Siguldā lasītāji apmierināti
«Domāju, būtu grēks sūdzēties – jaunas grāmatas esam iepirkuši un ejam arī līdzi laikam,» atzīst Siguldas novada bibliotēkas vadītāja Ligita Zīverte. Grāmatu iegādei Dome atvēlējusi 4000 latu, savukārt periodikas izdevumiem – 1500.
«Lasītāji ir apmierināti. Ja kādas grāmatas trūkst, pasūtam to Nacionālajai bibliotēkai vai koordinējamies ar novada bibliotēkām,» stāsta Siguldas novada vadošās bibliotēkas vadītāja un atklāj, ka tā ir viena retajām bibliotēkām Pierīgā, kas uztur savu elektronisko grāmatu katalogu, tam tērējot aptuveni tūkstoš latus gadā. «Grāmatas komplektējam saprātīgi. Reizēm iegādājamies mazāk eksemplāru, lai tās vēlāk vienkārši negulētu plauktos. Lasītāji grib jaunākās grāmatas,» saka L. Zīverte.
Ķekavā uz lielāku summu necer
Ķekavas pagasta bibliotēkas vadītāja Mārīte Ķempele atzīst, ka sūdzēties nevarot, grāmatu iegādei pašvaldība pērn piešķīrusi 2600 latu. Summa nav palielināta, tomēr novadā ir četras bibliotēkas, tāpēc trūkstošo grāmatu vienmēr varot pajautāt tuvējām bibliotēkām vai arī pasūtīt no Latvijas Nacionālās bibliotēkas.
Ar Ķekavas novada Domes finansējumu iegādāti arī mūzikas kompaktdiski, savu artavu dodot arī lasītāju dāvinājumi. Tomēr M. Ķempele atzīst, ka būtisku grāmatu iegādes finansējumu palielināšanos nevarot gaidīt. «Arī pašām bibliotēkā jācenšas radoši domāt,» iesaka bibliotēkas vadītāja.
Mālpilī var iegādāties vairāk grāmatu
Savukārt Mālpils bibliotēkas vadītāja Dace Krilovska atceras, ka pirms diviem trim gadiem ar finansējumu bijis ļoti grūti. «Bijuši gadi, kad grāmatu iegādei piešķir knapi 800 latu vai pat mazāk. Taču nu situācija uzlabojusies. «Šogad grāmatu iegādei mums ir 1700 latu un preses izdevumiem vēl 1000.»
Šajā gadā Mālpils bibliotēkas plauktos jau iegūlušas jaunas grāmatas, un pašlaik nekas neliecina, ka līdzekļu varētu pietrūkt. «Pērn decembrī līdzekļi beidzās, bet to kompensēja lasītāju ziedojumi.»
Bibliotekāre stāsta, ka ziedojumi notiek tikai uz brīvprātības pamata un to vākšana tiek aktualizēta gadījumos, kad līdzekļu patiešām trūkst. D. Krilovska atzīst, ka bibliotēkas telpām ļoti nepieciešams jaunas mēbeles, taču saprotot arī to, ka līdzekļus pašvaldība jaunam aprīkojumam, visticamāk, neatradīs.
Salaspilī iegādājas arī romānus
Arī Pierīgā vadošās Salaspils novada bibliotēkas vadītāja Daiga Orbidāne atzīst, ka, viņasprāt, Latvijā bibliotēku joma ir sakārtota – izveidota gan stingri strukturēta sistēma, gan Bibliotēku likums. «Par līdzekļu trūkumu sūdzēties nevaram – pērn par Salaspils pašvaldības budžeta līdzekļiem iepirktas 1647 grāmatas un kompaktdiski. Tas ir optimāls daudzums, jo grāmatas ir jāapstrādā un jāievada kopkatalogā. Esam publiskā bibliotēka, tāpēc iegādājamies gan saturiski vērtīgākas grāmatas, gan vieglāk lasāmas un izklaidējošākas, piemēram, romānus.» Lielākais budžeta līdzekļu kritums esot bijis 2009. gadā.
«Šogad visām bibliotēkas struktūrvienībām Salaspils novadā grāmatu iegādei budžetā atvēlēti 8500 latu, taču preses izdevumiem – 4200 latu,» pastāsta D. Orbidāne, piebilstot, ka pastāv bažas par to, ka summa varot mainīties. Iegādājamo grāmatu skaits esot relatīvs, jo ir grāmatas, par kurām jāmaksā 50 latu, bet ir tādas, kuru cena ir četri lati.