Turklāt reizēm vienīgais atbalsts krīzes situācijā vai kādā nelaimē ir tieši pašvaldība. Arī gadījumā, kad dažādu iemeslu dēļ zaudēta dzīvojamā platība, vispirms jāvēršas savā pašvaldībā.
Katrai pašvaldībai ir ne tikai savi saistošie noteikumi par palīdzības sniegšanu iedzīvotājiem, bet arī visiem viens likums "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā", kas nosaka, kādām iedzīvotāju grupām un kādā veidā Latvijas Republikā var piešķirt pašvaldības dzīvojamo platību. Tādas, piemēram, ir personas, kuru īrētā vai īpašumā esošā dzīvojamā telpa vai dzīvojamā māja ir cietusi stihiskas nelaimes vai avārijas rezultātā, maznodrošinātas personas, ar kurām kopā dzīvo un kuru apgādībā ir vismaz viens nepilngadīgs bērns u.c. "Rīgas Apriņķa Avīze" apzināja situāciju, kāda šajā jomā ir Pierīgas pašvaldībās.
Pašvaldības palīdzīgā roka
Siguldas novada pašvaldības īpašumā sociālā statusa dzīvokļu tikpat kā nav, izņemot sociālo māju "Jūdažu skola" Jūdažos, kur šādām vajadzībām ir pieejamas piecas dzīvojamās telpas ar daļējām ērtībām. Pārējām pašvaldības īpašumā esošajām dzīvojamām telpām ir noteikts īres dzīvokļa statuss.
Carnikavā dzīvojamo telpu piešķir ne tikai likumā noteiktajām kategorijām, bet arī atsevišķi dzīvojošai pensijas vecuma personai, kurai nav apgādnieku, invalīdam, kuram nav apgādnieku, politiski represētai personai, ģimenei, kurā ir tikai pensionāri vai invalīdi un kuriem nav apgādnieku, ģimenei ar trim un vairāk nepilngadīgiem bērniem. Carnikavas pašvaldībai nav īres dzīvokļu, ir tikai sociālie dzīvokļi. Carnikavas novada dome palīdz arī ārkārtas gadījumos, piemēram, ugunsgrēkā cietušām ģimenēm.
Ropažu novadā ir sociālā māja ar 23 dzīvokļiem un 12 dzīvokļi citā Ropažu novada administratīvajā teritorijā. Šobrīd tajos izmitinātas 97 personas, no kurām 40 ir bērni, 14 ir cilvēki ar invaliditāti, kā arī deviņi pensionāri.
Ķekavas pašvaldība ir gatava palīdzēt likumā noteiktā kārtībā, kā arī sniedz atbalstu ģimenēm, kuras zaudējušas vienīgo mājokli kredīta maksātnespējas dēļ. "Pašvaldības pienākums ir sniegt atbalstu ģimenei vai personai pamatvajadzību apmierināšanai, ja paši saviem spēkiem to nespēj. Mājoklis ir viena no katra cilvēka pamatvajadzībām," saka Ķekavas novada domes Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Vineta Bērziņa.
Inčukalna novada domes rīcībā ir viena sociālā māja ar 33 dzīvokļiem, un pašvaldība ir gatava palīdzēt visām likumā noteiktajām iedzīvotāju kategorijām. "Kas attiecas uz ģimenēm, kuras zaudējušas vienīgo mājokli kredīta maksātnespējas dēļ, katrs gadījums ir individuāls. Ja šīs personas neiekļaujas to likumā "Par palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā" minēto peronu kategorijā, kurām sniedzama palīdzība, bet domes Sociālais dienests ir sniedzis savu atzinumu par attiecīgo palīdzību, tad šīm personām var sniegt palīdzību dzīvokļa jautājuma risināšanā uz atvieglotiem nosacījumiem," skaidro Inčukalna novada pašvaldības dzīvojamā fonda pārvaldnieks Māris Onskulis.
Krimuldas novada pašvaldībai piederošie dzīvošanai piemērotie dzīvokļi ir jau izīrēti. Tajos dzīvo ģimenes ar bērniem, pensionāri un personas ar invaliditāti. Tā kā dzīvokļu māju būvniecība Krimuldas pašvaldībā nenorit, arī savas sociālās mājas šeit nav. "Dzīvokļu jautājums pašvaldībā pašlaik tiek kārtots. Ir jāpieņem pašvaldības saistošie noteikumi par palīdzības sniegšanu dzīvokļa jautājumu risināšanā. Krimuldas novadā ir arī veco ļaužu nams "Krimulda", kur īres tiesības vispirms tiek piešķirtas sevi aprūpēt spējīgiem Krimuldas novada iedzīvotājiem bez apgādnieka – invalīdam, represētajam, visiem pārējiem vientuļajiem pensionāriem. Savukārt bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem tiek maksāts pabalsts ar dzīvojamās telpas īrēšanu saistīto izdevumu segšanai," skaidro Krimuldas novada Sociālā dienesta vadītāja Karīna Vēgnere.
Babītes novada pašvaldība saviem iedzīvotājiem dzīvesvietas nodrošināšanā palīdz atbilstīgi likumam, tomēr no ieslodzījuma vietas atbrīvotām personām, kas zaudējušas dzīves vietu, tā palīdzēt nevar. Ir sociālie dzīvokļi un sociālā māja, taču brīvu vietu tajos nav. Pašvaldība nesniedz atbalstu arī ģimenēm, kas zaudējušas vienīgo mājokli kredīta maksātnespējas dēļ. Bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem tiek paredzēta pašvaldībai piederoša dzīvojamā platība, bet, tā kā šie mitekļi ir tālu no centra, neviens tur nevēlas dzīvot.
Dzīvokli iedod, par pārējo gādā citi
Lai arī pašvaldībai ir jānodrošina attiecīgas iedzīvotāju kategorijas ar dzīvojamo platību, likumā nav noteikts, kur šim dzīvoklim vai istabai jāatrodas. Nav noteikts, ka tam jābūt tieši attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā. Līdz ar to pašvaldībām ir iespēja "tikt vaļā" no dažiem nevēlamiem iedzīvotājiem, piemēram, sodu izcietušajiem, bāreņiem vai trūcīgām daudzbērnu ģimenēm.
Tieši tā rīkojas galvaspilsēta Rīga, iegādājoties vai uzceļot pašvaldības daudzdzīvokļu ēkas Pierīgā. Tā, Rīgas pašvaldībai pieder 2008. gadā ekspluatācijā nodots nams Siguldā ar 30 dzīvokļiem, 2009. gadā ekspluatācijā nodota ēka Baldonē ar 88 dzīvokļiem un Olainē – ar 30 dzīvokļiem, savukārt Ropažu novadā Rīgas pilsēta 2009. gadā ekspluatācijā nodevusi četras ēkas ar 177 dzīvokļiem. Rīdzinieki, pārceļoties uz jauno dzīvokli, deklarē dzīvesvietu tur un kļūst par pilntiesīgiem attiecīgā novada iedzīvotājiem ar visām priekšrocībām un sociālajām garantijām.
Siguldas novada pašvaldības Sociālā dienesta vadītāja Diāna Indzere skaidro, ka Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā noteikts, ka pašvaldībai, kuras teritorijā persona reģistrējusi savu pamatdzīvesvietu, ir pienākums nodrošināt personai iespēju saņemt tās vajadzībām atbilstošus sociālos pakalpojumus un sociālo palīdzību. "Pēc pašvaldības Sociālā dienesta datiem, 2010. gadā Siguldas novada pašvaldības Sociālais dienests sniedzis sociālo palīdzību 14 ģimenēm, kuru deklarētā dzīvesvieta ir Rīgas pašvaldībai piederošā namā. Bet līdz šā gada 5. februārim sociālo palīdzību saņēma tikai piecas ģimenes no šī nama," saka D. Indzere.
Arī Baldones novada pašvaldība sniedz palīdzību Rīgas pašvaldības dzīvokļos dzīvojošām trūcīgām vai maznodrošinātām ģimenēm.
"Visi šie iedzīvotāji tagad ir deklarējušies Ropažu novada pašvaldībā, un, protams, ka liela daļa no šajās mājās dzīvojošajām personām ir sociāli neaizsargāto personu lokā un vēršas pašvaldības Sociālajā dienestā pēc sociālās palīdzības. Izvērtējot katru gadījumu individuāli atbilstoši saistošajiem noteikumiem, Ropažu novada pašvaldība šiem cilvēkiem sniedz sociālo palīdzību. Jā, var teikt, ka zināmā mērā Rīgas pašvaldība Ropažu novada pašvaldībai uzgrūdusi papildu sociālo slogu," atzīst Ropažu novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste Inga Koleča.
Taču cilvēks paliek cilvēks jebkurā pašvaldībā, un vajadzības visiem ir vienādas. Varbūt Rīga ir atbrīvojusies no dažiem ne visai "derīgiem" indivīdiem, bet tikpat iespējams, ka Pierīga ir ieguvusi jaunus, aktīvus un strādātgribošus iedzīvotājus.