24.03.2014 07:31

Pavasara ceļus nebojā šķīdonis vien

Autors  Ģirts Kondrāts
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)

Pierīgā, tāpat kā citviet Latvijā, pavasarī, zemei atlaižoties, būtiski samazinās ceļu seguma nestspēja.

Lai gan ziema šogad sala barguma un ilguma ziņā nebija tāda kā vienmēr, tas nenozīmē, ka šogad nebūs pavasara šķīdoņa, ko izjutīs tie, kuri pārvietojas pa novadu grantētajiem ceļiem.

Līdz īstajam šķīdonim vēl ir laiks

"Līdz brīdim, kamēr pavasaris par sevi atgādinās tā pa īstam arī uz novada grantētajiem un šķembotajiem ceļiem, vēl mazliet jāpagaida," saka Ķekavas novada pašvaldības ceļu uzraudzības speciālists Arvis Krūmiņš, piebilstot, ka novadā tādu ir aptuveni 50 kilometru. Turklāt uz šiem ceļiem ir maksimālā svara ierobežojums – piecas un septiņas tonnas. Ja kādam pa tiem vajag vest smagāku kravu, ir jāslēdz līgums ar pašvaldību. Ķekavas pusē tie parasti ir baļķu vedēji, jo vietējiem zemniekiem parasti tik smagu kravu nav. Tādi, piemēram, ir Pilskalna ceļš Daugmalē, Ķekavas–Skujenieku ceļš un Airīšu iela Krustkalnos.

"Kamēr zeme sasalusi, vēl ir aptuveni mēnesis laika, lai apzinātu tās vietas, kur pavasarī varētu rasties problēmas. Pagaidām ceļi ir labi," skaidro A. Krūmiņš, "bet novadā ir trīs, četras vietas, kur pavasarī situācija mainīsies. Dažas no tām zināmas jau gadiem, bet pāris vietu katru gadu mainās. Pārsvarā tie ir ceļu posmi, kas iet cauri mežiem."

Taujāts, vai ar problemātiskajām vietām novada pašvaldība var tikt galā pašas spēkiem, A. Krūmiņš atbild, ka vietējo ceļu uzturēšanai pietiekot ar saviem spēkiem un finanšu līdzekļiem no novada budžeta, ko papildina valsts dotācijas ceļu uzturēšanai. Ja runa ir par ilgtspējīgu attīstību, tad, protams, nepieciešami arī Eiropas Savienības līdzekļi.

Katram klāt neizstāvēsi

"Marta pirmajās dienās ceļus greiderējām, bet tad atkal uzsniga sniegs, un ilgstoši ceļa virsma daudzviet bija kā putra," saka Mālpils novada pašvaldības SIA "Norma K" labiekārtošanas un ceļu dienesta vadītāja Ilze Vanaga Dinstmane. Pašvaldībai jārūpējas par aptuveni 70 kilometriem grantēto ceļu. Tādi, piemēram, ved no Mālpils uz Sidgundu, Mālpils Dīķu iela, kas pāriet Kapu–Vites ceļā, ceļa posms Mālpils–Zaube–Kliģene un citi.

Tā kā šie vietējās nozīmes ceļi ir nolietojušies un ar ļoti plānu greiderējamo kārtu, ceļa zīme, kas ierobežo auto svaru līdz septiņām tonnām, darbojas visu gadu, ne tikai likumā noteikto laiku, tas ir, no marta līdz maija vidum. Vasarā, kad laiks ir salīdzinoši sauss un ceļš nožuvis, zīmes uz laiku tiek aizsegtas, bet, atsākoties lietiem, atkal atsegtas. Vai tas ko līdz? Pārsvarā jau runa ir par meža izvedējiem, skaidro I. Vanaga Dinstmane. Ja cilvēks ir godīgs, viņš savus braucienus saskaņo ar pašvaldību, bet ir tādi, kas brauc kur un kad grib, apzinoties, ka visiem jau klāt neizstāvēsi.

Grants ceļi pārvēršas grunts ceļos

Siguldas novada pašvaldības Īpašumu, būvniecības un investīciju pārvaldes būvinženieris Aldis Ermansons teic, ka pašvaldības pārziņā ir 50 kilometri asfaltētu un 210 kilometri grantētu ceļu Allažu un Allažmuižas pusē un Siguldas pagastā, piemēram, no Siguldas uz Vildogu. Aptuveni 90 kilometri no grantētajiem ceļiem ir kritiskā stāvoklī neatkarīgi no sezonas, jo greiderējamā kārta izsīkst un brauktuve pamazām pārvēršas grunts ceļā. Maksimālais svara ierobežojums uz novada ceļiem ir 7,5 tonnas.

Arī Siguldas novadā smagākās kravas ir kokmateriālu pārvadātājiem. Baļķu vedēji parasti vienojas ar pašvaldību, ka nedēļas laikā pēc kravu izvešanas ceļu sakārtos. "Ja, apsekojot novada ceļus, kaut kur redzam baļķu krautuvi, uzstādām svara ierobežojuma zīmes. Uzklausām arī vietējos iedzīvotājus, kas mums ziņo par koku vedēju rosību viņu apkaimē. Un uztraukums par to, kas var notikt ar vietējo ceļu, 80 % gadījumu ir pamatots," atzīst A. Ermansons.

Runājot par šķīdoni, maksimālā svara ierobežojuma zīmes pie ceļiem izvietotas jau pagājušajā rudenī. Šogad janvāra sākumā tās ņemt nost nav bijis jēgas. Līdz nesenajam sniegam novada ceļi jau bijuši daudzmaz sakārtoti un pielaboti ar granti un šķembām, bet tagad laika apstākļi ieviesuši savas korekcijas. "Kurš to var zināt, vai šopavasar tas bija pēdējais sniegs," piebilst būvinženieris. Nopietnam kvalitatīvam darbam pašvaldības ceļu uzlabošanā pašlaik budžeta līdzekļu nepietiek, bet kaut kas uz labo pusi varētu mainīties 2015. gadā, spriež A. Ermansons, un tad jau, kas zina, varbūt varēs parūpēties par piebraucamo ceļu uzlabošanu arī pie lielajām zemnieku saimniecībām.

Tiek solīts ceļus labot

Te vietā atcerēties, ka marta pirmajā pusē "Zemnieku saeimas" kongresā Ādažos lauku uzņēmēji interesējās, ko valdība šopavasar domā darīt ar vietējās nozīmes un reģionālajiem ceļiem: vai tiks izvietotas tikai transporta līdzekļu svaru ierobežojošas ceļa zīmes un tiem, kuri gribēs pa šiem ceļiem braukt ar smagāku kravu, nekā to atļauj pagaidu ierobežojumi, vajadzēs pašvaldībās vienoties par izņēmumiem, vai arī ceļi tiks laboti.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma solīja, ka ceļi tikšot laboti. Arī satiksmes ministrs Anrijs Matīss vairākkārt publiski ir atkārojis, ka "ļoti būtiski būtu turpināt ceļu sakārtošanas darbus un to joprojām virzīt kā prioritāti".