru mākslīgai pavairošanai un ielaišanai Gaujā.
