Neraugoties uz brīdinājumiem gadu no gada, decembris Pierīgas mežu egļu jaunaudzēm atnes lielus postījumus, tāpēc uzņēmums "Rīgas meži" šogad pieņēmis lēmumu aptuveni 50 kilometru rādiusā ap galvaspilsētu eglīšu ciršanu mežā aizliegt pavisam.
"Mežs tiek izkropļots, tāpēc šogad eglītes nevarēs cirst arī grāvmalās un ceļa malās. Tāpat cilvēki neorientējas, kuros mežos tad var cirst un kuros nevar," lēmumu skaidro "Rīgas mežu" Meža apsardzības daļas vadītājs Valērijs Morozs un norāda, ka pastiprināti kārtību mežā šajā laikā uzraudzīs inspektori un mežsargi. V. Morozs stāsta, ka maldīgs ir uzskats, ka skaistākās egles aug tieši jaunaudzēs.
"Lielākā problēma ir tā, ka cilvēki nevar izvēlēties egli – ieiet jaunaudzē, kur ir egļu biežņa. Un tad meklē īsto. Taču jaunaudzē egles ir sastādītas ļoti cieši, jo pēc kāda laika tās retinās. Mežā augušajām eglītēm vainags nav ne tuvu tik skaists un simetrisks kā kokaudzētavās audzētajām," stāsta Meža apsardzības daļas vadītājs. Taču to, ka eglīte nav pati skaistākā, cilvēki pamanot tikai tad, kad koks jau nocirsts. Tāpēc nereti tas tiek turpat atstāts un svētku gaidītāji dodas apskādēt nākamo upuri.
Tikpat izplatīta problēma ir arī egļu galotņu nozāģēšana. V. Morozs stāsta, ka 12 gadu laikā, kopš viņš strādā "Rīgas mežos", cilvēki gan kļuvuši apdomīgāki nekā 90. gados, tomēr problēma ar jaunaudžu postīšanu aizvien ir aktuāla. Lai būtu grūtāk piekļūt jaunaudzēm, pat tiekot pārrakti ceļi. Tomēr pārgalvīgākajiem "eglīšu medniekiem" tas nav šķērslis – viņi ir gatavi kājām mērot ceļu līdz jaunaudzei, brienot pa dubļiem vai biezu kupenu. V. Morozs atceras kādu gadījumu, kad eglīšu tīkotājiem šķērslis nav bijusi pat brišana pa ledusaukstu grāvi. "Skatos, nāk no meža divas kundzes, līdz krūtīm slapjas, jo ceļā uz jaunaudzi iegāzušās grāvī, bet priecīgas nes eglītes uz savu leksus džipu."
Pārkāpumu noveļ uz bērniem
Kamēr V. Morozs rāda iecienītākās eglīšu cirtēju vietas, "Rīgas Apriņķa Avīze" uz Olaines ceļa sastop arī Tīreļu mežniecības Olaines iecirkņa mežsargu Oskaru Laukmani, kurš devies apgaitā. Mežsargs stāsta, ka pirmie eglīšu cirtēji sastapti jau Svecīšu vakara svētdienā, taču aktīvākais laiks, kad svētku svinētāji brauc eglīšu meklējumos, ir no decembra vidus līdz Vecgada vakaram.
"Pēcpusdienās un brīvdienās te var sastapt visvairāk cilvēku. Daudzi atbrauc noskatīt pa dienu un tad tumsā atgriežas cirst." Mežsargs atceras, ka pērn uz Olaines ceļa mašīnu bijis teju tikpat daudz kā pie lielveikala. Arī kontingents, kurš sastopams mežā, ir ļoti dažāds: ar zāģi padusē uz mežu dodas gan jaunāki, gan vecāki cilvēki, daudzi pieķerti atrunājas, ka tikai dodas pastaigā ar suni. "Pārsvarā tie ir labi situēti cilvēki. Kā aizsegs neatļautai eglīšu ciršanai parasti tiek izmantoti bērni, lai vienmēr var atrunāties: "Man jau nevajag, cērtam bērniem"," stāsta O. Laukmanis un atzīst, ka daudzus nekaunīgos jaunaudžu postītājus sastop gadu no gada.
"Šajā pusē tie pārsvarā ir vietējie iedzīvotāji no Jaunolaines, Plakanciema, brauc arī no Rīgas un tuvākās apkārtnes." Tomēr mežsargs atzīst, ka reidos pa mežiem dodas kopā ar inspektoru, jo eglīšu tīkotāji mēdz būt arī agresīvi, tāpēc vienam uzraudzīt, kas notiek mežā, ne vienmēr ir droši. "Uz Ziemassvētkiem daudziem te esmu ļaunākais ienaidnieks. Bet nekas, jāpaciešas vēl 30 gadi, un tad būs miers no tām eglēm," ironiski skumji nosaka mežsargs.
16 metri – 2400 latu
Pirms doties pēc eglītes, der atcerēties, ka patvaļīga koku ciršana svešā mežā ir kriminālnoziegums. Tomēr V. Morozs uzsver, ka pērn plašsaziņas līdzekļos izplatītā informācija, ka "Rīgas meži" draud ar cietumsodu, neatbilst patiesībai, jo uzņēmums nav tiesīgs piemērot šādu sodu. "Tomēr, konstatējot pārkāpumu, varam izsaukt policiju, un tad sākas lielas nepatikšanas," brīdina V. Morozs un piebilst, ka pēc "Rīgas mežu" valdes lēmuma soda kvītis var izrakstīt arī uzņēmuma inspektori.
Naudas sods ir atbilstošs egles pārdošanas cenai, piemēram, ja jaunaudzē nocirstā eglīte augumā būs līdz diviem metriem, sods ir 10 lati un viens santīms, ja egles augstums jau pārsniedz divus metrus, sods būs 30 lati, ja garāka par četriem metriem, cirtējam nāksies apmaksāt soda kvīti par 60 latiem, savukārt ja neatļauti nocirsta egle, kas sasniegusi 16 un vairāk metru augstumu, tās vērtība jau būtu 2400 latu.
Tomēr, lai nerastos nevajadzīgi pārpratumi un visi kopā pasaudzētu Latvijas zaļo dimantu – mežus –, V. Morozs atgādina: pirms cirst eglīti, tomēr divreiz padomāt. "Mežs ir cilvēces plaušas. Mēs visi dzīvojam ap Rīgu. Tad pirms ejat mežā, padomājiet, vai patiešām ir vērts nocirst to eglīti."
Ja kāds tomēr vēlas nocirst mežā eglīti, viņam jādodas vismaz 50 kilometrus ārpus Rīgas – uz "Latvijas Valsts mežu" apsaimniekotajiem mežiem. Turklāt Ziemassvētku eglīti drīkst nocirst tikai meža ceļu malās, grāvmalēs, uz stigām un zem elektrolīnijām, taču jaunaudzēs cirst nedrīkst.
