Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Baldones novada domes deputāti ministru iepa­zīstināja ar pašvaldības attīstības plāniem un problēmām, kas ir aktuālas lielākajā daļā novadu.

Ministra mērķis, apciemojot pašvaldības, ir uzzināt konkrētas vajadzības un piemeklēt iespējamos finanšu vai cita veida avotus, lai pašvaldībām būtu vieglāk realizēt savas ieceres. Šajās darba vizītēs tiek piefiksētas katra novada vīzijas un vajadzības.

Tā, piemēram, baldonieši ministram izklāstīja vairākas aktuālas, viņus satraucošas problēmas un lūdza rast risinājumu un atbalstīt pašvaldību.

Baldones vadības lielākā vēlme ir beidzot sakārtot likumdošanu radioaktīvās atkritumu glabātavas "Radons" jautājumā. "Vai beidzot ir plānots kaut kāds konkrēts mehānisms, kas paredzēts mūsu pašvaldībai, lai mūsu domes priekšsēdētājai katru gadu nav jālūdzas kompensācija par šo glabātavu?" jautāja Baldones domes deputāts Raimonds Audzers.

"Mēs šo jautājumu apspriedām jau ministra Vējoņa laikā. Ja "Radons" attīstās tālāk, mēs vēlētos slēgt nopietnu vienošanos ar valdību, lai tā būtu spēkā arī tad, kad valdība mainās. Lai tam būtu pēctecība," uzsvēra Baldones domes priekšsēdētāja Karina Putniņa, uz ko ministrs atbildēja: "Es kā ministrs varu to atbalstīt, bet nevaru apsolīt, ka tā notiks."

Sasāpējusi problēma Baldonē ir arī ceļu kvalitāte. Deputāts Raimonds Audzers ministram stāstīja, ka "pašvaldības ceļi ir uz sabrukšanas robežas, budžets ir nepietiekams. Ar to pietiek tikai tam, lai ceļus notīrītu. Tas traucē novada attīstībai ‒ ja ceļi nav kārtībā, cilvēki nevēlas šeit dzīvot."

E. Cilinskis norādīja, ka šis jautājums vairāk gan ir satiksmes ministra kompetencē, tomēr esot pašvaldības, kur situācija ir pavisam citāda, piemēram, Smiltenē uz sabrukšanas robežas ir tieši AS "Latvijas Valsts ceļi" piederoši ceļi.

Baldones domes priekšsēdētāja Karina Putniņa uzsvēra, ka Baldones galvenā iela – Rīgas iela – arī ir AS "Latvijas Valsts ceļi" īpašums, un, lai gan pašvaldība jau tā ir daudz darījusi šā ceļa uzturēšanā un sakārtošanā, vairāk tas nav iespējams. Tam nepieciešams nopietns remonts, it sevišķi pēdējā kilometrā, tas ir, pie Baldones sanatorijas. Baldones novada dome prognozē, ka šis remonts varētu izmaksāt aptuveni 200 tūkstošus latu.

Tāpat K. Putniņa uzsvēra, ka, lai tiktu pie Eiropas fondu naudas ceļiem, ir nepieciešama ražošana, uzņēmumi, savukārt teritorijas attīstītāji jeb uzņēmēji vispirms grib sakārtotus ceļus pie savām potenciālajām ražotnēm.

Nopietns "drauds" ceļiem ir arī AS "Latvijas valsts meži" (LVM), kas ar savu tehniku izbraukā gan pašvaldības, gan valsts ceļus. "Mums bija liela cīņa ar LVM gan par ceļiem, gan mežu izzāģēšanu. Ķeguma virzienā gar ceļa malām izzāģē mežus, bet mēs to ceļu taisījām. Tagad viss mūsu darbs ir vējā, mums atkal par saviem līdzekļiem tas būs jālabo," saka K. Putniņa.

Ministrs interesējās arī par slaveno Baldones sanatoriju. Domes pārstāvji informēja, ka tai esot atrasts investors un, iespējams, tā tiešām tiks atjaunota. Ārstniecisko dūņu purvs pieder pašvaldībai, un tā nevēlas dūņas iztirgot citiem, bet gan ļaut izmantot tikai vietējam investoram Baldones sanatorijā.

Tāpat Baldones domes pārstāvji uzsvēra, ka savulaik tikusi panākta vienošanās ar LVM par mežu izciršanas ierobežošanu. "Esam panākuši ainaviskās cirtes. Vismaz gar mūsu ceļa malām notiek tikai retinošās cirtes. Mēs vienojāmies ar LVM, ka Baldones mežos netiks veiktas kailcirtes 10 ha platībā. Latvijā cits aiz cita tiek izcirsti meži. Ja to darītu pakāpeniski, viss būtu kārtībā, bet, ja divos gados paliek klaji lauki, tas ir nepieņemami. Privātie mežu īpašnieki gan dara, ko grib. Arī tos vajadzētu ierobežot," sacīja K. Putniņa.

E. Cilinskis atzīmēja, ka savulaik LVM ļoti pārliecinoši klāstīja mežu izciršanas nepieciešamību, taču piebilda, ka gan par mežu izciršanu, gan ceļiem būs jādiskutē Saeimas līmenī. "Es tikšos ar visām pašvaldībām un paralēli tam apzināšu citu ministriju fondus, lai mēs saprastu, ko katrā pašvaldībā iespējams realizēt," sacīja ministrs.