"Ģerbonis ir viena no novada pamatvērtībām. Ja novads ir apvienojies, tad jauns ģerbonis ir obligāti vajadzīgs. Tā ir novada vizītkarte," pauž Inčukalna novada Domes priekšsēdētājs Arvīds Blaus.
Viņš stāsta, ka iepriekš Vangažu ģerbonī bijusi attēlota priede, bet Inčukalna – kaķis, taču pēc teritoriālās reformas 2009. gadā, kad Vangaži un Inčukalns apvienoti vienā novadā, beidzot izstrādāts kopīgs ģerbonis. "Kaķi ar priedi apvienot neizdevās, tāpēc veidojām jaunu."
Jaunā ģerboņa ideja pieder vairāku citu novadu ģerboņu autorei Ilzei Lībietei, kuru rekomendējusi Heraldikas komisija. Īstā varianta meklējumi ilguši aptuveni gadu. Apvienot abus iepriekšējos ģerboņus izrādījās neiespējami, lai kā mākslinieki centušies, stāsta mērs.
Savukārt Siguldas pusē novadu reforma noslēgusies, vienā novadā apvienojot Siguldas, Allažu un Mores pagastu. Par kopējo novada simbolu nu kļuvis ģerbonis, kura pamatā ir Siguldas pilsētas ģerbonis: no kreisās šķelts ar sudrabu un zaļu. Trīs zaļas lapas un sudraba pieclapu ievu ziedi. Ģerbonis papildināts ar apmali – sudrabs pret zaļu un zaļš pret sudrabu.
Konkursā tika iesniegtas 26 ideju skices. Pēc ideju izvērtēšanas un ilgām diskusijām, deputāti tomēr nolēma Siguldas novada ģerbonim par pamatu izmantot pilsētas ģerboni. Novada jauno simbolu veidojis mākslinieks Vladimirs Ladusāns.
Novada mērs Uģis Mitrevics skaidro, ka Siguldas pilsētas ģerbonis apstiprināts jau 1938. gadā, tāpēc ir vecākais no visiem ģerboņiem novada pagastos, turklāt Siguldas pilsētā dzīvo 80 % novada iedzīvotāju. "Pilnīgi jauna ģerboņa izstrāde netika turpināta arī tādēļ, ka deputātiem joprojām nav pilnīgas pārliecības, ka teritoriālā reforma Latvijā ir pabeigta," piebilda U. Mitrevics.
Siguldas novada administratīvo teritoriju ģerboņi gan joprojām paliks spēkā un tos varēs izmantot.
Jaunais ģerbonis tiek pasniegts arī Siguldas novada Domes priekšsēdētājam Uģim Mitrevicam.