Aizvadītajā piektdienā, 8. novembrī, kā ironizē autors, tika veikts skulptūras uzstādīšanas ģenerālmēģinājums, lai piemeklētu tai piemērotāko vietu. Pēc tēlnieka domām, novietot "Sargātāju" maketā paredzētajā "bedrē" starp strūklaku un ceļmalas barjeru nav tā labākā doma. Tomēr, lai arī tika izmēģināti un piedāvāti citi varianti, pārliecināt pašvaldības amatpersonas viņam tā arī neizdevās.
Ogres novada pašvaldība bija izsludinājusi atklātu ideju metu konkursu skulptūras "Baltā Cielava" izveidei. No 17 konkursam iesniegtajiem darbiem par labāko tika atzīta tēlnieka Jāņa Karlova iecere ar nosaukumu "Sargātāja". Skulptūrai ir idejisks virsuzdevums – tā veltīta visiem, kas cietuši no svešas varas, un arī tiem, kas šobrīd atrodas svešumā. Šis vēstījums būs iegravēts uz plāksnes un piešķirs skvēram zināmu moto.
Negrib, lai Cielava atrastos bedrē
Izvērtējot dabā "Sargātājai" atvēlēto vietu, tēlnieks centās domniekus pārliecināt, ka tā skulptūrai nav piemērota. J. Karlovs min vairākus argumentus. Pirmkārt jau, zinot, ka ziemas sezonā baseinu pārklās ar tentu vai dēļu pārsegu, tas traucēs skulptūras uztveri. Savukārt vasarā pa baseinu lēkā un spēlējas bērni, un, iespējams, kādam var rasties vēlēšanās uzrāpties un pieķerties pie Cielavas knābja, kas ir trausls un nav piemērots rotaļām.
J. Karlovs norāda, ka šādam nolūkam parasti projektē cita veida un rakstura skulptūras, piemēram, tādas kā Ogres Lācītis. Tēlnieks norāda arī, ka skulptūrai jābūt uztveramai no visām pusēm, bet, atrodoties aiz baseina, tā galvenokārt būs saskatāma no priekšpuses, liedzot novērtēt Cielavas graciozitāti.
"Ietve aiz skulptūras ir ap metru augstāka par baseina līmeni. No šī skatapunkta skulptūra zaudē – tā atrodas kā bedrē. Uzskatu, ka "Baltā Cielava" jānovieto Tīnūžu un Brīvības ielu krustojuma laukuma ovālās dobes sākumā," iesniegumā Ogres novada domes priekšsēdētājam Edvīnam Bartkevičam norāda J. Karlovs. Pašvaldības būvvalde tēlnieka viedokli neatbalstīja, tāpēc viņš nolēma spert izmisuma soli un atvest jau gatavo skulptūru, lai izmēģinātu dabā, kā Cielava iederēsies tēlnieka nolūkotajā vietā un kā – maketā paredzētajā.
Skulptūras autors norāda, ka viņa praksē šis ir pirmais gadījums, kad, lai pārliecinātu amatpersonas, par saviem līdzekļiem nākas veikt skulptūras uzstādīšanas "ģenerālmēģinājumu". Arī par pašu strūklaku tēlnieks nav augstās domās.
Ogres strūklaku uzskata par nožēlojamu
"Šāda veida strūklakas ārtelpā ar ūdens baseinu vairs neprojektē, jo mūsu klimatiskajos apstākļos tās darbojas tikai vasarās, pārējā laikā pārtopot par neestētisku betona plostu. Alternatīva ir skulpturāli objekti kā, piemēram, Jelgavā, kur skulpturālais objekts ziemas periodā veic savu estētisko un filozofisko misiju, bet vasarā tiek papildināts ar ūdens strūklām. Otrs veids – vasarā ūdens strūklakas tiek padotas tieši no zemes, bet ziemā netraucē pārvietoties, kā, piemēram, Jūrmalā, pie Dzintaru koncertzāles.
Uzskatu, ka Ogres strūklaka ir neveiksme, neizdevies, nekvalitatīvs objekts, kas ir vai nu jāpilnveido vai jādemontē. Virsmai, kas bija paredzēta pulēta, pulējums ir pazudis. Meistari mēģinājuši to glābt, ieziežot ar pernicu, bet arī šī recepte nav palīdzējusi. Baseins, kam bija jāatspoguļo debesis, tā vietā degradē sakopto vidi. To saprot arī būvvaldes darbinieki, bet neredz izeju. Ja tagad šeit novietosim "Balto Cielavu", tā neradīs lielāku harmoniju, jo būs iespiesta starp baseinu un gājēju ietves aizsargbarjeru. Rezultātā viena liela kļūda rada nākamo. Vieta, kuru skulptūras novietošanai piedāvāju es, ir apskatāma no visām pusēm, un gājēju plūsma sadalās trijos virzienos. Uzskatu, ka Cielava jānovieto uz galvenās ass, nevis jānobāž bedrē aiz neizdevušās un nedarbojošās strūklakas baseina, jo ne jau strūklaka šeit spēlē galveno emocionālo lomu."
"Nav jābaidās atcerēties pagātnes melno pusi, tā nav jāpietušē, jāpieklusina. Ir jāatgādina par lielvaru nodarījumiem, lai tas atkal neatkārtojas un arī, lai bērni to zina!" turpina mākslinieks. ""Baltā Cielava» ir piesardzīga, satraukta, uzmanīga un lepna. Tā mazo putnēnu dēļ lūko, vai tuvumā nav kādas briesmas. Tā ir līdzība ar mūsu mīļoto zemīti. Darba izpildes un nodošanas termiņš ir 15. novembris, lai varētu skulptūru atklāt jau valsts svētkos – 18. novembrī. Diemžēl manu, tēlnieka un skulptūras autora, viedokli būvvalde neuzklausa. Būvvaldes vadītājas postenis nav uz mūžu, un esmu pārliecināts, ka nākamais vadītājs agrāk vai vēlāk būs spiests šo kļūdu labot, pārceļot "Balto Cielavu" tam piemērotākā vietā, kas, protams, nebūs viegli un lēti," sarūgtinājumu pauž tēlnieks.
Cielava paredzēta kā vertikāls akcents pie baseina
Novērtēt, kā skulptūra varētu iederēties dabā vienā vai otrā vietā, bija ieradies arī Ogres galvenais mākslinieks Krišs Skrastiņš. Viņš palika pie pārliecības, ka Cielavai vislabāk tomēr būs pie baseina. "Doma ir tāda, ka cielava atlidojusi pie Ogres upes sākuma – strūklakas baseina, kurš būs pulēts un kur tā spoguļosies. Jā, ziemas sezonā baseinu pārklāsim ar dēļu segumu, taču tas apsnigs, un sniegs būs jebkurā vietā, lai arī kur Cielava atrastos. Kas attiecas uz saplūšanu ar ielas aizsargrežģi, uzskatu, ka skulptūrai tas netraucēs, jo fonā būs slīpais pakalns. Vieta, kur novietot Cielavu piedāvāja tēlnieks, šim mērķim nav piemērota, jo skulptūra neatbilst centrālās ielas mērogam, tā nav ielas centrālās ass objekts, tad tai vajadzētu būt citādi veidotai.
"Baltajai Cielavai", protams, ir arī sava simboliskā nozīme, taču laiks rit uz priekšu, apstākļi un dzīve mainās. Un es gribētu, lai šī skulptūra kļūst iemīļota iedzīvotāju vidū, lai cilvēki iet un samīļoto putniņu, lai vecāki saviem bērniem varētu pastāstīt, kam šī skulptūra domāta. Es "Baltajai Cielavai" redzu šādu nozīmi un nevēlos, lai tā ir vēsa, kā atsevišķs objekts. Tad jau tikpat labi to varētu uzstādīt līdzās Politiski represēto piemiņas vietai. Cielava jau sākotnēji bija ieprojektēta kopējā ansamblī, un man nav saprotams, kāpēc tēlnieks savas domas mainījis," saka K. Skrastiņš.
Savukārt arhitekts Pēteris Zilberts norāda, ka, viņaprāt, labs tēlniecības darbs iederēsies jebkurā vietā. "Skvēra laukums ir kā vienots arhitektūras ansamblis, kur pie baseina paredzēts šāds vertikāls akcents, un, ja mēs tur to neuzliekam, tad būtu jādomā kaut kas cits, lai laukumu pabeigtu," skaidro P. Zilberts.
Nedrīkst ignorēt arī iedzīvotāju viedokli
Mazliet citādās domās ir teritorijas plānotājs Uldis Apinis, kurš pieļauj, ka Cielava aiz baseina varētu arī neiederēties. "Manuprāt, skulptūra varētu atrasties ovālās dobes galā, tuvāk strūklakai, kur ir skvēra centrālā daļa un, sēžot iepretim uz soliņa, to varētu labi redzēt. Jāpiekrīt tēlniekam, ka, novietojot skulptūru aiz baseina, tai būs grūti piekļūt," saka U. Apinis.
Palūkot, kā skulptūra iederēsies izraudzītajā vietā, ieradies arī Ogres politiski represēto kluba priekšsēdētājs Ivars Kaļķis. "Man vislielākais gandarījums ir tas, ka visu šo neatkarības gadu laikā Cielava beidzot tiks uzstādīta. Vietu atstāju speciālistu ziņā," vinš saka.
Savukārt ogrēniete Ingrīda Medne, kuras vectēvs neatgriezās no Sibīrijas, uzskata, ka, pieņemot tik svarīgu lēmumu, nedrīkstētu ignorēt arī iedzīvotāju viedokli: "Uzskatu, ka Cielavas novietošana aiz baseina ir necieņa pret mākslinieku un tiem cilvēkiem, kuri izprot skulptūras dziļi simbolisko nozīmi. Vai esat padomājuši, kas notiks ziemā, kad Cielava atradīsies bedrē un tai virsū no ceļa tiks sagāzts sniegs? Man sāp sirds, par to domājot."
Pēc iespējamo skulptūras atrašanās vietu novērtējuma dabā tēlniekam Jānim Karlovam amatpersonas tomēr neizdevās pārliecināt par savas izvēles pareizību, un tika pieņemts lēmums skulptūru uzstādīt sākotnēji iecerētajā vietā – starp strūklaku un gājēju ietvi. Cik veiksmīga vai neveiksmīga būs bijusi šīs izvēle, jau pavisam drīz varēs novērtēt ogrēnieši un pilsētas viesi.
Savukārt tēlnieks Jānis Karlovs uzskata, ka "Baltā Cielava" būtu jānovieto Tīnūžu un Brīvības ielas krustojuma laukuma ovālās dobes sākumā.