03.04.2012 12:36

Carnikavai novēl raženus Nēģu svētkus arī pēc 800 gadiem (pievienota fotogalerija)

Autors 
Novērtēt šo ziņu
(1 balsojums)
Visreālākais pretendents uz „Carnikavas lepnuma” balvu, ja tāda būtu – tā operdziedātājs Nauris Puntulis Carnikavas pašvaldības jubilejas vakarā pieteica „puisi no Zvejnieku ielas” – vijolnieku Raimondu Ozolu. Visreālākais pretendents uz „Carnikavas lepnuma” balvu, ja tāda būtu – tā operdziedātājs Nauris Puntulis Carnikavas pašvaldības jubilejas vakarā pieteica „puisi no Zvejnieku ielas” – vijolnieku Raimondu Ozolu. Krišjānis Grantiņš

Savas pašvaldības pastāvēšanas 20 gadus carnikavieši kinoteātrī "Splendid Palace" 2. aprīlī svinēja, skatoties filmu, baudot atzītu mākslinieku muzikālus priekšnesumus un godinot novadniekus.

"20 gadi nav daudz, bet esam pierādījuši, ka mazs novads var sekmīgi saimniekot," uzrunā svētku ieskaņā teica Domes priekšsēdētāja Daiga Jurēvica, aicinot novada ļaudis būt lepniem par paveikto.

1992. gada 2. aprīlī Latvijas Republikas Augstākās Padomes (AP) priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs parakstīja lēmumu par Carnikavas pagasta izveidošanu. Toreizējās Ādažu pagasta padomes deputāti, kas bija no Carnikavas puses, atceras – par atdalīšanos bija jāizcīna sīva kauja: vispirms AP nobalsoja pret, un liela nozīme bija carnikavietes Raitas Karnītes izstrādātajam jaunveidojamā pagasta pastāvēšanas ekonomiskajam pamatojumam, spējai pārliecināt AP priekšsēdētāju un panākt labvēlīgu lēmumu prezidijā.

Svinību reizē pašvaldība sumināja visu sešu Carnikavas Domes sasaukumu deputātus, ilggadējos darbiniekus un saņēma apsveikumus no citām pašvaldībām, iedzīvotājiem, sadarbības partneriem, draugiem.

Par muzikāliem priekšnesumiem gādāja vietējais koris, operdziedātājs Nauris Puntulis un vijolnieks carnikavietis Raimonds Ozols.

Pērn Carnikava svinēja 800 gadus kopš pieminēšanas "Indriķa Hronikā". Vakara noslēgumā varēja noskatīties Askolda Saulīša dokumentālo filmu "Carnikavas etīdes", kurā iemūžināti gan pagājušās vasaras svētku sarīkojumi, gan carnikaviešu stāsti par dzīvi un darbu savā novadā. Lentē iestrādāti arī septiņdesmitajos gados tapuši kadri no kinožurnāla "Padomju Latvija", kas vēsta par toreizējās zvejnieku saimniecības darbu. Pēc filmas, kuras beigas skatītāji sveica ar vētrainiem aplausiem, režisors, citējot no ekrāna izskanējušu aicinājumu, novēlēja novadam arī pēc nākamajiem 800 gadiem piedzīvot tikpat raženus Nēģu svētkus kā filmā redzētie.