Arī citviet ieraugāmas siguldiešiem un pilsētas viesiem līdz šim apslēptas ainavas. "Rīgas Apriņķa Avīze" vienā no atbildīgajām institūcijām – AS "Latvijas Valsts ceļi" (LVC) – noskaidroja, ka gar autoceļu Turaida–Sigulda notiek satiksmei bīstamo koku izzāģēšana autoceļa lietotāju drošības nolūkos.
"Turaidas apkārtnē ir mālaina un nestabila grunts, par ko liecina ne tik senie notikumi, kad no Turaidas pilskalna zemes noslīdenis pilnībā aizšķērsoja autoceļa brauktuvi. Autoceļa nomalēs, kas lielākoties ir ierakuma nogāzes šajā mālainajā un nestabilajā gruntī, augošie koki mēdz ne tikai bīstami noliekties uz brauktuves pusi, bet ik pa laikam arī uzgāzties virsū ceļam, par ko ir saņemtas sūdzības no ceļu lietotājiem," stāsta LVC Centra reģiona Rīgas nodaļas vadītāja Antra Roze. "Pēc zāģēšanas darbu pabeigšanas virzienā no Gaujas tilta uz Turaidu satiksmes drošības līmeņa paaugstināšanai autoceļa nomalēs tiks pagarinātas metāla drošības barjeras un posmā līdz Serpentīna ceļam uzstādīti signālstabiņi.".
Arī Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Rita Jakovļeva apstiprina, ka plašie koku izzāģēšanas darbi Gaujas senielejā, autoceļa posmā no Siguldas līdz Turaidai, jau kopš pagājušā gada nogales veikti drošības dēļ: "Liela daļa koku zāģēšanas darbu tiek veikti LVC uzdevumā, lai no kokiem attīrītu ceļa nodalījuma joslas jeb veiktu apauguma novākšanu. Arī Dabas aizsardzības pārvalde šajā pašā ceļa posmā veic bīstamo koku izzāģēšanas darbus, jo pagājušā gada oktobrī tika konstatēti vairāki gadījumi, kad uz ceļa nodalījuma joslas nogāzās šķietami veseli koki."
DAP šā ceļa posma koku izpētē pieaicinājusi dendrologu, Latvijas Dendrologu biedrības prezidentu salaspilieti Andreju Svilānu, kurš savā oficiālajā atzinumā norādīja, ka lielākajai daļai teritorijā augošo ošu konstatēta Chalara fraxinea infekcija dažādās slimības attīstības fāzēs, kas izraisa koku gāšanos pat nelielā vējā bez acīm redzama iemesla.
"Pirmās infekcijas pazīmes ir ošu lapu strauja vīšana un jauno dzinumu nokalšana. Mēģinot kompensēt zaudēto zaru apjomu, koks katru nākamo gadu veido arvien jaunus dzinumus (ūdenszarus) no vēl dzīvajiem zariem vai – slimības pēdējās stadijās – no stumbra," skaidro R. Jakovļeva. "Šie jaunie dzinumi tieši tādā pašā veidā aiziet bojā. Slimībai progresējot, arvien vairāk samazinās vainags un koka lapu apjoms, lapas vairs nespēj pietiekamā daudzumā apgādāt ar barības vielām stumbru un sakņu sistēmu. Koks tiek novājināts, notiek strauja sakņu, to skaitā balsta sakņu, atmiršana, kuras tālāk noārda saprofītie organismi (lielākoties sēnes). Zaudējot balsta saknes, koks var izgāzties pat nelielā vējā." DAP pārstāve piebilst, ka diemžēl līdz šim nav atklāts pietiekami efektīvs pretlīdzeklis slimības izplatīšanās ierobežošanai, turklāt ķimikāliju lietošana ūdenstilpju tuvumā dabai un cilvēkiem nodarītu vēl lielāku kaitējumu. Tādēļ šobrīd uzmanība lielākoties pievērsta inficēto koku novākšanai vietās, kur tie apdraud cilvēkus un nesen izbūvēto dabas tūrisma infrastruktūru.
Dabas aizsardzības pārvalde arī turpmāk veiks koku izzāģēšanu tūristu iecienītos maršrutos un dabas tūrisma infrastruktūras tuvumā. Koku zāģēšana saistīta ar LIFE+ programmas īstenotā projekta "Meža biotopu atjaunošana Gaujas nacionālajā parkā" aktivitātēm, kā arī vēsturisko ainavu un skatu vietu atjaunošanu. Apsaimniekošanas darbi GNP teritorijā notiek saskaņā ar GNP dabas aizsardzības plānu.
Šogad Siguldas pilsētas teritorijā, Gaujas senielejas Klauku līcī paredzēts veikt aizsargājamas sugas – lapkoku praulgrauža (Osmoderma eremita) apdzīvoto biotopu apsaimniekošanas darbus. Pamatojoties uz izstrādāto sugas aizsardzības programmu un eksperta atzinumu, ir paredzēta koku ciršana un daļēja celmu novākšana, lai atvieglotu platības uzturēšanu un uzlabotu tās vizuālo izskatu. Pateicoties teritorijas atmežošanai, tiks atsegti vērtīgie koki, atstāti potenciālie dižkoki un veidosies parkveida pļava, kas nodrošinās mājvietu vērtīgajai kukaiņu sugai, kā arī vairākām citām nozīmīgām augu un kukaiņu sugām un mikroorganismiem.
Tāpēc ciršanas darbi, lai atsegtu vērtīgos kokus, jau veikti Gaujas senielejā, netālu no Siguldas pilsdrupām, kā arī turpmāk paredzēti citās Gaujas ielejas nogāzēs.
"Lapkoku praulgrauzis ir tā sauktā lietussarga suga vairākiem simtiem dzīvnieku un sēņu sugu, kuru izdzīvošana ir atkarīga no veciem un dobumainiem kokiem. Tas nozīmē, ka, īstenojot aktivitātes saistībā ar lapkoku praulgrauža aizsardzību, tiek aizsargāta un saglabāta dzīves vide arī daudziem bezmugurkaulniekiem, sēnēm, sūnām, ķērpjiem un dažādiem citiem mikroorganismiem. Koka kuplais vainags un varenais stumbrs ir mājvieta arī putniem un dzīvniekiem. Izcērtot apkārt esošos straujāk augošos kokus un krūmus, tiek pagarināts vērtīgo koku mūžs un radīti apstākļi jaunu lapkoku praulgrauža sugai piemērotu kociņu attīstībai. Savukārt nākamajām paaudzēm tiek saglabāti vareni dižkoki, kurus apbrīnot un no kuriem smelties spēku un enerģiju," skaidro R.Jakovļeva.
Arī Siguldas novada pašvaldība pozitīvi vērtē nozīmīgās pilsētas ainavas pārvērtības. "Ne velti Sigulda vēsturiski tiek dēvēta par Vidzemes Šveici. Ir tikai pamatoti un pareizi, ka ikviens Siguldas iedzīvotājs un apmeklētājs var izbaudīt šo acij tīkamo ainavu pēc iespējas pilnvērtīgāk," pauž pašvaldības aģentūras "Siguldas Attīstības aģentūra" direktore Laura Konstante. "Jau pagājušajā gadā Siguldas pašvaldība sadarbībā ar Dabas aizsardzības pārvaldes un"„Latvijas Valsts ceļu" speciālistiem uzsāka ainavisko skatu uzlabošanu Šveices ielā. Pēc veiktajiem darbiem jau vairāk nekā gadu novērojams, ka lielisko skatu bauda ne tikai kājāmgājēji un velobraucēji.
Arī tūristu grupas, kas pārvietojas ar autobusu, iecienījušas šo maršrutu un izvēlas iegriezties Siguldā pa Kalna ielu. Šoziem veiktā koku izzāģēšana skatam pavērusi gan Siguldas Jauno pili, gan Livonijas ordeņa pili un – kas ir ne mazāk nozīmīgi – būtiski mazinājusi bīstamo koku radīto apdraudējumu tik iecienītajā maršrutā starp Siguldu un Turaidu."
Gājējus doties uz Siguldas pilsdrupām mudina jau pa gabalu pamanāmās atjaunotās kāpnes.