Pašvaldība piedāvā iepazīties ar SIA "Latekoil" sagatavoto atskaiti par projektu "Izpēte, ietverot vides kvalitātes normatīvu robežlielumu datu aktualizāciju slēgtās izgāztuves "Getliņi" pieguļošajā teritorijā un cilvēku veselības un vides apdraudējuma aprēķinu, kā arī radītā vides piesārņojuma finansiālās kompensācijas sistēmas izstrāde Stopiņu novada iedzīvotājiem", vēsta stopini.lv.
Projekta sagatavošanu finansē Stopiņu novada pašvaldība. Pēc izpētes atskaites gala redakcijas sagatavošanas tā tiks publicēta pašvaldības vietnē tīmeklī. Jautājumus izstrādātājiem rakstiski var iesniegt līdz 10. aprīlim, tos adresējot uz e-pastu Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.,">Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt., un jautājumi atbildes sagatavošanai tiks pārsūtīti izstrādātājiem.
Kā redzams problēmas vispārīgā aprakstā, pētījuma objekts ir šobrīd darbojošā atkritumu poligona "Getliņi" teritorijā ietilpstošā vecā atkritumu kalna bijušās izgāztuves vēsturiski izveidojušā piesārņojuma izpēte. Atkritumu izgāztuve "Getliņi" bija lielākā izgāztuve Latvijā, kas darbojas jau kopš pagājušā gadsimta septiņdesmito gadu sākuma, kad Latvijas PSR Ministru padome Rīgas pilsētai izgāztuves ierīkošanai 15 kilometrus no Rīgas, Getliņos, tagadējā Stopiņu novada teritorijā, no valsts zemju rezerves fonda piešķīra 79,9 hektāru lielu zemes gabalu, ko sāka izmantot 1973. gadā. Atkritumu noglabāšanai izmantoja 36 ha. Getliņu atkritumu izgāztuve tika ierīkota purvā bez jebkādas pamatnes sagatavošanas, izolācijas gruntsūdens aizsardzībai un attīrīšanas sistēmas izveidošanas.
Gan izgāztuves ierīkošanas laikā, gan tās turpmākajā ekspluatācijā netika veikti un ievēroti nekādi vides aizsardzības pasākumi. 1973. gadā Getliņu izgāztuvē diennakts laikā ieveda 750 tonnas sadzīves un 2000 tonnas rūpnieciskos atkritumus. Kopā gada laikā ievesto atkritumu daudzums varēja sasniegt vienu miljonu tonnu, bet 1997. gadā ievesto atkritumu skaits palielinājās jau līdz 1,5 miljoniem tonnu.
Pēc tam, kad izgāztuve tika izmantota jau vairākus gadus, tika atklāts, ka teritorijā un ārpus tās pastāv pazemes ūdeņu piesārņojums. To izraisījis izgāztuves tehniski nepareizais iekārtojums – hidroizolējošu apakšējo slāņu trūkums un nepareizi funkcionējošs drenāžas grāvis, kas ir atkārtota piesārņojuma avots. Tika novēroti trūkumi ekspluatācijas procesā, piemēram, nebija ierīkots hidroizolācijas slānis pār izgāztuvē pārstrādāto atkritumu daļu, kā arī ievesto atkritumu tika slikti kontrolēti vai vispār netika pārbaudīti.
Vēl viena kļūda, kas tika pieļauta jau plānošanas fāzē, bija izgāztuves atrašanās vieta, jo tā atradās uz labi filtrējošas grunts un uz augsta gruntsūdens līmeņa. Kļūdainais izgāztuves plānojums un neveiksmīgā apsaimniekošana veicināja pazemes ūdeņu piesārņojuma areāla izvei došanos. Pirmie novērošanas urbumi Getliņu izgāztuves tuvumā tika ierīkoti 1978. gadā, un jau tad tika konstatēts pazemes ūdeņu piesārņojums. Kopš tā laika līdz 1988. gadam Valsts Ģeoloģijas Dienests veica pazemes ūdeņu monitoringu. Nākamajos gados monitoringu veica dažādas privātfirmas.
Ar visu ekspertu atzinumu par situācijas nopietnību un piesārņojuma apmēriem "Getliņos" var iepazīties šeit.
Līdz ar to Pierīgas un Latvijas piesārņotāko vietu trijotnei – Inčukalna gudrona dīķiem, Baldones "Radonam" un Olaines bīstamo atkritumu izgāztuvei – nu piebiedrojušies arī Stopiņu novada "Getliņi".
31.03.2014 13:16
Pierīgā kārtējās bažas par vēl vienu lielu piesārņojuma avotu ‒ "Getliņu" veco izgāztuvi
Autors Apriņķis.lv
Slēgtās a tkritumu izgāztuves "Getliņi" ietekmes zonas robežas (pēc 1998. g. sagatavotās ietekmes zonas kartes).
no SIA "Latekoil" sagatavotās atskaites
Stopiņu novada dome aicina iepazīties ar veikto izpēti par vides kvalitātes normatīvu robežlielumu datu aktualizāciju slēgtās izgāztuves "Getliņi" pieguļošajā teritorijā un cilvēku veselības un vides apdraudējuma aprēķinu.