Paziņojumam, ka uz ceļiem atgriezīsies stacionārie fotoradari, īpašu svaru piešķīra satiksmes ministra Anrija Matīsa klātbūtne. Uzrunājot klātesošos, kuru pulkā bija arī Vēja Brāļu ordeņa prezidents Aivars Freimanis jeb Frīdis un plejāde cienījamu autožurnālistu, ministrs atzina, ka fotoradaru ieviešanā iepriekšējā pieredze ar publiskās un privātās partnerības modeli nav attaisnojusies. Tā kā fotoradaru ieviešanas galvenais uzdevums ir satiksmes drošība, ministraprāt, tā jānodrošina tieši Ceļu satiksmes drošības direkcijai (CSDD) un nevienam citam. Vēl ministrs piebilda, ka cer uz sabiedrības izpratni un līdzdalību, gādājot par satiksmes drošību, bet fotoradari jau drīzumā kļūs par gluži ikdienišķu un ierastu lietu.
Savukārt CSDD valdes priekšsēdētājs Andris Lukstiņš sacīja, ka jautājumi par to, kur un kāpēc tiek izvietoti fotoradari un kur paliek par ātruma pārsniegšanu iekasētās soda naudas, esot saprotami. Tāpēc fotoradaru ieviešanas pirmajā kārtā īpaši esot domāts par ātruma samazināšanu satiksmei bīstamajās vietās – šoreiz naudas pelnīšana nav mērķis, bilda A. Lukstiņš. Viņa sacīto apstiprināja CSSD Ceļu drošības audita daļas priekšnieks Ziedonis Lazda, paskaidrojot, cik svarīgi ir, lai fotoradars atrastos, piemēram, uz ceļa pie Murjāņu Sporta ģimnāzijas.
Kā sacīja amatpersonas, izstrādājot radaru atrašanās vietas, analizēta un ņemta vērā gan citu valstu pieredze, gan līdzšinējie ceļu satiksmes dati un faktori Latvijā. Vietas izvēlētas un saskaņotas, sadarbojoties CSDD un satiksmes drošībā un satiksmes organizācijā iesaistītajām atbildīgajām institūcijām – Valsts policijai, VAS "Latvijas Valsts ceļi" un Rīgas domes Satiksmes departamentam.
Pirms galīgās izvēles izdarīšanas eksperti analizēja simtiem vietu, kur notikuši ceļu satiksmes negadījumi, un vienojās par 37 punktiem. Tad, ņemot vērā negadījumu, cietušo un bojāgājušo skaitu konkrētajā vietā, ceļa posma funkcionālo nozīmi satiksmē, potenciālā braukšanas ātruma pārsniegšanas rezultātā radītos apdraudējumus citiem satiksmes dalībniekiem, satiksmes intensitāti un raksturīgās braukšanas tendences, tika izvēlētas pirmo 20 fotoradaru atrašanās vietas.
Fotoradaru izvietošana Rīgā un uz Pierīgas novadu ceļiem galvenokārt skaidrojama ar satiksmes intensitāti un ceļu satiksmes negadījumu skaitu, tātad ‒ satiksmes drošību, bet nekādā gadījumā tie nebūšot naudas pelnīšanas avots. Pirms stacionāro fotoradaru atrašanās vietām domāts izvietot braukšanas ātrumu ierobežojošas ceļa zīmes ar brīdinošu papildzīmi par fotoradara darbību. Līdz 2017. gadam paredzēts iegādāties papildu stacionāros fotoradarus.
Jau ziņots, ka līdz ar stacionāro fotoradaru darbības pārtraukšanu, ceļu satiksmes drošība Latvijā pasliktinājusies. Proti, 2012. gadā, kad radari darbojās, no aprīļa līdz septembrim, salīdzinot ar 2011. gada tādu pašu laika posmu, kad stacionārie radari faktiski nedarbojās, negadījumu skaits ar cietušajiem samazinājās par 3,6 %. Taču jau pērn negadījumu skaits ar cietušajiem palielinājās par 5,3 %. Līdzīgas tendences vērojamas arī dzīvību zaudējušo cilvēku skaita ziņā: stacionāro radaru darbības laikā vasaras mēnešos bojāgājušo skaits samazinājās par 3,5 %, bet pēc radaru darbības pārtraukšanas pagājušajā gadā palielinājās par 14,6 %.
Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieks Artis Velšs uzskata, ka fotoradaru izvietošana ļaus arī racionālāk izmantot policijas spēkus, taču četri pārvietojamie radari uz A kategorijas ceļiem tiks izmantoti arī turpmāk. Jo vairāk tāpēc, ka pērn, salīdzinot ar 2012. gadu, par ātruma pārsniegšanu sastādīto protokolu skaits audzis par 44 %. "Mūsu ilgtermiņa mērķis ir mainīt autovadītāju domāšanu, ka ātrums jāievēro arī tur, kur nav radara," uzsvēra A. Velšs.
Iepriekš:
Eksperti: Fotoradaru izvietošana nāks par labu
Stacionārie fotoradari lielākoties būs izvietoti Rīgā un tās apkārtnē