Kļūstot drēgnākam, piemājas dārziņu īpašnieki pirms pirmā sniega steidz sakopt pagalmus. Tomēr sarosījušies ne vien dzelteno lapu dedzinātāji, bet arī to pretinieki, kas labprātāk rudens lapu dedzināšanu aizliegtu. Students Mārcis no Siguldas atzīst, ka lapu dedzinātāji viņu kaitina.
"Kaimiņi dedzina lapas un kopā ar tām visādus atkritumus. Smaka ir briesmīga – pēc vecām lupatām," sašutis ir Mārcis un atzīst, ka lapu dedzināšanu labprāt aizliegtu vispār. Īpaši septembros tas esot ļoti traucējoši. Savukārt siguldiete juriste Elita atzīst, ka lapu dedzināšana traucē vien tad, ja tas notiek pārāk bieži. "Ja to dara talkas veidā, kāpēc gan ne? Mēs ar kaimiņiem sadzīvojam draudzīgi, tāpēc man no dūmu smakas nav jācieš."
Taču pensionārs Aivars nesaprot tos, kuri katru gadu cīnās ar lapu dedzināšanu. "Cilvēki to dara jau ļoti sen un turpinās darīt. Kas tad atliek – nekopt dārzu un pagalmu? Maisi ir dārgi. Labāk pats sagrābju, sadedzinu," pārliecināts ir pensionārs un atzīst, ka pašam nekad dūmu smaka nav traucējusi. Siguldas Spieķīšu parkā sastaptā lapu grābēja Ilona stāsta, ka parkā sagrābtās lapas netiek dedzinātas. "Tās ar traktoriem savāc firma "Gartens" un ved prom," zina stāstīt Ilona un piebilst, ka lapu dedzināšanu Siguldā nav redzējusi.
Smird viss – gan gaiss, gan drēbes
Siguldas novada pašvaldības policijas priekšnieks Māris Garjānis skaidro, ka nereti nesaskaņām par lapu dedzināšanu vairāk pamatā esot seni strīdi un domstarpības. Rudens lapu dedzināšana esot tikai labs iemesls, lai par kaimiņu pasūdzētos policijai.
M. Garjānis stāsta, ka, uzklausot iedzīvotāju ierosinājumus, Siguldā lapu dedzināšanas termiņš šogad ir pagarināts. "Pavasarī lapas var dedzināt no 15. aprīļa līdz 15. maijam, savukārt rudeņos no 15. septembra līdz 31. oktobrim. Pērn tas bija tikai līdz 15. oktobrim, bet cilvēki sūdzējās, kas nevar pagūt visu sakopt." Savukārt lauku teritorijās, ārpus apdzīvotām vietām organiskos atkritumus nelielos daudzumos drīkst dedzināt visu sezonu.
Pagaidām nopietni pārkāpumi par lapu dedzināšanu novadā nav atklāti, taču jau nedēļu pirms atļautā termiņa Vienības velobrauciena laikā policija konstatējusi, ka kādas privātmājas saimnieki jau sākuši lapu un zaru dedzināšanu. "Sigulda ir tūrisma pilsēta. Un esam pret, ja laikā, kad pilsētā ir pieci tūkstoši sportistu, viņiem ir jāelpo ugunskura dūmi. Tas nav patīkami."
Policijas priekšnieks uzskata, ka ir jāsaprot gan tie, kuri vēlas sakopt piemājas teritorijas, gan tie, kuriem pēc kaimiņa lapu ugunskura ir piedūmota istaba un ar dūmu smaku piesūkušās ārā žāvētās drēbes. "Ir jārod kompromiss. Un aizliegumi tikai provocē pārkāpumus," pārliecināts ir M. Garjānis un aicina neskaidrību gadījumos iedzīvotājus nevis sākt kašķīgas diskusijas interneta vidē, bet vērsties policijā. Savukārt, ja piedūmojums patiešām ir pārlieku liels un ugunskurs aizdedzināts ugunsnedrošā vietā – pie koka ēkas, sausas zāles tuvumā un citviet –, pārgalvīgie dedzinātāji var nopelnīt sodu līdz pat 250 latiem.
Dažam traucē pat kaimiņa šašliks
Lai cīnītos ar nepatīkamo dūmu smaku, katra pašvaldība piemērojusi noteiktu termiņu, kad lapas drīkst dedzināt. Mārupes pašvaldības policijas priekšnieks Juris Jēkabsons informēja, ka novadā atļauts dedzināt tikai bioloģiskos atkritumus – lapas un zarus. "Aizliegums dedzināt ugunskurus bija līdz 15. septembrim. Tagad līdz pavasarim nelielos apjomos, neradot lielu piedūmojumu, tos dedzināt var."
J. Jēkabsons atzīst, ka policijas darbinieki visai bieži saņem sūdzības, par kaimiņiem, kas ugunskurā labprāt iemet arī plastmasas plēves un citus kaitīgus atkritumus, kas rada kodīgus dūmus. Tomēr lapu dedzināšana novadā neesot problēma. "Ir cilvēki, kas sūdzas pat tad, ja kaimiņš uz grila cep gaļu. Kad aizbraucam paskatīties, piedūmojums ir nulle. Katram tā izpratne ir citāda," secina J. Jēkabsons.
Arī Olaines pašvaldības policijas sabiedrisko attiecību inspektore Daiva Gaišā pastāstīja, ka dedzināt lapas Olaines teritorijā ir atļauts visu gadu, jo reāli iedzīvotāji tāpat to dara tikai pavasaros un rudeņos. "Lapas pārsvarā cilvēki dedzina savrupmājās. Tomēr jāsaka, ka tas nenotiek bieži. Mēslojums ir ļoti dārgs, tāpēc daudzi labprātāk veido kompostu," par Olaines novada iedzīvotāju paradumiem saka D. Gaišā.
Savukārt Olaines pilsētā tā neesot problēma. "Pilsēta ir specifiska ar to, ka mums ir ļoti daudz dzīvokļu māju. Taču privātmāju rajons ir jauns, tāpēc koki vēl nav izauguši lieli, līdz ar to arī lapu nav tik daudz."
Labāk atturēties no dedzināšanas
Latvijas Universitātes Ūdeņraža enerģētikas materiālu laboratorijas vadošais pētnieks Jānis Kleperis skaidro, ka uztraukums par lapu dedzināšanas kaitīgumu veselībai ir pamatots. Ja vien lapām nav kaitēkļu, no kuriem vienīgais veids, kā atbrīvoties, ir sadedzinot, lapas noteikti dedzināt nevajadzētu.
"Rudens lapas dzeltē, jo no zemes tiek uzsūkti specifiski elementi, kas ir veselībai kaitīgi, un, tos dedzinot, vide tiek ļoti piesārņota. Vislabāk no nokritušajām lapām veidot kompostu vai tās ielikt atkritumu maisos, kurus pašvaldība aizved uz kopējo izgāztuvi. Vējā tās lido ārkārtīgi tālu, un sīkās daļiņas, ieelpojot plaušās, nogulsnējas ļoti dziļi. Tāpēc, ja nav lielas vajadzības, lapas labāk nevajadzētu dedzināt, īpaši privātmāju rajonos," rekomendē pētnieks J. Kleperis.